Slavēšanas vakars jauniešiem


Franciskāņu vienkāršībā un priekā – ielūdzam Tevi uz slavēšanas vakaru sv. Alberta baznīcā (Rīgā, Liepājas ielā 38), kopā ar franciskāņiem (svētajiem un grēciniekiem). Ar svētajiem – jo 29. novembrī ir Serafiskā Ordeņa visu svēto diena, un ar grēciniekiem – jo mēs, svētā Franciska brāļi un māsas šeit virs zemes, esam vēl tikai ceļā uz svētumu…

Ticam, ka šis slavēšanas vakars būs žēlastības notikums un iespēja pieskaņot sirds frekvences Adventa laikam un ilgām pēc Dieva klātbūtnes!

17:30 Ievads
18:00 Euharistija
Slavēšana, aizlūgšanas, grēksūdzes iespēja.
Un vēl daži “sinodālā ceļa” elementi, ko atklāsim vakara gaitā.

Esi mīļi gaidīts, gaidīta!

Pasākums notiks “zaļajā rezīmā” – atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām.

Vecāku rožukronis par bērniem

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 30 ģimenes, un oktobrī aprit jau četri gadi kopš tās sākuma – Fatimas Dievmātes atklāsmju 100. gadadienā.

Aicinām pievienoties lūgšanai un ielūdzam uz Svēto Misi ģimeņu nodomā, ko 3. oktobrī (svētdien), plkst. 15:00 svinēs pr. Modris Lācis. Mūs šajā svētdienā vadīs brīnišķīgi Evaņģēlija vārdi: 

“Laidiet bērnus pie Manis” (Mk 10, 14).

Pēc Svētās Mises un rožukroņa noslēpumu saņemšanas – sadraudzība un agape* (uz to var paņemt līdzi nelielu cienastu).

* Tikšanās notiks, ņemot vērā tā brīža epidemioloģiskos ierobežojumus.


Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]


Daži cilvēki nevēlas pieņemt zāles, lai gan tās varētu dziedināt, un sauc tās par bezjēdzīgām. Rožukronis ir tieši tādas zāles, kas dziedina lielu daļu bezjēdzības. Jūs varat tās saukt par garīgo homeopātiju, ja vēlaties. Daudzi lepnie gari ar rožukroņa palīdzību ir kļuvuši pazemīgi, daudzi iedomīgie – pacietīgi. Izvēlīgās un šaubīgās dvēsles ir kļuvušas stipras, izklaidīgās – atkal sakopotas. Dievs ir izvēlējies šīs pasaules mazās lietas, lai uzvarētu varenos. (arhibīskaps W.B. Ullathorne)


“Vecāku rožukronis par bērniem” ir lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu tieši savu bērnu nodomā. To var darīt jebkurā laikā. Katra ģimene saņem vienu nodomu (rakstot [email protected]), ko var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši. Noslēpumi tiek mainīti divas reizes gadā.


Šāda lūgšana ir plaši pazīstama Polijā un arī citviet pasaulē – māsas kalpones, strādājot skolās un bērnudārzos, bieži tajā iesaista bērnu vecākus. Mēs ceram, ka arī Latvijā tā nesīs lielus augļus, jo īpaši tad – ja ģimenēs lūgsies kopīgi!

Raidījumā “Es ticu” tiek skaidrota Rožukroņa lūgšanas struktūra un kārtība, kādā var to lūgties.


Kāpēc lūgties kopīgi?


(1) Vispirms, kopīga lūgšana ir Jēzus vēlēšanās un ieteikums mums: “Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18, 19-20)
Protams, ka mēs visu (vai daudz ko) varam darīt paši un individuāli. Arī lūgt Dievu, ko uzskatām varbūt par “vispersoniskāko” jomu mūsu dzīvē. Tomēr Jēzus runā par citu principu, kas darbojas Debesu Valstībā – par kopību. Tas ir pilnīgs pretstats mūsdienu “individuālisma mentalitātei”. Skatoties plašāk, mēs varam tikt pestīti tikai kopā ar citiem. Kopienā. Baznīcā. Tāpēc mēs mācāmies dzīvot un arī lūgties kā kopiena.


(2) Otrs, mazāk teoloģisks, vairāk psiholoģisks arguments – darot lietas kopā, stiprinās motivācija. Tāpēc daudzi izvēlas, piemēram, kopīgi sportot vai gatavoties maratonam. Tas ir ne tikai atbalsts, jo zinu – ka neesmu viens, bet papildus tam stiprinās arī atbildības sajūta – bez mana rožukroņa noslēpuma pietrūks būtiskas daļas visā kopīgajā lūgšanā.


(3) Trešais arguments, ir  pedagoģisks – tas palīdz ievadīt bērnus lūgšanā. Rožukoroņa noslēpumu ļoti viegli ir pārveidot par ģimenes kopīgās lūgšanas praksi. Respektīvi, sākumā vecāki var  lūgties par bērnu (piem., pie viņa gultiņas), bet vēlāk jau lūgties to kopā ar bērniem. Un, ja paši bērni lūgsies, tad jau tie būs ļoti redzami augļi šai rožukroņa lūgšanai!  


No vecāku atsauksmēm:


Ir ļoti nepieciešamas lūgšanas par bērniem, jauniešiem, par stiprām ģimenēm. Dzīvojam ļoti neviennozīmīgā laikā. Vēl jo vairā, ja tā ir lūgšanu grupa, tai ir LIELS spēks. Esmu par to pārliecinājusies.  Es ticu, ka rožukronis sasniegs daudz cilvēku sirdis un pārveidos dzīves.   Lai katru dienu viens otram sniedzam skaistas neredzamās garīgās rozes!    


