“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šī iniciatīva aizsākās 2017. gada oktobrī, svinot Fatimas Dievmātes, Rožukroņa Karalienes, atklāsmju 100. gadadienu, un šobrīd Vecāku rožukronis pulcē aptuveni 40 ģimenes, bet pa šiem gadiem vairāk kā 90 ģimenes ir iesaistījušās lūgšanā – uz laiku vai pastāvīgi.

Šogad, atzīmējot septiņu gadu pastāvēšanu lūgšanas vienotībā, ģimenes pulcējās māsu kalpoņu klosterī 13. oktobrī, kas saistās ne vien ar Fatimas Dievmātes atklāsmēm, bet ir arī māsu kalpoņu kongregācijas dibinātāja – svētīgā tēva Honorāta Kozmiņska piemiņas diena. Īpaši simboliska bija pr. Kārļa Miķelsona svētība ar tēva Honorāta relikvijām, ko ģimenes saņēma Svētās Mises noslēgumā līdz ar jauno rožukroņa noslēpumu, ko lūgsies savu bērnu nodomā līdz nākamajai tikšanās reizei.

Dzīvā Rožukroņa ideja nav jauna – šo lūgšanas formu māsas kalpones ir centušās veicināt jau kopš kopienas pirmsākumiem, kas bija saistīti ar Dievmātes atklāsmēm Getšvaldē (Polijā) 1877.gadā.

Tēvu Honorātu (fotogrāfijā – otrajā rindā pa labi no statujas) dziļi uzrunāja Dievmātes parādīšanās Getšvaldē. Toreiz kapucīnam bija 48 gadi, viņš jau 25 gadus bija ordinēts kā priesteris, no kuriem pēdējos 13 gadus, kopš 1864. gada, viņa apustuliskā darbība bija sašaurināta un “iespiesta” Zakročimas klostera mūros, jo cara valdība aizliedza klosterbrāļiem publisku sludināšanu. Tomēr šis vajāšanu laiks bija neizsakāmi auglīgs garīgā ziņā, jo auga tēva Honorāta garīgo bērnu skaits, kas pulcējās pie viņa konfesionāla, un tika veidotas pirmās apslēptās klosterdzīves kopienas. Marijas atklāsmes tēvs Honorāts uztvēra kā Dieva Žēlsirdības zīmi apspiestajai Polijas tautai.

“No kurienes mums tas, ka mūsu Kunga Māte nāk pie mums?” – šis Elizabetes izbrīna sauciens daudzreiz atkārtojas svētīgā kapucīna pārdomās par Getšvaldes atklāsmju nozīmi Polijai un Eiropai. Un ļoti bieži tēvs Honorāts aicināja atsaukties Dievmātes lūgumam: “Es vēlos, lai jūs ikdienas lūgtos rožukroni!”

Tēvs Honorāts par rožukroni teica, ka tā ir lūgšana, kurā “tiek apcerēts viss, kas ir visdārgākais Marijas Bezvainīgajai Sirdij, tajā tiek pārdomāti visi Viņas dzīves notikumi, viss, kas Viņas Sirdi pārpilda ar vislielāko pateicību Dievam (..)” Rožukroņa lūgšanas būtība ir nesavtīga līdzijušana un līdzpārdzīvošana Marijas dzīvei – varam “priecāties par Viņas priekiem un ciest par Viņas ciešanām, un gavilēt par Viņas godību”. Tā ir lūgšana ar vārdiem, ko izteica Eņģelis “vissvinīgākajā Viņas dzīves brīdī, un visas Debesis līksmojās par šo sveicinājumu”. Visbeidzot, šī lūgšana slavē Trīsvienīgo Dievu, katru noslēpumu noslēdzot ar “Gods lai ir Tēvam, un Dēlam un Svētajam Garam…”

Māsas kalpones, kuras tēvs Honorāts redzēja kā Getšvaldes Dievmātes vēstījuma sūtnes un vēstneses, viņš aicināja kopt Dzīvā Rožukroņa pulciņus. Šī ideja nebija jauna, jo bija radusies Francijā jau 1826.gadā (trīs gadus pirms tēva Honorāta (pirms iestāšanās klosterī – Vaclava Kozmiņska) piedzimšanas), kad svētīgā Polīna Žariko Lionā sāka organizēt 15 cilvēku lielus pulciņus, kuros katrs lūdzās vienu Rožukroņa noslēpumu kopīgi izvēlētos nodomos. 1856. gadā tēvam Honorātam kā jaunam priesteriem, drīz pēc svētībām, tika uzticēta Dzīvā Rožukroņa pulciņu garīgā vadība Varšavā. Ar laiku viņam izdevās šīs grupas izveidot kā sava veida kopienas, kuras vienoja ne vien lūgšana, bet arī žēlsirdības darbi, kalpošana. Tēvs centās apvienot cilvēkus ar līdzīgām interesēm, līdzīgu sabiedrisko stāvokli – tas bija aizsākums tēva Honorāta vēlākajai apslēptās klosterdzīves kopienu dibināšanas idejai.

Vēlāk, ieteikumos māsām kalponēm (“Praca społeczna na wsi i Służki Maryi“, 1908), viņš rakstīs: “Dzīvais Rožukronis ir darba lauks, kas var nest simtkārtīgus augļus“. Tajā pat laikā viņš vērsa uzmanību uz ieļaunojumu, ko rada pavirši skaitītas lūgšanas, jo tad no “rožu dārza” tikai “kaili, neauglīgi kāti un viklābeles ērkšķi stiepjas, kas ievainos katru, kurš tiem tuvojas”. Tēvs Honorāts aicināja māsas – ar savu dzīvi un vārdiem – veicināt to, lai lūdzoties rožukroni, cilvēkos atdzimtu ticība, kas “uzzied darbos”.

