Grupa “HAGAR”

– spēt pieņemt sevi, lai mīlētu savu tuvāko (sal. Rom 13, 9)

Mūsos visos mājo iekšējais bērns, kurš ir piepildīts ar prieku un radošumu. Būdams vēl bērns, cilvēks mācās, kādas ir attiecības, un pēc līdzīga modeļa veido arī nākamās. Tomēr neviens no mums nav izaudzis bez emocionāliem ievainojumiem, tāpēc mūsu smadzenes nepārtraukti meklē apdraudējumu – tas ir izdzīvošanas mehānisms. Lai sargātu ievainojumus, kas radušies bērnībā un kurus varētu salīdzināt ar ievainojumu delnā, cilvēkā darbojas aizsardzības mehānismi, kas “savelkas dūrē”, kad ievainojums tiek “aizskarts”. Sargājot savu ievainoto iekšējo bērnu, pieaugušais var bīties veidot attiecības, distancēties no cilvēkiem. Tāpat pieaugušais var uzskatīt sevi par sliktu vai “nepareizu” vai censties darīt visu pēc iespējas perfekti, nesavaldīgi izpaust sarūgtinājumu un dusmas uz apkārtējiem vai aizbēgt noliegumā, nereālā pasaulē. Piemēram, katram bērnam ir nepieciešamas mammas rūpes, maigums un glāsti. Ja tā vietā bērns saņem mammas dusmas un pārmetumus, ka “bērns ir sabojājis viņas dzīvi”, viņš secina, ka  attiecības ir sāpīgas. Lai sevi pasargātu, bērnā izveidojas aizsardzības mehānisms “attiecības ir sāpīgas”. Tā rezultātā bērns kļūst noslēgts, viņam rodas grūtības veidot attiecības, tajās prasa maz un maz arī dod.

Bērns tikai ar laiku iemācās izdzīvot emocijas, nosaukt tās vārdā. Bērns nespēj analizēt objektīvo patiesību, viņš uztver pasauli ar bērna vienkāršību. Bērns, pret kuru slikti izturas, nepārstāj mīlēt vecākus. Viņš pārstāj mīlēt sevi. Viņā veidojas dažādi uzvedības mehānismi, kas palīdz “izdzīvot” bērnībā, bet tie var kļūt par mūri pieaugušo attiecībās. Tie, piemēram, var būt “es neesmu nevienam vajadzīgs”,  “ja es būšu jauks, mani mīlēs”, “ja es cietīšu, mani mīlēs”, “ja es nedusmošos, mani mīlēs”, “ar visu jātiek galā pašam” u.c.  Šādi mehānismi var dziļi iesakņoties un kļūt neapzināti.  Situācijas, kad tie izveidojušies, var būt jau sen aizmirstas, bet mehānismi joprojām darbojas. Katrs cilvēks patiesībā vēlas tuvas attiecības, tās katram ir nepieciešamas, bet mehānisms “attiecības ir sāpīgas” neļauj tās izveidot. Jo vairāk ievainojumu, jo vairāk aizsardzības mehānismu un jo grūtāk šādus cilvēkus pieņemt un mīlēt … Kaut tieši viņiem visvairāk ir vajadzīga palīdzība un pieņemšana.

Vecajā Derībā mēs varam iepazīt Svēto Rakstu varoni Hagari un viņas dzīves stāstu. Dievs neatrisināja Hagares problēmu avotu (Rad 16, 1-16; 21,1-20). Tomēr pieredze, būt Dieva uzklausītai, deva Hagarei jaunu gaismu, lai izprastu savu dzīves situāciju. Šī pieredze būt uzklausītai vienlaikus bija arī Hagares spēka avots. Hagares vientulība un netaisnīgas atmešanas izjūta, piedzīvojot Dieva klātbūtni, ieguva viņas sirdī dziļāku jēgu. No pieredzes būt uzklausītai viņā dzima spēks savas situācijas pieņemšanai. Hagare saņēma dāvanu spēt uzlūkot sevi ar jaunu, Dieva skatienu.