Kustības “No sirds uz sirdi” lūgšanu diena

Par spīti ierobežojumiem, kas jau ilgstoši apgrūtina katra iedzīvotāja ikdienu, šī gada 22.augustā SOS kustības locekļi tikās uz kārtējo lūgšanu dienu. Zīmīgi, ka šī jubilejas – piektā – lūgšanu diena norisinājās Marijas Debesīs uzņemšanas svētku oktāvas noslēgumā, Marijas Karalienes piemiņas dienā, kas liturģiskajā kalendārā tika iekļauta simtajā gadadienā pēc dogmas par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu pasludināšanas. Lūgšanu diena netika plānota, pakārtojot to kādam īpašam datumam, bet gan – meklējot iespēju tikties klātienē “Covid-19 viļņu starplaikā”. Un šis fakts, ka tikšanās norisinājās tieši šajā dienā, priekš mums – māsām, kas esam Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas kalpones, – bija kā debesu smaids, kurš apliecina, ka par šo lūgšanu kopīgu rūpējas pati Dievmāte.

Dienas vadošā tēma, kurā mūs ievadīja viesi no Polijas – pr. Slavomirs Plusa (Sławomir Płusa), m. Eva Stolarek (Ewa Stołarek) un m. Kristina Vožņak (Krystyna Woźniak), – bija: Jēzus Sirds, Marijas Sirds un Jāzepa Sirds. Māsa Eva, balstoties svētā tēva Franciska apustuliskajā vēstulē “Patris corde” sniegtajās atziņās, tikšanās dalībniekus tuvāk iepazīstināja ar sv. Jāzepa sirds noslēpumu. Savukārt, Vissvētākās Jaunavas Marijas sirds noslēpuma dziļākai atklāšanai, māsa Eva klātesošos vadīja caur Marijas tituliem Dievmātes litānijā. Kā liecināja viena no lūgšanu kopienas dalībniecēm, viņu jo īpaši uzrunājis skaidrojums par Marijas tituliem, kuri ir Marijas atbildes uz Dieva žēlastību augļi, jo šie tituli ir tie, kurus arī mēs, ticīgie varam iemantot, uzticīgi sekojot Jēzus aicinājumam.

Rožukroņa lūgšanas laikā kopīgi apdomājām Godības noslēpumus, kuros ievadīja māsu vadītas apdomāšanas par Dievmātes atklāsmēm un ļaudīm izteiktajiem aicinājumiem Getšvaldē. Un tieši piektajā Godības noslēpumā mēs pieminam Marijas kronēšanu par Zemes un Debesu Karalieni!

Dienas turpinājumā pr. Slavomirs, iedziļinoties Jēzus Sirds noslēpumā, klātesošos aicināja apdomāt Dieva Vārdu “Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt.” (Mt 11, 27).

Priesteris vairākkārt uzsvēra, ka Jēzus, Jaunavas Marijas un sv. Jāzepa sirds vēlas mūs ievest vienotībā ar Debesu Tēva Sirdi. Kristus ir nācis pasaulē, lai mēs būtu Debesu Tēva bērni un palīdzētu arī citiem piedzīvot Viņa mīlestību. Caur piemēriem no savas dzīves un liecībām, kas gūtas kalpošanā līdzcilvēkiem, dzīvi atainoja patiesību, ka vecāku un līdzcilvēku mīlestības trūkums bērnībā mūsos rada ievainojumus, un, kļūstot pieaugušiem, tikai Dieva mīlestības pieredze ļauj mums patiesi mīlēt sevi un tuvāko.

Pēc kopīgām pusdienām klostera dārzā sekoja šīs dienas kulminācija – Jēzus pielūgsme Vissvētakajā Sakramentā un Svētās Mises svinības. Jo īpašu šo lūgšanu dienas “kronēšanu” darīja slavētāji no kopienas “Effata”. Pār malām plūstošais prieks un dziļš iekšējais miers bija dziesmās paustās Dieva pielūgsmes auglis.

Samuēla grupas sākums – 26.septembrī


Pieteikuma anketa šeit!


Samuēla grupa domāta jauniešiem (18-35 g.v.), kuri vēlas ieklausīties Dieva Vārdā un dzīvot saskaņā ar šo Vārdu savā dzīvē. Tiekoties reizi mēnesī, jaunieši cenšas izzināt Dieva gribu savai dzīvei (piem., dzīves aicinājuma – uz laulību, priesterību, konsekrēto dzīvi – izzināšana, karjeras vai citu svarīgu lēmumu pieņemšana).

Tas kļūst iespējams, pateicoties 4 balstiem:

1. Dieva Vārdam  (Lectio Divina lūgšanas atklāšana un mācīšanās)

2. Euharistiskajai adorācijai

3. personīgajai garīgajai vadībai (to uzņemsies vairāki priesteri, kā arī māsas)

4. grupas jauniešu savstarpējam atbalstam, grupas sarunām.


Grupa sākas septembrī un norit līdz maijam. Vasaras mēnešos regulārās tikšanās nenotiek, bet tiek izdzīvotas rekolekcijas klusumā, savukārt pēdējā tikšanās notiek nākamā gada rudenī, lai izvērtētu gūtos augļus. Gada laikā jaunieši apņemas katru dienu veltīt noteiktu laiku personīgajai lūgšanai (katras tikšanās laikā saņemot Svēto Rakstu fragmentus Lectio Divina lūgšanai), kā arī – ierobežot TV, interneta lietošanu, tādā veidā veltot šo savas dzīves gadu, lai īpaši klausītos Dieva balsī. Tā ir jauna pieredze, ko jaunieši iegūst savstarpēji daloties un palīdzot izzināšanas ceļā!