Svētdienas Evaņģēlijs, ko lasījām tikšanās dienā, arī mums apsolīja simtkārtīgu guvumu, ja sekosim Jēzum:

“Patiesi, Es jums saku: nav neviena, kas manis un Evaņģēlija dēļ būtu atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus un kas nesaņemtu simtkārt vairāk jau tagad, šajā laikā, gan namus, gan brāļus, gan māsas un mātes, un bērnus, un tīrumus, lai gan ar vajāšanām, un nākamajā laikā mūžīgo dzīvi.” (Mk 10, 30)

Ticībā uzņemam šo Jēzus apsolījumu tiem, kuri Viņam sekos. Arī “Vecāku rožukroņa par bērniem” gadskārtu skaitlis “septiņi” simboliski norāda uz pilnību, un ebreju valodā ir saistīts ar vārdu “derība”. Rožukronis, īpaši lūgts uz pārdomāts kopienā, vieno ģimenes ar Kristu un vieno tās savā starpā, kā arī ir brīnišķīga lūgšanas skola bērniem – jau kopš pirmajiem dzīves gadiem.

Rožukroņa lūgšanai bērnu nodomā var pievienoties ikviens un saņemt savu rožukroņa noslēpumu, rakstot [email protected]

Nākamā tikšanās reize ģimenēm notiks 1. jūnijā, māsu kalpoņu klosterī.

Sākot ar 13.oktobri, klosterī atsāksies Labā Gana katehēze, uz kuru aicinām pašus mazākos – bērnus vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Nodarbības vadīs māsa Viktorija. Tās notiks svētdienās no plkst. 12:00-13:00.(Pieteikšanās un sīkāka informācija – zvanot tel. 22 019 867 m. Viktorijai)

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 40 ģimenes.

Kārtējā ģimeņu satikšanās notiks 13. oktobrī māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā. Šī iniciatīva dzima Fatimas Dievmātes atklāsmju 100 gadadienā – 2017. gada oktobrī, tieši pirms 7 gadiem. Mēs nāksim, lai ar mīlestību teiktu paldies mūsu Mātei Marijai, Rožukroņa Karalienei, uzticot viņai arī turpmāk mūsu vistuvākos!

Visi laipni aicināti uz Svēto Misi plkst. 15:00, ko ģimeņu nodomā svinēs pr. Kārlis Miķelsons, un sadraudzību! Lūdzam apstiprināt savu dalību līdz 10. oktobrim, rakstot uz epastu: [email protected]

Pieteikuma anketa šeit!

Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti elektroniski līdz 18. septembrim uz e-pastu: [email protected] vai zvani m. Zanei (tel. 24 501 060)

Samuēla grupa domāta jauniešiem (18-35 g.v.), kuri vēlas ieklausīties Dieva Vārdā un dzīvot saskaņā ar šo Vārdu savā dzīvē. Tiekoties reizi mēnesī, jaunieši cenšas izzināt Dieva gribu savai dzīvei (piem., dzīves aicinājuma – uz laulību, priesterību, konsekrēto dzīvi – izzināšana, karjeras vai citu svarīgu lēmumu pieņemšana).

Tas kļūst iespējams, pateicoties 4 balstiem:

1. Dieva Vārdam  (Lectio Divina lūgšanas atklāšana un mācīšanās)

2. Euharistiskajai adorācijai

3. personīgajai garīgajai vadībai (to uzņemsies vairāki priesteri, kā arī māsas)

4. grupas jauniešu savstarpējam atbalstam, grupas sarunām.

Grupa sākas septembrī un norit līdz maijam. Vasaras mēnešos regulārās tikšanās nenotiek, bet tiek izdzīvotas rekolekcijas klusumā, savukārt pēdējā tikšanās notiek nākamā gada rudenī, lai izvērtētu gūtos augļus. Gada laikā jaunieši apņemas katru dienu veltīt noteiktu laiku personīgajai lūgšanai (katras tikšanās laikā saņemot Svēto Rakstu fragmentus Lectio Divina lūgšanai), kā arī – ierobežo interneta lietošanu, tādā veidā veltot šo savas dzīves gadu, lai īpaši klausītos Dieva balsī. Tā ir jauna pieredze, ko jaunieši iegūst savstarpēji daloties un palīdzot izzināšanas ceļā!

Pirmā tikšanās:

22. septembrī Rīgā, māsu kalpoņu klosterī (Enkura ielā 9) plkst. 12:00

Pieteikšanās:

Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti elektroniski līdz 18. septembrim uz e-pastu: [email protected] vai zvani m. Zanei (tel. 24 501 060)

Kā atrast Enkura ielu?

Ieskaties šeit!

Dalības maksa

Dalība grupā ir bez maksas. Var paņemt līdzi kādu našķi agapei!

Uz tikšanos septembrī!

Mums bija patiess prieks Svētā Gara svētku vigīlijā (18. maijā) doties ģimeņu svētceļojumā no Bārbeles uz Skaistkalnes svētnīcu – pie Dievmātes, Ģimeņu Karalienes, lai lūgtos svētību mūsu ģimenēm un bērniem.

“Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes!” (Jņ 7, 37-39) – mēs patiešām piedzīvojām Jēzus apsolījuma piepildīšanos svētceļojuma laikā! Svētā Gara jūtamā klātbūtne spirdzināja pat viskarstākajā saulē, kura bija mūsu ceļabiedrs.

Bērni – mūsu svētceļojuma lieliskie palīgi, kuri ar savu dzīvelīgumu, interesantajiem jautājumiem un bezrūpīgo rotaļīgumu pat karstajā saulē mūs visus iedvesmoja – ir liela dāvana. Viņi kā “dzīvā ūdens straume” izplūst no katras ģimenes. Tapēc turpināsim par viņiem lūgties – rožukroņa lūgšanas noslēpumā katru dienu.

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šī iniciatīva aizsākās 2017. gada oktobrī, svinot Fatimas Dievmātes, Rožukroņa Karalienes, atklāsmju 100. gadadienu, un šobrīd Vecāku rožukronis pulcē aptuveni 40 ģimenes. Lūgšanai var pievienoties un saņemt savu rožukroņa noslēpumu, rakstot [email protected]

Nākamā tikšanās reize ģimenēm būs 13. oktobrī, Fatimas Dievmātes svētkos, māsu kalpoņu klosterī.