Hagares dzīves piemēra iedvesmota, ir tapusi grupa “HAGAR”. Šīs grupas mērķis ir palīdzēt jauniešiem iepazīt savas dzīves vēsturi caur dažādiem uzdevumiem (vingrinājumiem) un izgaismot tos Dieva Vārda spēkā. Lai atklātu savus aizsardzības mehānismus un mācītos pieņemt sevi tādus, kādi patiesībā esam, grupā strādāsim ar iekšējā bērna ievainojumiem. Katras tikšanās laikā mēs dalīsimies un uzklausīsim viens otru. Atdosim šo gadu un sevis dziļākas iepazīšanas laiku Dieva vadībai caur iknedēļas Dieva Vārda meditāciju un Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Ja vēlies atjaunot kontaktu ar savu iekšējo bērnu un dziedēt ievainojumus, lai šodien piedzīvotu vairāk prieka un mīlestības, tad grupa “HAGAR” ir domāta Tev.

Tikšanās grupas “HAGAR” ietvaros uzsāksim tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī. Lai pieteiktos grupai, Tev brīvā formā jāuzraksta pieteikums un jānosūta tas uz e-pastu [email protected]. Tajā neaizmirsti norādīt savu vecumu, ticības ceļu un apsvērumus, kāpēc vēlies piedalīties šajā grupā. Grupā “HAGAR” uzņemsim tikai jauniešus, kuri vēlas un ir gatavi regulāri piedalīties grupas darbā gada garumā. Plānots, ka tikšanās norisināsies trīs reizes mēnesī, sestdienās. Visa gada garumā ar jauniešiem kopā būs m. Maija. Vietu skaits ir ierobežots. Ar katru, kurš būs iesūtījis pieteikumu, turpmāk sazināsimies individuāli.

Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu [email protected] vai WhatsApp +371 26267149.

P.S. Grupas ietvaros veiktais darbs nav paredzēts, lai aizstātu terapiju (ja tāda jaunietim ir nepieciešama).

Ziemas salā uzplaukst rozes

Dzīvā Rožukroņa ideja ir nākusi no Francijas, kur 1826. gadā Polīna Žariko Lionā sāka organizēt 15 cilvēku lielus pulciņus, kuros katrs lūdzās vienu Rožukroņa noslēpumu kopīgi izvēlētos nodomos. Tagad, kad rožukronis ir papildināts ar vēl 5 Gaismas noslēpumiem, nepieciešami vismaz 20 cilvēki.

Tāpēc mums ir liels prieks, ka Vecāku rožukroņa kopienai šodien pievienojās jau 40. ģimene! Tas nozīmē – visi kopā mēs tagad veidojam jau divas Rožukroņa “rozes”. Skaisti, ka rozes spēj uzplaukt pat ziemas spelgonī – arī pandēmijas grūtībās ir ģimenes, kas lūdzas!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Rožukronis ir vienkārša, bet vienlaikus ļoti dziļa Baznīcas Tradīcijā nostiprinājusies aizbildnieciskā lūgšana, kurā varam iekļaut dažādas mūsu ģimeņu vajadzības. Lūgšana, ko varam lūgties par bērniem un kopā ar bērniem. Vieni vai kopā ģimenē. Tā ir tik vienkārša un “parocīga”, ka rožukroni var ielikt pat kabatā. Tik viegli dot tai mājvietu mūsu ikdienā!

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Vecāku lūgšana par bērniem – jau 3 gadu garumā


“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 25 ģimenes, un oktobrī aprit jau trīs gadi kopš tās sākuma.

Aicinām pievienoties lūgšanai un gaidām uz mazām “dzimšanas dienas” svinībām šim “trīsgadniekam”! Svēto Misi visu ģimeņu nodomā svinēs bīskaps Andris Kravalis 4. oktobrī (svētdien), plkst. 15:00. Pēc tam – sadraudzība, dzimšanas dienas kliņģeris un kopīga rožukroņa lūgšana.