Pirmā tikšanās:

26. septembrī Rīgā, māsu kalpoņu klosterī (Enkura ielā 9) plkst. 12:00

Pieteikšanās:

Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti elektroniski līdz 21. septembrim uz e-pastu: [email protected]


Kā atrast Enkura ielu?

Ieskaties šeit!

Dalības maksa

Dalība grupā ir bez maksas. Var paņemt līdzi kādu našķi agapei!

Uz tikšanos septembrī!

Vecāku rožukronis par bērniem

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šogad tajā iesaistījušās jau 40 ģimenes, veidojot divas pilnībā uzplaukušas “rožukroņa rozes” Dievam!

Vairākas no šīm ģimenēm piedalījās arī kopīgajā tikšanās reizē, 27. jūnijā. Svēto Misi klostera dārzā celebrēja priesteris Modris Lācis un noslēgumā deva svētību katrai no ģimenēm, kura, ar apņēmību turpināt rožukroņa lūgšanu ik dienu, izlozēja savu jauno rožukroņa noslēpumu.

Uzzināt vairāk par šo lūgšanu iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Šo gadu, kas Baznīcā ir veltīts ģimenēm un īpašai svētā Jāzepa aizbildniecībai, piesaucām arī viņa palīdzību. Katra ģimene saņēma rožukroņa meditācijas, kurās tiek atklāta Jāzepa klusā, bet mīlestības pilnā klātbūtne Jēzus dzīvē un arī mūsu, Jēzus mācekļu, ticības ceļā.

Rožukroņa meditācijas sv. Jāzepa gadam (PDF lejuplāde) >>

SVĒTĀ JĀZEPA GADA ROŽUKRONIS

Autore: Eva Stolareka, māsa kalpone

Iespējams, ka pirmos ziedus, varbūt – tās bija rozes, – kā mīlestības, cieņas un veltīšanās zīmi Jaunava Marija saņēma no cilvēka, kura vārds bija Jāzeps. Vai gan Jāzeps, dodamies pa kalnainajām Nācaretes pļavām pie Mirjamas, viņa izredzētās, nebūtu padomājis par skaistāko no ziediem priekš tās, kuru bija iemīlējusi viņa sirds? Un vai gan Marija nepriecājās savā Bezvainīgajā Sirdī, pieņemot ziedus no Jāzepa, kuros izteikta viņa sirdsskaidrā, šķīstā mīlestība?

Lai šī iztēles aina mums palīdz ieiet Kristus, Marijas un Jāzepa dzīves noslēpumos, kurus pārdomājam, lūdzoties rožukroni. Lai katra izteiktā “Esi sveicināta…” lūgšana ir mūsu mīlestības apliecinājums Jēzum.

PRIECĪGĀ DAĻA

I     Eņģeļa pasludinājums Jaunavai Marijai

Pati pirmā prieka roze – “Esi sveicināta Marija” – kā sveiciens uzziedēja eņģeļa Gabriela lūpās. Pats Dievs, sūtot eņģeli pie Jaunavas, kas bija saderināta ar Jāzepu, aicina viņus abus piedalīties pestīšanas plānā. Marijas Fiat un Jāzepa Fiat ir skaistākā Dievam veltītu siržu harmonija.

II   Marija apmeklē svēto Elizabeti

Elizabetes dvēselē uzplauka otra prieka roze  – slavinājums Marijas ticībai. Kā atbilde uz Elizabetes un Jāņa Kristītāja prieku, satiekot Iemiesoto Vārdu, skan Marijas slavas dziesma Dievam, kurš ir uzlūkojis savas kalpones un Jāzepa pazemību un viņu mājās, viņu ģimenē, ļāvis piepildīties Savam apsolījumam, kas dots Abrahamam un viņa dzimumam mūžīgi. 

III  Betlēmes stallītī piedzimst Jēzus

Trešā roze ir eņģeļu slavinājums labas gribas cilvēkiem virs zemes, pie kā Dievam ir labs prāts. Vai gan Marija un viņas šķīstais dzīvesbiedrs Jāzeps nav pirmie starp tiem? Kristus Dzimšanas naktī eņģeļi sludina mieru tieši viņiem: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts”.

IV  Bērna Jēzus upurēšana templī

Ceturtā roze ir svētība Marijai un Jāzepam, Jēzus vecākiem, no dievbijīgā un taisnīgā Simeona dienā, kad Bērns tika veltīts Dievam Jeruzalemes templī. Laimīgas Marijas un Jāzepa acis, laimīgas Simeona acis, jo viņi ir skatījuši Dieva pestīšanu!

V   Bērna Jēzus atrašana svētnīcā

Piektā roze ir klusais Marijas un Jāzepa lepnums par savu Dēlu. Viņi ar apbrīnu vēroja gan to, kā divpadsmit gadus vecais Jēzus pārsteidz gudrībā Rakstu mācītājus Jeruzalemes templī, gan  ar ne mazāku izbrīnu uzlūkoja Dēla paklausību viņiem Nācaretē. Viņu sirdis bija piepildītas ar prieku, dzirdot labos vārdus par Jēzu, kurš dienu no dienas pieauga gudrībā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.

GAISMAS DAĻA

I     Jēzus Kristība Jordānā

Kristība Jordānā ir robežpunkts starp Jēzus apslēpto dzīvi un Viņa sludināšanas sākumu. Uz savas darbības sliekšņa Jēzus piedzīvo Svētā Gara svaidījumu un Tēva apstiprinājumu, ka Viņš ir mīļotais Dēls. Cik gan svarīgi ir piedzīvot to, ka tiec mīlēts! Jēzus noteikti bija daudzkārt dzirdējis sava zemes tēva Jāzepa vārdus: “Tu esi mans mīļais dēls”. Tagad viņš dzird šos vārdus no sava Debesu Tēva. Ar dziļas mīlētības pieredzi sirdī Viņš uzsāk īstenot Tēva uzticēto darbu.