Pateicība Dievam par visu! Paldies tēvam Andrejam un viņa komandai Bārbeles skolā un Skaistkalnē par sirsnīgo uzņemšanu un gādīgajām rūpēm par mums! Paldies katram svētceļniekam – mazam un lielam – par kopīgo ticības piedzīvojumu!

Paldies Signei & Ingum par skaistajām bildēm, kas turpina atgādināt par to, cik Dievs ir labs!

#RožukroņaCeļš

Mums ir patiess prieks aicināt jūs 2024. gada 18.maijā uz Rožukroņa svētceļojumu, kas ļaus kopā ar visu ģimeni izbaudīt skaistus pavasara ceļus Camino Latvia noslēdzošajā posmā Bārbele – Skaistkalne un noslēgumā svinēt Svētā Gara svētku vigīliju Skaistkalnes Ģimeņu Karalienes sanktuārijā.

Svētceļojumu organizē māsas kalpones un “Vecāku rožukroņa par bērniem” lūgšanu grupa. Aicināts pievienoties ikviens!

Pieteikšanās līdz 12.maijam: ej.uz/rozukronacels

18. maijā (sestdiena) pulcēsimies pie Bārbeles skolas (sākot no 8:30) un 9:30 dosimies ceļā! Noslēgsim dienu ar Svēto Misi 18:00 Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu Karalienes – sanktuārijā. Pēc Svētās Mises pr. Andrejs Mediņš ielūdz uz kopīgām vakariņām un nakts vigīliju pirms Svētā Gara svētkiem!
Aicinām līdzi ņemt pusdienu uzkodas, bet arī māsas kalpones parūpēsies par kopīgu maltīti un sadraudzību ceļā! Svētceļojums (15 km) vedīs pa Camino Latvia pēdējo Zemgales posmu. 

Nokļūšana Bārbelē ir iespējama arī ar sabiedrisko transportu (lūdzu, norādīt pieteikuma veidlapā). Jautājumiem: [email protected]

#RožukroņaCeļš

Mums bija patiess prieks iesākt Rožukroņa mēnesi kopā ar ģimenēm, kas lūdzas rožukroni savu bērnu nodomā. Pievienojoties dalībniekiem no daudzām, arī attālām vietām Latvijā – Limbažiem, Gulbenes, Krāslavas – 1. oktobrī devāmies mazā svētceļojumā, kas iesākās netālu no Latvijas kristietības avota – Ikšķilē, Karmela māsu klosterī. Ceļš tālāk veda pa Zilo kalnu takām, lai visbeidzot sasniegtu Ogres sv. Meinarda baznīcu.

Priesteris Modris Lācis sagaidīja svētceļniekus ar īpašu svētību un gliemežvāku – kā simbolu Santjago ceļam, kura gabaliņu visi kopā bijām mērojuši.

Vissiltākā pateicība Ogres draudzei par tik sirsnīgu svētceļnieku sagaidīšanu un uzņemšanu, par silto zupu un kopīgo lūgšanu Svētas Mises laikā, ar kuru noslēdzās šī Dieva klātbūtnes piepildītā diena visiem vienā, lielā ģimenē!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šī iniciatīva aizsākās 2017. gada oktobrī, svinot Fatimas Dievmātes, Rožukroņa Karalienes, atklāsmju 100. gadadienu, un šobrīd Vecāku rožukronis pulcē jau gandrīz 40 ģimenes. Lūgšanai var pievienoties un saņemt savu rožukroņa noslēpumu, rakstot [email protected]

Rožukroņa mēnesī, ņemot biežāk rokā rožukroņa zīlītes, mēs nokļūstam it kā “Marijas skolā”, mācāmies pazīt Dievu – atklāt un pildīt Viņa gribu. Rožukronis mūs pārveido un stiprina ģimenes, pašiem to pat nemanot. Pāvests sv. Jānis Pāvils II, mūsdienām tik tuvais rožukroņa apustulis, to norāda kā miera un šobrīd sabiedrībā valdošās ģimenes krīzes pārvarēšanas ceļu (apustuliskā vēstule “Rosarium Virginis Mariae“, 6), vienlaikus aicinot rožukroņa lūgšanā dziļāk pārdomāt Dieva Vārdu. Tāpēc, iedvesmojoties no Sciptural Rosary idejas, piedāvājam Svēto Rakstu fragmentus katram noslēpumam, ko var iestarpināt pirms katras “Esi sveicināta…” lūgšanas.

Lejuplāde: ROŽUKRONIS AR SVĒTAJIEM RAKSTIEM >>>

Šī gada 13.maijā, svinot Fatimas Dievmātes svētkus, mūsu kopienas mājā Ķīpsalā norisinājās Vecāku rožukroņa pavasara tikšanās. To iesākām ar Svēto Misi, ko svinēja pr. Modris Lācis, un noslēgumā, kā ierasts, katra ģimene izlozēja rožukroņa noslēpumu, ko apcerēt līdz nākošajai tikšanās reizei. Svētki turpinājās klostera dārzā ar dažādām aktivitātēm un radošajām darbnīcām bērniem. Iesākumā pagodinājām Mariju, kopā lūdzoties litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, bet pēc tam māsa Inese Ieva atgādināja par “zīmīšu” tradīciju maija mēnesī un visi tika aicināti uzrakstīt vismaz vienu zīmīti ar kādu uzdevumu, ko vēlāk izlozēt.

Tikšanās laikā, blakus priecīgām vafeļu un krāsaino želeju darināšanas darbnīcām, burbuļu pūšanai un pārsteiguma māmiņām gatavošanai, mums bija iespēja arī apsēsties uz nopietnāku sarunu. Patiess prieks bija par Alīnas Ozoliņas, grāmatas “Bērni vispirms” tulkotājas, uzrunājošo liecību, kas ļāva aizdomāties par mūsu pašu vērtībām dzīvē.