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Samuēla gads – jauns sākums 27. septembrī!



Pieteikuma anketa šeit!

Samuēla grupa domāta jauniešiem (18-35 g.v.), kuri vēlas ieklausīties Dieva Vārdā un dzīvot saskaņā ar šo Vārdu savā dzīvē. Tiekoties reizi mēnesī, jaunieši cenšas izzināt Dieva gribu savai dzīvei (piem., dzīves aicinājuma – uz laulību, priesterību, konsekrēto dzīvi – izzināšana, karjeras vai citu svarīgu lēmumu pieņemšana).

 

Tas kļūst iespējams, pateicoties 4 balstiem: 

  • Dieva Vārdam  (Lectio Divina lūgšanas atklāšana un mācīšanās)
  • Euharistiskajai adorācijai
  • personīgajai garīgajai vadībai (to uzņemsies vairāki priesteri, kā arī māsas)
  • grupas jauniešu savstarpējam atbalstam, grupas sarunām.

Grupa sākas septembrī un norit līdz maijam. Vasaras mēnešos regulārās tikšanās nenotiek, bet tiek izdzīvotas rekolekcijas klusumā, savukārt pēdējā tikšanās notiek nākamā gada rudenī, lai izvērtētu gūtos augļus. Gada laikā jaunieši apņemas katru dienu veltīt noteiktu laiku personīgajai lūgšanai (katras tikšanās laikā saņemot Svēto Rakstu fragmentus Lectio Divina lūgšanai), kā arī – ierobežot TV, interneta lietošanu, tādā veidā veltot šo savas dzīves gadu, lai īpaši klausītos Dieva balsī. Tā ir jauna pieredze, ko jaunieši iegūst savstarpēji daloties un palīdzot izzināšanas ceļā!

 


Pirmā tikšanās:

27. septembrī Rīgā, māsu kalpoņu klosterī (Enkura ielā 9) plkst. 12:30-17:30

 

Pieteikšanās:

Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti mums elektroniski līdz 21. septembrim uz e-pastu: [email protected]

Tajā pastāsti par motivāciju, kāpēc vēlies piedalīties un kādus jautājumus  vēlies risināt savā garīgajā dzīvē šī gada laikā.

 

Kā atrast Enkura ielu?

Ieskaties šeit!

 

Dalības maksa

Dalība grupā ir bez maksas. Var paņemt līdzi kādu našķi agapei!

Uz tikšanos septembrī!



Liecības no Samuēla gada jauniešiem


“Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt” (Ez 2,1)


Jau astoto gadu Samuēla gads 2019/2020 bija īpašs. Iesākām palielā pulkā, gandrīz divdesmit jaunieši, kurus Dievs karu bija uzrunājis un aicinājis ļoti dažādos veidos. Ik mēnesi satiekoties, mums bija iespēja iepazīt neaizmirstamus, iedvesmojošus  viesus, gan priesterus, gan arī lajus, kuri katrs iet savu aicinājuma ceļu. Daudziem atmiņā palikusi tieši tikšanās ar kādu ģimeni, kura mūs apciemoja kopā ar savu toreiz 2 mēnešus  veco dēliņu!

Piedzīvojām arī negaidīti sāpīgus brīžus ‒ pagājušā gada rudenī mūžībā devās Sanita, talantīga jauna mūziķe, kuru pazinām no Samuēla grupas pirms vairākiem gadiem. Savukārt COVID laika ierobežojumi mums mācīja veidot sadraudzību arī attālināti, piedzīvojot Jēzu, kurš ir augšāmcēlies un klātesošs visur, kur “divi vai trīs ir pulcējušies Viņa vārdā”.  