II   Jēzus atklāšanās kāzās Kānā

Kāzu prieks pilnībā ir iespējams, ja ir mīlestības pilnība. Marija, kas šo pilnību piedzīvoja sava vīra Jāzepa un Dēla Jēzus klātbūtnē, redzēja mīlestības trūkumu kāzās Kānā. Viduvējības un vienaldzības ūdens tiek pārveidots par izcilu mīlestības vīnu ikreiz, kad darām visu, ko Jēzus mums saka.

III  Dieva valstības sludināšana un aicinājums atgriezties

Visciešākās, emocionāli tuvākās un noturīgākās saites parasti ir starp ģimenes locekļiem. Lai arī cik cieši Jēzus būtu bijis vienots ar Mariju un Jāzepu, tomēr, sludinot Valstības evaņģēliju, Viņš par savu māti, brāļiem un māsām sauc tos, kuri “Dieva Vārdu dzird un izpilda” (Lk 8, 21).

Jo Evaņģēlijs ir Labā Vēsts par Tēvu, kurš mūs mīl un uzņem mūs savā ģimenē.

IV  Pārveidošanās Tabora kalnā

Ne reizi vien Jāzeps priecājās būt Jēzus un Marijas klātbūtnē. Varbūt, līdzīgi kā Apustuļi Tabora kalnā, pat vēlējās apturēt laiku un paturēt Jēzu mājās, pie sevis Nācaretē. – “Kungs, šeit mums ir labi!” (Mt 17, 4) Patiesas pārmaiņas sākas tad, kad esam gatavi atstāt to, kas ir patīkams un ērts, un meklēt Tā gribu, uz kuru Dievs norāda: “Šis ir mans mīļotais Dēls, (..) klausiet Viņu!” (Mt 17, 5).

V   Euharistijas iedibināšana

Euharistija ir pats Jēzus, tā ir Dzīvības Maize, kas mums dota no debesīm. Svētais Jāzeps loloja un audzēja “graudus” šai Maizei. Tagad mēs piesaucam viņu, lai viņš ar savu paraugu mūs mācītu ar visu sirdi pielūgt Euharistisko Jēzu un kalpot Viņam ar savu dzīvi, pūlēm, darbu.

 SĀPĪGĀ DAĻA

I     Kungs Jēzus lūdzas Olīvdārzā

Nereti nakts ir laiks, kad cilvēks cīnās ar Dievu, ar Viņa gribu. Tādu pārbaudījuma nakti sarunā ar Dievu piedzīvoja patriarhs Jēkabs, līdzīgi arī Jāzeps, Marijas saderinātais. Tagad Olīvdārzā šādā naktī ieiet Jēzus. Pārbaudījumu nakts ir iespēja, ielūgums uz kaut ko vairāk, uz lielāku paļāvību un uzticēšanos Dievam.

II   Kungs Jēzus tiek šaustīts

Bieži vien, saskaroties ar ciešanām, rodas jautājums – kur bija un kur ir Dievs? Vai Dievs cieta, redzot sava Dēla miesu, šaustītu ar rīkstēm? Vai cieta Jāzeps, kurš, iespējams, daudzas reizes apkopa Jēzum vissīkākos ievainojumus un nobrāzumus bērnībā? Atbilde joprojām paliek noslēpums, kuru izgaismo patiesība, ka “Viņš nesa mūsu sāpes, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (sal. Is 53, 4-5).

III    Kungam Jēzum uzliek galvā ērkšķu kroni

Dieva Iemiesošanās vienlaikus ir Dieva Dēla piekrišana pakļauties cilvēku brīvajai gribai, kas nereti ir mainīga un neparedzama. Jāzeps un Marija nodevās ar visu sirdi kalpošanai Viņam. Turpretim Jeruzalemes karavīri naktī pirms Jēzus ciešanām un nāves pēc savas iniciatīvas un no brīvas gribas sarīkoja Dieva Dēla publisku pazemošanu. Uzmetot Viņam purpursarkanu apmetni un liekot galvā ērkšķu kroni, viņi izsmēja Jēzus karalisko cieņu. Tikai patiesa mīlestība spēj cienīt otra brīvību un spēj tai ziedot arī savējo.

IV    Kunga Jēzus ceļš uz Golgātu

Jēzus krusts nav tikai koka baļķis, pie kura Viņš tika pienaglots. Krusts – tā ir sekošanas zīme Kristum, pieņemot arī visu to, kas no tās izriet. “Kas grib man sekot, lai ņem savu krustu …” (Lk 9, 23). Garīgā veidā arī svētais Jāzeps, palikdams vienotībā ar Mariju un Jēzu, pilnībā piedalījās krusta glābjošajā noslēpumā.

V     Jēzus nāve pie Krusta

Pestīšanas noslēpums visauglīgāk mūsu dzīvēs atklājas , kad paliekam ciešā vienotībā ar Mariju, Pestītāja Māti. Dievs caur eņģeli sacīja Jāzepam: “Nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu” (Mt 1, 20).  Un Jāzeps viņu ņēma pie sevis. Kristus, mirstot pie krusta, teica mīļotajam māceklim: “Redzi, tava māte!” (Jņ 19, 27). Un māceklis viņu paņēma pie sevis. Jēzus šodien saka līdzīgus vārdus katram no mums.

AUGSTĀS GODĪBAS DAĻA

I     Kungs Jēzus augšāmceļas

Pēc Kristus guldīšanas kapā Marija Magdalēna un arī Apustuļi piedzīvoja to, cik garas kļūst dienas, kad Līgavainis ir zaudēts…

Pirms vairākiem gadiem to bija piedzīvojuši arī Jēzus vecāki, Jāzeps un Marija, kad viņu Dēls palika Jeruzalemes svētnīcā. Katra satikšanās ar Jēzu, Viņa atrašana no jauna, īpaši – pēc grēka smaguma, mūsu dzīvē ir mazas Lieldienas.