Šī tikšanās reize bija prieka un saules gaismas caurstarota. Tas palīdzēja izjust Fatimas garu un atmosfēru mūsu Ķīpsalas klostera vienkāršībā, jo Marija Fatimā atklājās kā “saulē tērpta”. Arī Marijas lūgums –

“Skaitiet katru dienu rožukroni, lai pasaule atgūtu mieru un lai izbeigtos karš” – šķiet, nav zaudējis savu aktualitātes arī šobrīd!

Tikšanās laikā radās ideja nākamreiz (1. oktobrī) kopā ar ģimenēm un bērniem doties mazā Rožukroņa svētceļojumā no Ikšķiles līdz Ogrei, vienlaikus priecājoties par Zilo kalnu skaistumu rudenī. Vairāk par iespējām iesaistīties Vecāku rožukronī par bērniem var uzzināt, rakstot uz [email protected]

Dažas idejas Maija kalendāram

Palikt mierā, nedusmoties.

Iesākt dienu ar rīta lūgšanu.

Izlasīt vienu teikumu vai vienu pantu no Bībeles.

Mazāk lietot internetu.

Lūgties par priesteriem.

Iepriecināt kādu.

Pacelt kādu nomestu plastmasas pudeli vai maisiņu, lai rūpētos par dabu.

Palīdzēt mammai vai tētim mājas darbos.

Samīļot!

Pateikt kādam: “Tu esi mīlēts!”

Katru dienu apgulties uz zemes un raudzīties debesīs, domājot par Debesu Valstību.

Palīdzēt kādam vecam kaimiņam mājas darbos.

Nelietot sliktus vārdus.

Sasveicināties ar sastaptajiem cilvēkiem!

Pateikties!

Katru rītu sākt ar lūgšanu “Esi sveicināta…”

Pateikt kaut ko mīļu, iedrošinošu otram.

Mācīties būt pacietīgam.

Lūgties par mieru visā pasaulē.

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šī iniciatīva aizsākās oktobrī pirms pieciem gadiem, svinot Fatimas Dievmātes, Rožukroņa Karalienes, atklāsmju 100. gadadienu, un šobrīd Vecāku rožukronis pulcē jau gandrīz 40 ģimenes.

Svinot šī mazā “piecgadnieka” – vecāku rožukroņa kopības – dzimšanas dienu, 9. oktobrī māsu kalpoņu klosterī bija pulcējušās daudzas ģimenes kopā ar bērniem, starp kuriem bija arī “piecgadnieki”, kas pa šo laiku auguši vecāku lūgšanas pavadīti. Vairāki bērniņi nākuši pasaulē piecu gadu laikā – arī viņi tagad mācās no saviem vecākiem lūgties.

Pateicība kā galvenais vadmotīvs caurvija Euharistiju, kuru celebrēja pr. Modris Lācis, bērnu iemīļotais priesteris, kurš vairākkārt kalpojis ģimenēm māsu kalpoņu klosterī aizvadīto gadu laikā. Pēc Svētās Mises notika svētku sadraudzība, kuras laikā, blakus citām radošām darbnīcām, vecāki un bērni veidoja kopīgu “pateicības koku”, izsakot gan savstarpēju “paldies”, gan pateicoties Dievam par saņemtajām žēlastībām.

Dieva Vārds, kurš vadīja mūs šajā svētdienā, bija par desmit spitālīgajiem (sal. Lk 17, 11-19), no kuriem viens piedzīvoja lielāku žēlastību nekā miesas veselība – sajuta pateicību un atgriezās pie Jēzus, piedzīvojot arī dvēseles dziedināšanu! Vārds “pateicos” (gr. ευχαριστώ) ir tas pats, kurā mēs saucam Euharistiju – slavas un pateicības upuri. Apustulis Pāvils to dod kā vienu no garīgās dzīves svarīgākajiem padomiem, tā noslēdzot savu vissenāk datēto vēstuli Tesalonikas draudzei: “Pateicieties Dievam par visu, jo tāda attiecībā uz jums ir Dieva griba” (1 Tes 5, 18).

Pateicība ir brīnišķīga augsne tam, lai ģimenē veidotos sirsnīgas attiecības un bērni varētu augt droši un laimīgi. Tikšanās laikā aizkustinoši bija vērot, kā kopīgi veidotajā “pateicības kokā” iemirdzas bērnu rakstītās pateicības vecākiem – tētiem, mammām. Arī vecākiem ir svarīgi atpazīt lietas, par ko viņi ir pateicīgi saviem bērniem – prasīgākajiem un, iespējams, pašiem svarīgākajiem mūsu dzīves skolotājiem.

Kāda mamma raksta: “Mūsu mīļais bērns! Pateicos Dievam, ka varu Tevi pazīt… caur Tevi uzzināju, kā ir būt maziņam. Īstenībā pat nezinu, ar kuru vēl citu man dzīvē būtu tik tuvas attiecības, tik daudz kopā pavadītu stundu! Pateicība par prieku, ko ienesi mūsu mājās!”

Vecāki dalījās ar pieredzēm, kā viņi lūdzas savās ģimenēs. Nereti tas notiek pie bērnu gultiņas, “ieaužot” rožukroņa lūgšanu dziesmiņā pirms miega. Zīmīgi, ka lūgšanai, lai arī tās sākums mēdz būt mazs un nenozīmīgs, piemīt milzu spēks – lūgšana plešas plašumā, pārveidojot mūs pašus un mūsu ģimenes, un spēj apņemt visu pasauli. Kā burtisks pierādījums tam ir kādas mammas stāstītais par dēliņu, kuram patlaban ļoti interesē ģeogrāfija un valstu karogi. Tāpēc viņš, kad piedalās rožukroņa lūgšanā, lūdzas “Esi sveicināta…” par katru valsti, ko spēj izburtot savā ģeogrāfijas atlantā! Arī mūsu visu kopīgajā “pateicības kokā”, ko veidojām, iekarinot koka zaros savas pateicības un lūgumus, varēja lasīt kādas mazas rokas rakstītu lūgšanu: “Mīļo Diev, lūdzu, lai Ukrainā beidzas karš, lai beidzas visas slimības!”

