Sv. Franciska no Asīzes jubilejas gads



PĀVESTA LEONA XIV DEKRĒTS PAR SVĒTĀ FRANCISKA GADA IZSLUDINĀŠANU
“Glabājiet piemiņu par mūsu tēvu un brāli Francisku, par slavu un godu Tam, kas viņu darīja lielu cilvēku vidū un pagodināja eņģeļu vidū. Lūdzieties par viņu, kā viņš pats mūs par to lūdza pirms nāves, un lūdzieties pie viņa, lai Dievs arī mūs kopā ar viņu darītu par savas svētās žēlastības līdzdalībniekiem.”(Brāļa Elija vēstule visām Ordeņa provincēm par Svētā Franciska nāvi, 7)
Kamēr vēl ir dzīvi un iedarbīgi nesen noslēgtā 2025. gada Parastā Jubilejas gada žēlastības augļi, kurā mēs visi tikām aicināti kļūt par svētceļniekiem cerībai, kas nepieviļ (sal. Rom 5,5), tiem pievienojas – kā to ideāls turpinājums – jauna prieka un svētdarīšanās iespēja: astoņsimtā gadadiena kopš svētā Franciska no Asīzes svētīgās pāriešanas no zemes dzīves Debesu tēvzemē (1226. gada 3. oktobrī).
Pēdējos gados tika svinētas arī citas nozīmīgas jubilejas, kas saistītas ar Asīzes Svētā personu un darbiem: astoņsimtā gadadiena kopš pirmās Ziemassvētku silītes izveidošanas Grečo, „Radību slavinājuma” (Cantico delle Creature) – himnas par radības svēto skaistumu – sacerēšanas, kā arī svēto stigmu saņemšanas La Verna kalnā, kas bija teju jauna Kalvārija, divus gadus pirms svētā Franciska nāves. 2026. gads būs visu iepriekšējo svinību virsotne un piepildījums: tas kļūs par Svētā Franciska gadu, un mēs visi tiksim aicināti mūsu laikos kļūt par svētajiem, sekojot Serafiskā Patriarha piemēram.
Ja ir patiesība, ka „cilvēkiem zem debesīm nav dots neviens cits vārds” (sal. Apd 4,12), kā vien Jēzus Kristus, cilvēces Pestītāja vārds, tad ne mazāk pārsteidzoši ir tas, ka starp XII un XIII gadsimtu, tā dēvēto svēto karu, tikumu sairuma un aplami izprastas reliģiskās dedzības laikmetā, „pasaulē uzausa saule” [tā raksta Dante “Dievišķajā komēdijā”] – Francisks, kurš, būdams bagāta tirgotāja dēls, kļuva nabags un pazemīgs, īstens alter Christus uz zemes, sniedzot pasaulei taustāmus evaņģēliskas dzīves piemērus un patiesu kristīgās pilnības tēlu.
Mūsu laiki nemaz tik ļoti neatšķiras no laikmeta, kurā dzīvoja Francisks, un tieši tāpēc viņa mācība šodien ir vēl aktuālāka un saprotamāka. Kad kristīgā mīlestība apsīkst, izplatās nezināšana un slikti piemēri, bet tie, kas sludina tautu saskaņu, to dara vairāk savtīgu apsvērumu, nevis patiesa kristīgā gara dēļ; kad virtuālā pasaule gūst virsroku pār realitāti, strīdi un sociālā vardarbība kļūst par ikdienu, bet miers kļūst arvien nedrošāks un tālāks, lai šis Svētā Franciska gads rosina mūs visus, katru atbilstoši savām iespējām, sekot Asīzes Nabaga piemēram, arvien pilnīgāk līdzināties Kristum un nezaudēt tikko piedzīvotā Svētā gada apņemšanās: lai cerība, kas mūs darīja par svētceļniekiem, tagad pārtop dedzībā un aktīvā mīlestībā.
“Un pēc tā es atzīšu, vai tu mīli Kungu un vai tu mīli mani, Viņa un tavu kalpu: ja tu rīkosies tā, ka pasaulē nebūs neviena brāļa, kurš – pat ja būtu vissmagāk grēkojis – pēc skatiena tavās acīs aizietu bez žēlsirdīgas piedošanas, ja viņš to lūdz.”
Ar šiem apbrīnojamajiem vārdiem, kas ietverti slavenajā vēstulē Epistola ad quendam ministrum [Vēstulē kādam ministram, proti, brālim, kurš bija atbildīgs par kādu kopienu], svētais Francisks ne tikai mierina un pamāca kādu anonīmu brāli, bet galvenokārt atklāj un uzsver žēlsirdības pamatjēdzienu, kas ir nesaraujami saistīts ar piedošanu un grēku atlaidām.
Tieši šāda piedošana ir plaši pazīstamās „Asīzes atlaidas” jeb „Porcjunkulas atlaidas”, ko pāvests Honorijs III ar īpašu privilēģiju tieši Franciskam piešķīra priekš tiem, kuri pēc grēksūdzes un Svētās Komūnijas 2. augustā apmeklē seno [Porcjunkulas] kapelu netālu no Asīzes, kas uzcelta „mazā zemes gabaliņā” (no kā arī cēlies nosaukums Porcjunkula).