II   Kungs Jēzus uzkāpj debesīs

Pirms Uzkāpšanas debesīs Jēzus sacīja saviem mācekļiem, ka dodas sagatavot viņiem vietu, lai arī viņi varētu būt tur, kur būs Viņš.  Jēkaba ​​un Jāņa, Zebedeja dēlu, māte jau agrāk bija centusies nodrošināt saviem dēliem vietas blakus Skolotājam – labajā un kreisajā pusē. Jāzeps, Jēzus zemes tēvs, visu mūžu mācījās pieņemt vietu, kuru Dievs viņam bija sagatavojis, tāpēc viņš drīkstēja ne tikai būt blakus Jēzum, bet pat nēst Viņu uz savām rokām.

III    Svētais Gars nonāk pār Jaunavu Mariju un apustuļiem

Vēl krietni pirms Svētā Gara izliešanās Vasarsvētku dienā, Dieva izredzētie, to vidū – jo īpaši Marija un Jāzeps, jau bija pieredzējuši Gara klātbūtni un Tā spēcīgo darbību savā dzīvē. Abi ticēja, ka caur Svēto Garu Vārds ir kļuvis Miesa, un abi Gara dotajā spēkā visu savu dzīvi veltīja Viņam.

IV    Vissvētā Jaunava Marija ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesīs

Līdztekus Baznīcas ticībai par Marijas Uzņemšanu Debesīs ir veidojušies arī apokrifi un tautas dievbijīgā ticība tam, ka arī svētais Jāzeps, viņas dzīvesbiedrs, ir uzņemts ar miesu un dvēseli debesīs. Baznīca nav apstiprinājusi šādu dogmu, tomēr tā nemitējas atgādināt par svētā Jāzepa spēcīgo aizbildniecību pie Dieva.

V     Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni

Savā pravietiskajā himnā Magnificat Marija izdziedāja debesu realitāti, kurā Dievs paaugstina pazemīgos. Viņa, vispazemīgākā Kunga kalpone, tiek godināta kā Debesu un Zemes Karaliene. Vai gan nevarētu būt tā, ka blakus viņai debesīs ir ticis pagodināts arī svētais Jāzeps, viņas šķīstais un pazemīgais dzīvesbiedrs, Kristus tēvs un kalps? Jo kalpot nozīmē valdīt.

“Nekas cits nav jādara, kā vien jālūdz svētajam Jāzepam žēlastību pār žēlastībām: par mūsu atgriešanos,” – aicina pāvests Francisks apustuliskajā vēstulē “Patris corde”.

Mēs vēršamies pie svētā Jāzepa ar lūgšanām:

Tev Dievs ir uzticējis savu Dēlu, Tev uzticējās Marija, ar Tevi Kristus kļuva par cilvēku. Ak svētais Jāzep, esi tēvs arī mums un ved mūs pa dzīves ceļu. Izlūdz mums žēlastību, žēlsirdību un drosmi, un pasargā mūsu ģimenes no visa ļauna. Amen.

Grupa “HAGAR”

– spēt pieņemt sevi, lai mīlētu savu tuvāko (sal. Rom 13, 9)

Mūsos visos mājo iekšējais bērns, kurš ir piepildīts ar prieku un radošumu. Būdams vēl bērns, cilvēks mācās, kādas ir attiecības, un pēc līdzīga modeļa veido arī nākamās. Tomēr neviens no mums nav izaudzis bez emocionāliem ievainojumiem, tāpēc mūsu smadzenes nepārtraukti meklē apdraudējumu – tas ir izdzīvošanas mehānisms. Lai sargātu ievainojumus, kas radušies bērnībā un kurus varētu salīdzināt ar ievainojumu delnā, cilvēkā darbojas aizsardzības mehānismi, kas “savelkas dūrē”, kad ievainojums tiek “aizskarts”. Sargājot savu ievainoto iekšējo bērnu, pieaugušais var bīties veidot attiecības, distancēties no cilvēkiem. Tāpat pieaugušais var uzskatīt sevi par sliktu vai “nepareizu” vai censties darīt visu pēc iespējas perfekti, nesavaldīgi izpaust sarūgtinājumu un dusmas uz apkārtējiem vai aizbēgt noliegumā, nereālā pasaulē. Piemēram, katram bērnam ir nepieciešamas mammas rūpes, maigums un glāsti. Ja tā vietā bērns saņem mammas dusmas un pārmetumus, ka “bērns ir sabojājis viņas dzīvi”, viņš secina, ka  attiecības ir sāpīgas. Lai sevi pasargātu, bērnā izveidojas aizsardzības mehānisms “attiecības ir sāpīgas”. Tā rezultātā bērns kļūst noslēgts, viņam rodas grūtības veidot attiecības, tajās prasa maz un maz arī dod.