Šajos piecos gados piedzīvoti daudzi Dieva gādības brīnumi. No kādas vairāku bērnu māmiņas liecības:

“Esmu pateicīga, ka varu būt šajā rožukroņa lūgšanas saimē. Jāatzīstas, ir bijušas dienas, kad esmu izlaidusi lūgšanu, jo vienkārši vakarā “nolūzu”. Šobrīd cenšos ieviest tradīciju rožukroņa lūgšanu skaitīt no rīta vai dienas pirmajā pusē. Man šī lūgšana ir svarīga, jo pēdējos gados, dzīvojot tālu no baznīcas, lūgšanas praktizēšana ikdienā slīdēja pamazām no rokām ārā, bet piederība kādai grupai ļauj atrast spēku un motivāciju lūgties ikdienā, it īpaši, ja tas ir bērnu nodomā. Dzīvē redzu, ka bērni ņem piemēru no vecākiem, arī vērtības viņi pārņem no mums.”

Pārsvarā tās ir mammas, kas ienes mājās šo vienkāršo ikdienas lūgšanu, bet priecājamies arī par tēviem, kas piedalījās mūsu tikšanās reizē. Šādas satikšanās ģimenēm tiek organizētas māsu kalpoņu klosterī divas reizes gadā. Tajās ģimenes apmainās ar noslēpumiem un dalās ar citiem savā lūgšanas pieredzē, kas bieži ir tālu no “perfektuma” dēļ noguruma un vecāku daudzajiem pienākumiem. Bet tieši šīs godīgās lūgšanas pieredzes ir tik liels savstarpējs stiprinājums ticībā!

Vecāku rožukroņa lūgšanai par saviem bērniem var pievienoties, rakstot māsām kalponēm ([email protected]). Nākamā  ģimeņu tikšanās notiks 13. maijā, Fatimas Dievmātes svētkos. Viņai, Rožukroņa Karalienei un Ģimeņu Karalienei, no sirds uzticam visas ģimenes, kuras šajos gados ir bijušas kopā ar mums un turpina būt lūgšanā!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās gandrīz 40 ģimenes.

Kārtējā ģimeņu satikšanās notiks 9. oktobrī māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā, lai kopīgi svinētu piecu gadu kopīgas lūgšanas atceri! Šī iniciatīva dzima Fatimas Dievmātes atklāsmju 100 gadadienā – 2017. gada oktobrī. Tagad, piecus gadus vēlāk, nāksim pie Kunga, lai atdodu Viņam godu un pateicību par to, kā Viņš ir vadījis un sargājis mūsu ģimenes, kurās pa šo laiku bērnu pulciņš ir pieaudzis un tie ir krietni paaugušies. Mēs nāksim, lai ar mīlestību teiktu paldies arī mūsu Mātei Marijai, Rožukroņa Karalienei, uzticot viņai arī turpmāk mūsu vistuvākos!

Ikviens ir aicināts pievienoties kopīgai lūgšanai! Svēto Misi ģimeņu nodomā plkst. 15:00 svinēs pr. Modris Lācis. Pēc tās ģimenes saņems jaunos rožukroņa noslēpumus un pulcēsies uz svētku agapi un sadraudzību!

Lūdzam iepriekš apstiprināt dalību, rakstot uz [email protected] līdz 5. oktobrim.

Ak, Marija, Dieva Māte un mūsu Māte, mēs šajā bēdu stundā steidzamies pie tevis. Tu esi Māte, tu mūs mīli un pazīsti: tev nekas nav apslēpts no tā, kas rūp mūsu sirdij. Žēlsirdības Māte, mēs daudzreiz pieredzējām tavu gādības pilno maigumu, tavu klātbūtni, kas nes mieru, jo tu vienmēr mūs vadi pie Jēzus, Miera Karaļa.

(Veltīšanās akts Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij, 2022.gada 25.martā)

“Vecāku rožukronis par bērniem” ir lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu tieši savu bērnu nodomā. To var darīt jebkurā laikā. Katra ģimene saņem vienu nodomu (rakstot [email protected]), ko var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši. Noslēpumi tiek mainīti divas reizes gadā.

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās gandrīz 40 ģimenes.

Kārtējā ģimeņu satikšanās notiks 12. jūnijā māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā. Šoreiz mūs īpašā veidā vadīs Dievmātes, Fatimas Rožukroņa Karalienes, vēstījums un aicinājums lūgties par mieru un Krievijas atgriešanos pie Dieva. Priecāsimies mūsu vidū uzņemt arī ukraiņu ģimenes.

Ak, Marija, Dieva Māte un mūsu Māte, mēs šajā bēdu stundā steidzamies pie tevis. Tu esi Māte, tu mūs mīli un pazīsti: tev nekas nav apslēpts no tā, kas rūp mūsu sirdij. Žēlsirdības Māte, mēs daudzreiz pieredzējām tavu gādības pilno maigumu, tavu klātbūtni, kas nes mieru, jo tu vienmēr mūs vadi pie Jēzus, Miera Karaļa.

(Veltīšanās akts Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij, 2022.gada 25.martā)

Ikviens ir aicināts pievienoties kopīgai lūgšanai! Svēto Misi ģimeņu nodomā plkst. 15:00 svinēs pr. Modris Lācis. Pēc tās būs lūgšana par mieru, jaunu rožukroņa noslēpumu saņemšana un kopīga agape klostera dārzā.

Lai labāk varētu izvēlēties katla lielumu ukraiņu boršča vārīšanai, māsas lūdz iepriekš apstiprināt dalību, rakstot uz [email protected] līdz 10. jūnijam.

“Vecāku rožukronis par bērniem” ir lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu tieši savu bērnu nodomā. To var darīt jebkurā laikā. Katra ģimene saņem vienu nodomu (rakstot [email protected]), ko var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši. Noslēpumi tiek mainīti divas reizes gadā.