Viņa Vārdā izdzīvojām arī klusuma rekolekcijas Sarkaņos, kas daudziem no jauniešiem bija neaizmirstams un garīgi izaicinošs piedzīvojums. Šeit dažas no jauniešu liecībām, tuvojoties Samuēla gada noslēgumam:


Samuēla gads ir ļāvis Dievam izmainīt manu sirdi. Šī gada sākumā biju apjukusi un izmisusi. Sapratu, ka tikai Dievs var būt mans Glābējs, tāpēc devos šajā piedzīvojumā ar vēlmi padziļināt savas attiecības ar Dievu. Un patiešām Dievs ir darījis brīnumu manā sirdī. Viņš licis man vairāk ilgoties pēc Viņa. Pārmaiņas nenotika vienā dienā ‒ tās notika pamazām, maziem solīšiem, dienu pēc dienas. Viņš licis man saprast, ka esmu aicināta šajā pasaulē, vienkārši lai būtu ar Viņu!



Viss Samuēla gads bija kā varens un liels piedzīvojums. Nekad nebiju cerējusi, ka par mani varētu lieties tik daudz Dieva žēlsirdības! Pēc 22 gadiem es piedevu savam tēvam, mana dvēsele tika dziedināta. Samuēla gadā satiku līdzcilvēkus, ar kuriem varu brīvi runāt par savu ticību un saņemt atbalstu, brīnišķīgas klostermāsas, arī satiku savu garīgo tēvu! Šie cilvēki man ir liela dāvana.



Sapratu un piedzīvoju, ka lūgšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Patiesībā, lūdzot par saviem nodomiem, piedzīvoju to, kā atraisās manī aizbildnieciskā lūgšana par citiem. Piedzīvoju arī augļus, kur citi bija stiprināti caur lūgšanu vai caur Vārdu, ko biju saņēmusi lūgšanas laikā.


Jēzus jau no pirmajām tikšanās reizēm atklāja, ka tas, kas man pietrūkst un pēc kā ilgojos, ir dziļākas attiecības ar Viņu, ka Viņš nav aizvēsturisks, bet dzīvs ‒ šeit, tagad, šodien. Bet… man ir jāiepazīst sevi, jāiet cauri sāpēm, vilšanās līdz tam, kur esmu tagad ‒ un šajā ceļā Viņš būs ar mani. Sākumā šķita: “Super! Es sevi zinu!” Tad pienāca brīdis, kad neko nezinu par sevi un drīzāk nepazīstu sevi, un ka citi zin par mani labāk, kaut tiekamies tikai trešo reizi dzīvē. Dievs savā lielajā mīlestībā zina, kā mūs katru aizsniegt, darīt dzīvus. Man tie bija cilvēki. Es sapratu, ka arī Dievs mani uzrunā, un nu ir mana kārta paklausīt. Beidzot. Šī gada zīmogs man bija fragments no Ezehiēla grāmatas: “Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt” (Ez 2,1)



Lai skaista vasara! Uz tikšanos rudenī!

Lūgšanā par bērniem un ģimenēm


“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 25 ģimenes, piedzīvojot ne vienu vien brīnumu. Neraugoties uz pandēmijas izraisīto apjukumu un grūtībām, ir piedzīvoti saviļņojoši brīži un pasaulē ir nākuši ilgi gaidīti mazbērni!




Svētdien, 14. jūnijā piedzīvojām tik ļoti gaidīto brīdi, kad varējam atkal satikties. Svēto Misi bērnu un ģimeņu nodomā svinēja jezuītu tēvs Tadeušs Cieslaks, un pēc tās notika apmainīšanās ar rožukroņa noslēpumiem, kā arī bērnu čalu un dziesmu piepildīta sadraudzība.