Bērns tikai ar laiku iemācās izdzīvot emocijas, nosaukt tās vārdā. Bērns nespēj analizēt objektīvo patiesību, viņš uztver pasauli ar bērna vienkāršību. Bērns, pret kuru slikti izturas, nepārstāj mīlēt vecākus. Viņš pārstāj mīlēt sevi. Viņā veidojas dažādi uzvedības mehānismi, kas palīdz “izdzīvot” bērnībā, bet tie var kļūt par mūri pieaugušo attiecībās. Tie, piemēram, var būt “es neesmu nevienam vajadzīgs”,  “ja es būšu jauks, mani mīlēs”, “ja es cietīšu, mani mīlēs”, “ja es nedusmošos, mani mīlēs”, “ar visu jātiek galā pašam” u.c.  Šādi mehānismi var dziļi iesakņoties un kļūt neapzināti.  Situācijas, kad tie izveidojušies, var būt jau sen aizmirstas, bet mehānismi joprojām darbojas. Katrs cilvēks patiesībā vēlas tuvas attiecības, tās katram ir nepieciešamas, bet mehānisms “attiecības ir sāpīgas” neļauj tās izveidot. Jo vairāk ievainojumu, jo vairāk aizsardzības mehānismu un jo grūtāk šādus cilvēkus pieņemt un mīlēt … Kaut tieši viņiem visvairāk ir vajadzīga palīdzība un pieņemšana.

Vecajā Derībā mēs varam iepazīt Svēto Rakstu varoni Hagari un viņas dzīves stāstu. Dievs neatrisināja Hagares problēmu avotu (Rad 16, 1-16; 21,1-20). Tomēr pieredze, būt Dieva uzklausītai, deva Hagarei jaunu gaismu, lai izprastu savu dzīves situāciju. Šī pieredze būt uzklausītai vienlaikus bija arī Hagares spēka avots. Hagares vientulība un netaisnīgas atmešanas izjūta, piedzīvojot Dieva klātbūtni, ieguva viņas sirdī dziļāku jēgu. No pieredzes būt uzklausītai viņā dzima spēks savas situācijas pieņemšanai. Hagare saņēma dāvanu spēt uzlūkot sevi ar jaunu, Dieva skatienu.

Hagares dzīves piemēra iedvesmota, ir tapusi grupa “HAGAR”. Šīs grupas mērķis ir palīdzēt jauniešiem iepazīt savas dzīves vēsturi caur dažādiem uzdevumiem (vingrinājumiem) un izgaismot tos Dieva Vārda spēkā. Lai atklātu savus aizsardzības mehānismus un mācītos pieņemt sevi tādus, kādi patiesībā esam, grupā strādāsim ar iekšējā bērna ievainojumiem. Katras tikšanās laikā mēs dalīsimies un uzklausīsim viens otru. Atdosim šo gadu un sevis dziļākas iepazīšanas laiku Dieva vadībai caur iknedēļas Dieva Vārda meditāciju un Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Ja vēlies atjaunot kontaktu ar savu iekšējo bērnu un dziedēt ievainojumus, lai šodien piedzīvotu vairāk prieka un mīlestības, tad grupa “HAGAR” ir domāta Tev.

Tikšanās grupas “HAGAR” ietvaros uzsāksim tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī. Lai pieteiktos grupai, Tev brīvā formā jāuzraksta pieteikums un jānosūta tas uz e-pastu [email protected]. Tajā neaizmirsti norādīt savu vecumu, ticības ceļu un apsvērumus, kāpēc vēlies piedalīties šajā grupā. Grupā “HAGAR” uzņemsim tikai jauniešus, kuri vēlas un ir gatavi regulāri piedalīties grupas darbā gada garumā. Plānots, ka tikšanās norisināsies trīs reizes mēnesī, sestdienās. Visa gada garumā ar jauniešiem kopā būs m. Maija. Vietu skaits ir ierobežots. Ar katru, kurš būs iesūtījis pieteikumu, turpmāk sazināsimies individuāli.

Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu [email protected] vai WhatsApp +371 26267149.

P.S. Grupas ietvaros veiktais darbs nav paredzēts, lai aizstātu terapiju (ja tāda jaunietim ir nepieciešama).

Ziemas salā uzplaukst rozes

Dzīvā Rožukroņa ideja ir nākusi no Francijas, kur 1826. gadā Polīna Žariko Lionā sāka organizēt 15 cilvēku lielus pulciņus, kuros katrs lūdzās vienu Rožukroņa noslēpumu kopīgi izvēlētos nodomos. Tagad, kad rožukronis ir papildināts ar vēl 5 Gaismas noslēpumiem, nepieciešami vismaz 20 cilvēki.

Tāpēc mums ir liels prieks, ka Vecāku rožukroņa kopienai šodien pievienojās jau 40. ģimene! Tas nozīmē – visi kopā mēs tagad veidojam jau divas Rožukroņa “rozes”. Skaisti, ka rozes spēj uzplaukt pat ziemas spelgonī – arī pandēmijas grūtībās ir ģimenes, kas lūdzas!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Rožukronis ir vienkārša, bet vienlaikus ļoti dziļa Baznīcas Tradīcijā nostiprinājusies aizbildnieciskā lūgšana, kurā varam iekļaut dažādas mūsu ģimeņu vajadzības. Lūgšana, ko varam lūgties par bērniem un kopā ar bērniem. Vieni vai kopā ģimenē. Tā ir tik vienkārša un “parocīga”, ka rožukroni var ielikt pat kabatā. Tik viegli dot tai mājvietu mūsu ikdienā!

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Vecāku lūgšana par bērniem – jau 3 gadu garumā


“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 25 ģimenes, un oktobrī aprit jau trīs gadi kopš tās sākuma.

Aicinām pievienoties lūgšanai un gaidām uz mazām “dzimšanas dienas” svinībām šim “trīsgadniekam”! Svēto Misi visu ģimeņu nodomā svinēs bīskaps Andris Kravalis 4. oktobrī (svētdien), plkst. 15:00. Pēc tam – sadraudzība, dzimšanas dienas kliņģeris un kopīga rožukroņa lūgšana.

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Samuēla gads – jauns sākums 27. septembrī!



Pieteikuma anketa šeit!