Šāda lūgšana ir plaši pazīstama Polijā un arī citviet pasaulē – māsas kalpones, strādājot skolās un bērnudārzos, bieži tajā iesaista bērnu vecākus. Dzīvā Rožukroņa ideja nākusi no Francijas, kur 1826. gadā Polīna Žariko (Jaricot) Lionā sāka or­ga­nizēt pulci­ņus pa 15 cilvēkiem, kur katrs lūdzās vienu rožukroņa noslēpumu kopīgi izvēlētos nodomos, ik pa mēne­sim mainot noslēpumus un nodomus. Liels prieks, ka šogad 22. maijā Polīna Žariko tika pasludināta par svētīgo!

Kāpēc lūgties kopīgi?

(1) Vispirms, kopīga lūgšana ir Jēzus vēlēšanās un ieteikums mums: “Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18, 19-20)
Protams, ka mēs visu (vai daudz ko) varam darīt paši un individuāli. Arī lūgt Dievu, ko uzskatām varbūt par “vispersoniskāko” jomu mūsu dzīvē. Tomēr Jēzus runā par citu principu, kas darbojas Debesu Valstībā – par kopību. Tas ir pilnīgs pretstats mūsdienu “individuālisma mentalitātei”. Skatoties plašāk, mēs varam tikt pestīti tikai kopā ar citiem. Kopienā. Baznīcā. Tāpēc mēs mācāmies dzīvot un arī lūgties kā kopiena.

(2) Otrs, mazāk teoloģisks, vairāk psiholoģisks arguments – darot lietas kopā, stiprinās motivācija. Tāpēc daudzi izvēlas, piemēram, kopīgi sportot vai gatavoties maratonam. Tas ir ne tikai atbalsts, jo zinu – ka neesmu viens, bet papildus tam stiprinās arī atbildības sajūta – bez mana rožukroņa noslēpuma pietrūks būtiskas daļas visā kopīgajā lūgšanā.

(3) Trešais arguments, ir  pedagoģisks – tas palīdz ievadīt bērnus lūgšanā. Rožukoroņa noslēpumu ļoti viegli ir pārveidot par ģimenes kopīgās lūgšanas praksi. Respektīvi, sākumā vecāki var  lūgties par bērnu (piem., pie viņa gultiņas), bet vēlāk jau lūgties to kopā ar bērniem. Un, ja paši bērni lūgsies, tad jau tie būs ļoti redzami augļi šai rožukroņa lūgšanai!  

No vecāku atsauksmēm:

Ir ļoti nepieciešamas lūgšanas par bērniem, jauniešiem, par stiprām ģimenēm. Dzīvojam ļoti neviennozīmīgā laikā. Vēl jo vairā, ja tā ir lūgšanu grupa, tai ir LIELS spēks. Esmu par to pārliecinājusies.  Es ticu, ka rožukronis sasniegs daudz cilvēku sirdis un pārveidos dzīves.   Lai katru dienu viens otram sniedzam skaistas neredzamās garīgās rozes!    

Maija vidū notika grupas “Hagar” noslēdzošā tikšanās. Tās laikā grupas dalībnieces svinēja pateicības Svēto Misi, piedalījās interaktīvā brīvdabas spēlē, kurā mācījās savstarpēju sadarbību un uzticēšanos, un baudīja agapi, kuras laikā viena otrai pateicās par kopā noieto ceļu.

“Hagar” grupas mērķis ir palīdzēt jauniešiem caur savas vēstures iepazīšanu un aktualizēšanu, kā arī tās uzlūkošanu Dieva Vārda gaismā un lūgšanā gūt iekšējo dziedināšanu un iemīlēt sevi (vairāk par to, kas ir “Hagar” grupa, var izlasīt šeit). Savu iekšējā bērna dziedināšanas un sava patiesā ‘es’  atgūšanas ceļu meitenes uzsāka pagājušā gada augusta beigās.

Lūgta padalīties ar “Hagar” ceļā gūto pieredzi, kāda no meitenēm liecina, ka, uzzinot par “Hagar” gadu, patiesi priecājusies par iespēju iet sevis dziedināšanas ceļu, lai atpazītu iemūrētos un nevienam nepieejamos ievainojumus, sāpes un to reizē ar sevis nepieņemšanu atdotu Dievam. Lai gan savstarpējā uzticēšanās grupiņas ietvaros nāca pamazām, tā kļuva arvien spēcīgāka un ar laiku šņukstēt, izsāpēt, atbalstīt un tikt atbalstītai tikšanās reizēs šķita kaut kas pierasts un normāls. Savukārt cita no meitenēm iepriekš teikto papildina, ka “Hagar” grupiņu redzēja kā labu turpinājumu savas patiesās identitātes meklēšanā un arī vienkārši kā iespēju būt kopā ar kristiešiem, līdzīgi domājošiem. Viņas ieskatā, vērtīgi bija tas, ka katrai bija dota iespēja grupiņā dalīties ar sava bērna vai jaunieša posmā pieredzēto, jo tas pavēra plašāku skatījumu uz notikumiem vai dzīves gaitā pieņemtajām lomām, kas savukārt veicināja atvēršanās un uzticēšanās pieaugšanu. Kopīgā cīņa šajā ceļā bija ļoti svarīga un ik reizes, kad kāda no meitenēm nevarēja ierasties uz tikšanos, bija jūtams iespaids uz grupiņas mikroklimatu, radot nepieciešamību arvien no jauna stiprināt grupas vienotību un savstarpējo uzticēšanos. Uzrunāta padalīties ar pieredzēto, vēl kāda no meitenēm dalās pārdomās, ka sevis atgūšanas ceļā viņa mācījusies sevis pieņemšanu un piedošanu, un sapratusi, ka pašai sevi ir jāpieņem ar tieši tādu pagātni, kāda tā ir, un jāpārstāj censties atbrīvoties no šiem pagātnes notikumiem, kuri ir daļa no viņas pašas. Sava iekšējā bērna atgūšanas ceļu viņa saskata kā unikālu iespēju iemīlēt sevi un atgūt iekšējo harmoniju, sakārtot sevi, paskatīties uz sevi no malas, atpazīt melus, neveselīgus mehānismus, kas ir izveidojušies laika gaitā. Vēl kādā citā no liecībām izskan, ka, piesakoties “Hagar” grupai, nav bijusi nojausma, ko šādā grupā sagaidīt, kāds būs sevis atgūšanas ceļš. Cauri šim laikam virmoja mīļums, jo iegūtas tuvas attiecības ar grupiņas meitenēm, kā arī baudīta tik ļoti vajadzīgā kopā būšana vienkāršā sadraudzībā un galda kopībā. Ceļš vēl joprojām turpinās un tieši tas ir viens no skaistākajiem ieguvumiem. Dalībniece apzinās, ka viņā ir mazs, ievainots bērniņš, kurš jau ilgi sauca pēc mīlestības, lai viņš tiktu sadzirdēts, kā arī priecājas par iekšējā bērna patieso jaukumu, draiskulīgumu un mīļumu. Šis bērns ir atvēris viņā prieka, līksmības un jaunas tuvības dzelmes un palīdzējis saprast – es esmu šis bērns un viņš ir mana daļa, mana identitāte.