Mūsu tikšanās iekrita Kristus Miesas un Asiņu svētku oktāvā. Euharistijas noslēpuma lielumu mums atgādināja arī mazās “Euharistiskās pupiņas”, ko saņēma katra ģimene, lai vasarā tās varētu audzēt dārzā vai puķupodā uz balkona. Šīs baltās pupiņas ir ar neparastu attēlu, kas ļoti atgādina monstranci ar Vissvētāko Sakramentu. Kā vēsta stāsts, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, kas nopostīja daudzas baznīcas, Elzasas apgabalā kāds prāvests paslēpa monstranci un Vissvētāko Sakramentu kādas draudzes locekles tīrumā, kurā augušas pupas. Liels bijis saimnieces pārsteigums, kad ražas laikā atklājies neparasts fakts – uz katras pupiņas bija palicis monstrances attēls! Jo vairāk – arī mūsu sirdīs Dievs atstāj savu attēlu, kad uzņemam Viņu zem Maizes zīmēm!



Rožukroņa lūgšana ir iespēja no jauna uzticēt sevi un savus vistuvākos Dievmātes, veselības un cerības Mātes, aizsardzībai. Un tad mēs piedzīvojam, ka “kroņa vīrusa” izraisīto grūtību laikā stiprinājumu iegūstam, lūdzoties “rožu kroni”!



Rožu vainagu Marijas galvā šoreiz uzlika mazā Rebeka, kuras mamma lūdzas Vecāku rožukronī no paša sākuma – rudenī šai vecāku iniciatīvai apritēs jau 3 gadi.

Rudenī, Rožukroņa mēnesī (4. oktobrī) tiek plānota arī mūsu nākamā satikšanās reize. Ģimenes, kuras vēlas pievienoties šai rožukroņa lūgšanai, var saņemt savu noslēpumu, rakstot [email protected] Noslēpumu var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši.


Vairāk par “Vecāku rožukroni” var uzzināt šeit


29. novembrī – Franciskāņu ordeņa Visu svēto diena



Franciskāņu kopiena Latvijā sirsnīgi ielūdz uz svētkiem, ko šogad pirmoreiz svinēsim visi kopā sv. Alberta baznīcā! Tos organizē tēva Honorāta Kozmiņska dibināto kongregāciju māsas sadarbībā ar Mazāko brāļu kapucīnu ordeni un Sekulārfranciskāņu ordeni (terciāriem).

Viens no pamudinājumiem svinēt svētkus, turklāt – visiem kopā, bija šovasar “Mieram tuvu” izdotā grāmata par svētīgo tēvu Honorātu Kozmiņski “Dvēseļu arhitekts”. Lai arī viņš pats nav bijis Latvijā, tomēr “viņa darbība bija tik vērienīga, ka sasniedza mūsu zemi,” – tā grāmatas priekšvārdā raksta brālis Jānis Savickis OFMCap. Tēva Honorāta persona vieno mūs visus – gan brāļus kapucīnus, viņa līdzbrāļus, gan māsas no tēva Honorāta dibinātajām kongregācijām, no kurām Latvijā darbojas četras. Un, protams, sekulārfranciskāņus – māsas un brāļus terciārus pasaulē, jo šīs kustības attīstībai Svētīgais bija veltījis visu dzīvi. Šeit slēpjas arī tēva Honorāta darbības auglīgums un ģenialitāte – spējā sadarboties un vienot cilvēkus kopīgam evaņģelizācijas mērķim, lai visi iepazītu Dieva mīlestību! 


Svētku programma

17:00

Svētku programma
17:00
Sakrālās mākslas izstāde “SĀKUMS”
Piedalās: Arta Skuja, Gundega Zaķe-Cimža, Zīle Ziemele, Aleksandra Runde un citi mākslinieki

Meditācija mūzikā
ar refleksijām no “Mieram tuvu” grāmatām

18:00
EUHARISTIJA
pateicībā par franciskāņu kopību Latvijā un par tēva Honorāta devumu Baznīcai
Celebrē bīskaps Andris Kravalis un brāļi kapucīni

19:15
SADRAUDZĪBA
Vārds grāmatas “Dvēseļu arhitekts” veidotājiem
“Terciāru grupas svētceļojums uz Asīzi 2019. gada oktobrī. Piezīmes, pārdomas, pārsteigumi.” – Agnese Irbe, OFS

Agape ar līdzpaņemtiem cienastiem