Samuēla grupa domāta jauniešiem (18-35 g.v.), kuri vēlas ieklausīties Dieva Vārdā un dzīvot saskaņā ar šo Vārdu savā dzīvē. Tiekoties reizi mēnesī, jaunieši cenšas izzināt Dieva gribu savai dzīvei (piem., dzīves aicinājuma – uz laulību, priesterību, konsekrēto dzīvi – izzināšana, karjeras vai citu svarīgu lēmumu pieņemšana).

 

Tas kļūst iespējams, pateicoties 4 balstiem: 

  • Dieva Vārdam  (Lectio Divina lūgšanas atklāšana un mācīšanās)
  • Euharistiskajai adorācijai
  • personīgajai garīgajai vadībai (to uzņemsies vairāki priesteri, kā arī māsas)
  • grupas jauniešu savstarpējam atbalstam, grupas sarunām.

Grupa sākas septembrī un norit līdz maijam. Vasaras mēnešos regulārās tikšanās nenotiek, bet tiek izdzīvotas rekolekcijas klusumā, savukārt pēdējā tikšanās notiek nākamā gada rudenī, lai izvērtētu gūtos augļus. Gada laikā jaunieši apņemas katru dienu veltīt noteiktu laiku personīgajai lūgšanai (katras tikšanās laikā saņemot Svēto Rakstu fragmentus Lectio Divina lūgšanai), kā arī – ierobežot TV, interneta lietošanu, tādā veidā veltot šo savas dzīves gadu, lai īpaši klausītos Dieva balsī. Tā ir jauna pieredze, ko jaunieši iegūst savstarpēji daloties un palīdzot izzināšanas ceļā!

 


Pirmā tikšanās:

27. septembrī Rīgā, māsu kalpoņu klosterī (Enkura ielā 9) plkst. 12:30-17:30

 

Pieteikšanās:

Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti mums elektroniski līdz 21. septembrim uz e-pastu: [email protected]

Tajā pastāsti par motivāciju, kāpēc vēlies piedalīties un kādus jautājumus  vēlies risināt savā garīgajā dzīvē šī gada laikā.

 

Kā atrast Enkura ielu?

Ieskaties šeit!

 

Dalības maksa

Dalība grupā ir bez maksas. Var paņemt līdzi kādu našķi agapei!

Uz tikšanos septembrī!



Liecības no Samuēla gada jauniešiem


“Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt” (Ez 2,1)


Jau astoto gadu Samuēla gads 2019/2020 bija īpašs. Iesākām palielā pulkā, gandrīz divdesmit jaunieši, kurus Dievs karu bija uzrunājis un aicinājis ļoti dažādos veidos. Ik mēnesi satiekoties, mums bija iespēja iepazīt neaizmirstamus, iedvesmojošus  viesus, gan priesterus, gan arī lajus, kuri katrs iet savu aicinājuma ceļu. Daudziem atmiņā palikusi tieši tikšanās ar kādu ģimeni, kura mūs apciemoja kopā ar savu toreiz 2 mēnešus  veco dēliņu!

Piedzīvojām arī negaidīti sāpīgus brīžus ‒ pagājušā gada rudenī mūžībā devās Sanita, talantīga jauna mūziķe, kuru pazinām no Samuēla grupas pirms vairākiem gadiem. Savukārt COVID laika ierobežojumi mums mācīja veidot sadraudzību arī attālināti, piedzīvojot Jēzu, kurš ir augšāmcēlies un klātesošs visur, kur “divi vai trīs ir pulcējušies Viņa vārdā”.  



Viņa Vārdā izdzīvojām arī klusuma rekolekcijas Sarkaņos, kas daudziem no jauniešiem bija neaizmirstams un garīgi izaicinošs piedzīvojums. Šeit dažas no jauniešu liecībām, tuvojoties Samuēla gada noslēgumam:


Samuēla gads ir ļāvis Dievam izmainīt manu sirdi. Šī gada sākumā biju apjukusi un izmisusi. Sapratu, ka tikai Dievs var būt mans Glābējs, tāpēc devos šajā piedzīvojumā ar vēlmi padziļināt savas attiecības ar Dievu. Un patiešām Dievs ir darījis brīnumu manā sirdī. Viņš licis man vairāk ilgoties pēc Viņa. Pārmaiņas nenotika vienā dienā ‒ tās notika pamazām, maziem solīšiem, dienu pēc dienas. Viņš licis man saprast, ka esmu aicināta šajā pasaulē, vienkārši lai būtu ar Viņu!



Viss Samuēla gads bija kā varens un liels piedzīvojums. Nekad nebiju cerējusi, ka par mani varētu lieties tik daudz Dieva žēlsirdības! Pēc 22 gadiem es piedevu savam tēvam, mana dvēsele tika dziedināta. Samuēla gadā satiku līdzcilvēkus, ar kuriem varu brīvi runāt par savu ticību un saņemt atbalstu, brīnišķīgas klostermāsas, arī satiku savu garīgo tēvu! Šie cilvēki man ir liela dāvana.



Sapratu un piedzīvoju, ka lūgšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Patiesībā, lūdzot par saviem nodomiem, piedzīvoju to, kā atraisās manī aizbildnieciskā lūgšana par citiem. Piedzīvoju arī augļus, kur citi bija stiprināti caur lūgšanu vai caur Vārdu, ko biju saņēmusi lūgšanas laikā.