Ikvienu zaru, kas nes augļus, Tēvs iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu (Jņ 15, 2). Šķīstīšanas un sava patiesā ‘es’ atgūšanas ceļš nav viegls. Lai palīdzētu sistematizēti un sistemātiski doties šajā ceļā, grupas pavadīšanu, klātesot katrā no grupas tikšanās reizēm, bija uzņēmusies m. Maija. Tikšanās notika katru otro sestdienu. Dodoties mājup, meitenes arvien sagaidīja jauns “mājas darbs” – uzdevums, kas jāizpilda līdz nākamajai tikšanās reizei, uzdevums, kas ļauj arvien dziļāk ielūkoties sevī un savas dzīves notikumos noteiktā dzīves posmā. Savukārt, tiekoties Ķīpsalas klosterī, meitenes pēc kopīgas agapes, pavadīja laiku Vissvētākā Sakramenta adorācijā, skrutācijā ar Svētajiem Rakstiem (sīkāks skaidrojums pieejams šeit: ej.uz/skrutacija) un sarunās, daloties ar aktuālajām atziņām, pārdzīvojumiem, sāpēm un panākumiem iekšējā bērna ceļā. Šajā vietā jau atkal izskan kāda no liecībām, kas apliecina, ka iziet cauri ievainojumiem ir grūti, bet tas ir to vērts, jo tā tiekam dziedināti, un beidzot var sākt elpot. Tas, ka blakus ir kāds, kurš zina, saprot un atbalsta, bija ļoti neatņemama daļa no sevis atgūšanas ceļa. Jo īpaši svarīgi un nepieciešami tas bija mirkļos, kad šķita, ka vairs nav spēka, lai dotos uz priekšu. Caur māsas kalpojumu varēja piedzīvot svētību, kura tika dota no Kunga. Jēzus vienmēr parūpējās, atbalstīja, bija klātesošs, parādīja gaismu ikvienā sāpē. Interesanti, ka iesākums bija tik jauks, mierīgs, un tad, atpazīstot savas bērnības laikā gūtos ievainojumus un noliekot tos Jēzus priekšā, kļuva arvien grūtāk. Reizēm pat bija tādas kā bailes no tā, ko katrā nākamā posmā būs dota iespēja saprast un kam būs jāiet cauri. To visu deva Dievs. Viss tika vadīts par labu manai sirsniņai; to saprotu tikai tagad, vēlāk, kad visas grūtības ir pārvarētas. Teikto papildina vārdi no citas liecības, norādot, ka šo ceļu būtu vēl grūtāk iet, ja mēs visu neuzticētu Kungam. Šī meitene dalās atziņā:

“Es neapzinājos cik dziļus ievainojumus esmu sevī apslēpusi un kā tie mani ietekmē. Bija jāiegulda smags darbs, lai tos atpazītu, un nākotnē vēl daudz būs ar tiem jāstrādā. Bērna ceļš tiešām bija emociju karuselis, brīžiem tas likās teju nepanesami smags un gribējās to pārtraukt, tomēr bija vērts izturēt līdz galam.”

Noslēdzot ieskatu “Hagar” gadā, ir vērts pieminēt vēl dažas no meiteņu atziņām, lai iedrošinātu tos, kas šaubās, uzsākt iekšējā bērna dziedināšanas un sava patiesā ‘es’ atgūšanas ceļu. Tā kāda no dalībniecēm liecina, ka no jauna atklājusi, cik sagrozīti mēs skatāmies uz citiem un pašas uz sevi, cik daudz tajā ir melu un nepatiesības. Tāpēc vēl jo vairāk šajā meitenē iemājo prieks, apzinoties, ka arī šajos kauna un sevis nepieņemšanas sirds nostūros nu ir iespīdējusi Dieva patiesības un mīlestības gaisma. Darbs ar sevi turpināsies. Vēl ilgi. Tomēr ir skaidrs, ka ir noiets nozīmīgs ceļa sākumposms. Šo liecību papildina cits stāstījums par to, ka dalība “Hagar” grupā bija ļoti īpašs piedzīvojums, kurš lika citādāk paskatīties uz lietām un uz sevi.

“Varu droši teikt, ka esmu sevi labāk iepazinusi, sapratusi kas un kādā veidā ir veidojis manu personību. Ir svarīgi nosaukt lietas vārdos sev un arī pārvarēt skaņas barjeru – uzticēt tās kādam citam. Dievs nevēlas, lai mēs paliekam vieni ar savām problēmām, Viņš dod cilvēkus, kuri mūs var atbalstīt un uzklausīt. Arī tas bija izaicinājums – nejusties, kā apgrūtinājumam un ļaut citiem sniegt man atbalstu.” 

Un visbeidzot, jau pavisam noslēdzot šo ieskatu, kāda no meitenēm atzīst, ka šajā laikā ir ļoti izmainījusies, jo viņā ir nostiprinājusies atziņa par to, ka gan viņā pašā, gan citos mājo iekšējais bērns, kurš var būt ievainots. Šo bērnu nevajag aizmirst, bet rūpēties par viņu, viņa vajadzībām, lai palīdzētu pieaugt un veidoties par nobriedušu pieaugušo. Ceļš turpinās, vēl daudz jāapzinās un jāmīl…

Ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, taču mūsu rētas var pārsiet un patiesi dziedināt tikai Dievs. (Ps 147, 3) Lai šis Kunga apsolījums ikkatram dod spēku un cerību!