Ar tādu pašu dāsnu dedzību un prieku, ar kādu svētais Francisks, redzot Kristus Vikāra atbildi uz savu lūgšanu, Porcjunkulas kapelas konsekrācijas dienā apdāvināja sapulcējušos ļaudis, pasludinot piešķirto žēlastību, Viņa Svētība pāvests Leons XIV, mūsu ticības un prieka Pārvaldnieks, nolemj, ka no 2026. gada 10. janvāra, vienlaikus ar Parastā Jubilejas gada noslēgumu, līdz 2027. gada 10. janvārim tiks pasludināts īpašs Svētā Franciska gads, kurā ikviens ticīgais kristietis – sekojot Asīzes Svētā piemēram – kļūs par dzīves svētuma paraugu un pastāvīgu miera liecinieku.
Lai pilnīgāk sasniegtu iecerētos mērķus, Apustuliskais Penitenciārijs ar šo Dekrētu, kas izdots saskaņā ar Augstākā Gana gribu, par godu Svētā Franciska gadam piešķir pilnās atlaidas ar parastajiem nosacījumiem (sakramentālā grēksūdze, Euharistiskā Komūnija un lūgšana Svētā Tēva nodomos), kuras var tikt veltītas arī kā aizlūgums par dvēselēm šķīstītavā:
- Franciskāņu Ordeņa locekļiem:
– Pirmā, Otrā un Trešā Franciskāņu Ordeņa ģimenēm – regulārajām un sekulārajām [pasaulē dzīvojošajiem franciskāņu terciāriem]; – konsekrētās dzīves institūtiem, apustuliskās dzīves biedrībām, kā arī publiskajām vai privātajām ticīgo (vīriešu un sieviešu) apvienībām, kas ievēro sv. Franciska Regulu vai iedvesmojas no viņa garīguma, vai jebkādā veidā turpina viņa harizmu;- visiem ticīgajiem bez izņēmuma, kuri ar sirdi, kas brīva no pieķeršanās grēkam, piedalīsies Svētā Franciska gadā, svētceļojuma veidā apmeklējot jebkuru franciskāņu klostera baznīcu vai svētvietu jebkurā pasaules vietā, kas veltīta svētajam Franciskam vai ar viņu jebkādā veidā saistīta, un tur dievbijīgi piedalīsies jubilejas dievkalpojumos vai pavadīs piemērotu laiku dievbijīgā meditācijā, lūdzot Dievu, lai – sekojot sv. Franciska piemēram – sirdīs dzimtu kristīgās tuvākmīlestības jūtas un patiesa vēlme pēc saskaņas un miera starp tautām, noslēdzot ar lūgšanām „Tēvs mūsu”, „Ticu uz Dievu” un aizlūgumu Vissvētākajai Jaunavai Marijai, svētajam Franciskam no Asīzes, svētajai Klārai un visiem Franciskāņu ģimenes svētajiem.
Vecāka gadagājuma cilvēki, slimnieki, viņu aprūpētāji un visi, kuri nopietnu iemeslu dēļ nevar atstāt mājas, var iegūt pilnās atlaidas arī tad, ja, nebūdami pieķērušies nekādai grēka formai un ar nodomu izpildīt trīs parastos nosacījumus, tiklīdz tas būs iespējams, viņi garīgi vienosies ar Svētā Franciska gada jubilejas svinībām, upurējot Žēlsirdīgajam Dievam savas lūgšanas, sāpes un dzīves ciešanas.
Lai šī tik lielā iespēja iegūt Dieva žēlastību caur Baznīcas Atslēgu varu varētu tikt vieglāk īstenota, Penitenciārijs stingri lūdz visus priesterus – gan ordeņu, gan diecēžu –, kuriem ir atbilstošas pilnvaras, ar gatavību, dāsnumu un žēlsirdību nodoties ticīgo rīcībā grēksūdzes un izlīguma sakramenta svinēšanai.
Lai šāda iespēja saņemt dievišķo žēlastību caur Baznīcas Atslēgu varu tiktu īstenota vieglāk, šī Penitenciārija stingri aicina visus priesterus – regulāros un diecēzes –, kam ir atbilstošas pilnvaras, būt pieejamiem ar gatavu, dāsnu un žēlsirdīgu garu Samierināšanas sakramenta svinēšanai.
Šis Dekrēts ir spēkā visu Svētā Franciska gada laiku, neskatoties uz jebkādiem pretējiem noteikumiem.
Romā, 2026. gada 10. janvārī, Kunga Kristības svētku priekšvakarā.































































