Jēzus jau no pirmajām tikšanās reizēm atklāja, ka tas, kas man pietrūkst un pēc kā ilgojos, ir dziļākas attiecības ar Viņu, ka Viņš nav aizvēsturisks, bet dzīvs ‒ šeit, tagad, šodien. Bet… man ir jāiepazīst sevi, jāiet cauri sāpēm, vilšanās līdz tam, kur esmu tagad ‒ un šajā ceļā Viņš būs ar mani. Sākumā šķita: “Super! Es sevi zinu!” Tad pienāca brīdis, kad neko nezinu par sevi un drīzāk nepazīstu sevi, un ka citi zin par mani labāk, kaut tiekamies tikai trešo reizi dzīvē. Dievs savā lielajā mīlestībā zina, kā mūs katru aizsniegt, darīt dzīvus. Man tie bija cilvēki. Es sapratu, ka arī Dievs mani uzrunā, un nu ir mana kārta paklausīt. Beidzot. Šī gada zīmogs man bija fragments no Ezehiēla grāmatas: “Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt” (Ez 2,1)



Lai skaista vasara! Uz tikšanos rudenī!

Lūgšanā par bērniem un ģimenēm


“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 25 ģimenes, piedzīvojot ne vienu vien brīnumu. Neraugoties uz pandēmijas izraisīto apjukumu un grūtībām, ir piedzīvoti saviļņojoši brīži un pasaulē ir nākuši ilgi gaidīti mazbērni!




Svētdien, 14. jūnijā piedzīvojām tik ļoti gaidīto brīdi, kad varējam atkal satikties. Svēto Misi bērnu un ģimeņu nodomā svinēja jezuītu tēvs Tadeušs Cieslaks, un pēc tās notika apmainīšanās ar rožukroņa noslēpumiem, kā arī bērnu čalu un dziesmu piepildīta sadraudzība.



Mūsu tikšanās iekrita Kristus Miesas un Asiņu svētku oktāvā. Euharistijas noslēpuma lielumu mums atgādināja arī mazās “Euharistiskās pupiņas”, ko saņēma katra ģimene, lai vasarā tās varētu audzēt dārzā vai puķupodā uz balkona. Šīs baltās pupiņas ir ar neparastu attēlu, kas ļoti atgādina monstranci ar Vissvētāko Sakramentu. Kā vēsta stāsts, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, kas nopostīja daudzas baznīcas, Elzasas apgabalā kāds prāvests paslēpa monstranci un Vissvētāko Sakramentu kādas draudzes locekles tīrumā, kurā augušas pupas. Liels bijis saimnieces pārsteigums, kad ražas laikā atklājies neparasts fakts – uz katras pupiņas bija palicis monstrances attēls! Jo vairāk – arī mūsu sirdīs Dievs atstāj savu attēlu, kad uzņemam Viņu zem Maizes zīmēm!



Rožukroņa lūgšana ir iespēja no jauna uzticēt sevi un savus vistuvākos Dievmātes, veselības un cerības Mātes, aizsardzībai. Un tad mēs piedzīvojam, ka “kroņa vīrusa” izraisīto grūtību laikā stiprinājumu iegūstam, lūdzoties “rožu kroni”!



Rožu vainagu Marijas galvā šoreiz uzlika mazā Rebeka, kuras mamma lūdzas Vecāku rožukronī no paša sākuma – rudenī šai vecāku iniciatīvai apritēs jau 3 gadi.

Rudenī, Rožukroņa mēnesī (4. oktobrī) tiek plānota arī mūsu nākamā satikšanās reize. Ģimenes, kuras vēlas pievienoties šai rožukroņa lūgšanai, var saņemt savu noslēpumu, rakstot [email protected] Noslēpumu var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši.


Vairāk par “Vecāku rožukroni” var uzzināt šeit


29. novembrī – Franciskāņu ordeņa Visu svēto diena



Franciskāņu kopiena Latvijā sirsnīgi ielūdz uz svētkiem, ko šogad pirmoreiz svinēsim visi kopā sv. Alberta baznīcā! Tos organizē tēva Honorāta Kozmiņska dibināto kongregāciju māsas sadarbībā ar Mazāko brāļu kapucīnu ordeni un Sekulārfranciskāņu ordeni (terciāriem).

Viens no pamudinājumiem svinēt svētkus, turklāt – visiem kopā, bija šovasar “Mieram tuvu” izdotā grāmata par svētīgo tēvu Honorātu Kozmiņski “Dvēseļu arhitekts”. Lai arī viņš pats nav bijis Latvijā, tomēr “viņa darbība bija tik vērienīga, ka sasniedza mūsu zemi,” – tā grāmatas priekšvārdā raksta brālis Jānis Savickis OFMCap. Tēva Honorāta persona vieno mūs visus – gan brāļus kapucīnus, viņa līdzbrāļus, gan māsas no tēva Honorāta dibinātajām kongregācijām, no kurām Latvijā darbojas četras. Un, protams, sekulārfranciskāņus – māsas un brāļus terciārus pasaulē, jo šīs kustības attīstībai Svētīgais bija veltījis visu dzīvi. Šeit slēpjas arī tēva Honorāta darbības auglīgums un ģenialitāte – spējā sadarboties un vienot cilvēkus kopīgam evaņģelizācijas mērķim, lai visi iepazītu Dieva mīlestību! 


Svētku programma

17:00

Svētku programma
17:00
Sakrālās mākslas izstāde “SĀKUMS”
Piedalās: Arta Skuja, Gundega Zaķe-Cimža, Zīle Ziemele, Aleksandra Runde un citi mākslinieki

Meditācija mūzikā
ar refleksijām no “Mieram tuvu” grāmatām

18:00
EUHARISTIJA
pateicībā par franciskāņu kopību Latvijā un par tēva Honorāta devumu Baznīcai
Celebrē bīskaps Andris Kravalis un brāļi kapucīni

19:15
SADRAUDZĪBA
Vārds grāmatas “Dvēseļu arhitekts” veidotājiem
“Terciāru grupas svētceļojums uz Asīzi 2019. gada oktobrī. Piezīmes, pārdomas, pārsteigumi.” – Agnese Irbe, OFS

Agape ar līdzpaņemtiem cienastiem