Esam aicinātas kopā ar Mariju mīlēt un kalpot Jēzum. Kopā ar Viņu – iet pie cilvēkiem un izdzīvot mīlestības komūniju mūsu kopienās.

Īsais video par māsu kalpoņu kopienas dzīvi ir tapis Lūgšanu dienā par aicinājumiem Baznīcā, kas šogad īpašā veidā iekrīt Mātes dienā. Lai tas ir sveiciens arī mūsu Debesu Mātei, kurai šodien pateicamies par savu aicinājumu!

Priecājamies, ka, mīkstinoties epidemioloģiskajiem piesardzības ierobežojumiem, atkal varam satikties klātienē. Katru svētdienu plkst. 15:00 mūsu klosterī tiek svinēta Svētā Mise, uz kuru aicinām pievienoties.

12. jūnijā 15:00 Svēto Misi par ģimenēm, kuras lūdzas kopīgo rožukroni par bērniem, celebrēs pr. Modris Lācis.

Franciskāņu vienkāršībā un priekā – ielūdzam Tevi uz slavēšanas vakaru sv. Alberta baznīcā (Rīgā, Liepājas ielā 38), kopā ar franciskāņiem (svētajiem un grēciniekiem). Ar svētajiem – jo 29. novembrī ir Serafiskā Ordeņa visu svēto diena, un ar grēciniekiem – jo mēs, svētā Franciska brāļi un māsas šeit virs zemes, esam vēl tikai ceļā uz svētumu…

Ticam, ka šis slavēšanas vakars būs žēlastības notikums un iespēja pieskaņot sirds frekvences Adventa laikam un ilgām pēc Dieva klātbūtnes!

17:30 Ievads
18:00 Euharistija
Slavēšana, aizlūgšanas, grēksūdzes iespēja.
Un vēl daži “sinodālā ceļa” elementi, ko atklāsim vakara gaitā.

Esi mīļi gaidīts, gaidīta!

Pasākums notiks “zaļajā rezīmā” – atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām.

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 30 ģimenes, un oktobrī aprit jau četri gadi kopš tās sākuma – Fatimas Dievmātes atklāsmju 100. gadadienā.

Aicinām pievienoties lūgšanai un ielūdzam uz Svēto Misi ģimeņu nodomā, ko 3. oktobrī (svētdien), plkst. 15:00 svinēs pr. Modris Lācis. Mūs šajā svētdienā vadīs brīnišķīgi Evaņģēlija vārdi: 

“Laidiet bērnus pie Manis” (Mk 10, 14).

Pēc Svētās Mises un rožukroņa noslēpumu saņemšanas – sadraudzība un agape* (uz to var paņemt līdzi nelielu cienastu).

* Tikšanās notiks, ņemot vērā tā brīža epidemioloģiskos ierobežojumus.

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Daži cilvēki nevēlas pieņemt zāles, lai gan tās varētu dziedināt, un sauc tās par bezjēdzīgām. Rožukronis ir tieši tādas zāles, kas dziedina lielu daļu bezjēdzības. Jūs varat tās saukt par garīgo homeopātiju, ja vēlaties. Daudzi lepnie gari ar rožukroņa palīdzību ir kļuvuši pazemīgi, daudzi iedomīgie – pacietīgi. Izvēlīgās un šaubīgās dvēsles ir kļuvušas stipras, izklaidīgās – atkal sakopotas. Dievs ir izvēlējies šīs pasaules mazās lietas, lai uzvarētu varenos. (arhibīskaps W.B. Ullathorne)

“Vecāku rožukronis par bērniem” ir lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu tieši savu bērnu nodomā. To var darīt jebkurā laikā. Katra ģimene saņem vienu nodomu (rakstot [email protected]), ko var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši. Noslēpumi tiek mainīti divas reizes gadā.

Šāda lūgšana ir plaši pazīstama Polijā un arī citviet pasaulē – māsas kalpones, strādājot skolās un bērnudārzos, bieži tajā iesaista bērnu vecākus. Mēs ceram, ka arī Latvijā tā nesīs lielus augļus, jo īpaši tad – ja ģimenēs lūgsies kopīgi!

Raidījumā “Es ticu” tiek skaidrota Rožukroņa lūgšanas struktūra un kārtība, kādā var to lūgties.

Kāpēc lūgties kopīgi?

(1) Vispirms, kopīga lūgšana ir Jēzus vēlēšanās un ieteikums mums: “Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mt 18, 19-20)
Protams, ka mēs visu (vai daudz ko) varam darīt paši un individuāli. Arī lūgt Dievu, ko uzskatām varbūt par “vispersoniskāko” jomu mūsu dzīvē. Tomēr Jēzus runā par citu principu, kas darbojas Debesu Valstībā – par kopību. Tas ir pilnīgs pretstats mūsdienu “individuālisma mentalitātei”. Skatoties plašāk, mēs varam tikt pestīti tikai kopā ar citiem. Kopienā. Baznīcā. Tāpēc mēs mācāmies dzīvot un arī lūgties kā kopiena.

(2) Otrs, mazāk teoloģisks, vairāk psiholoģisks arguments – darot lietas kopā, stiprinās motivācija. Tāpēc daudzi izvēlas, piemēram, kopīgi sportot vai gatavoties maratonam. Tas ir ne tikai atbalsts, jo zinu – ka neesmu viens, bet papildus tam stiprinās arī atbildības sajūta – bez mana rožukroņa noslēpuma pietrūks būtiskas daļas visā kopīgajā lūgšanā.

(3) Trešais arguments, ir  pedagoģisks – tas palīdz ievadīt bērnus lūgšanā. Rožukoroņa noslēpumu ļoti viegli ir pārveidot par ģimenes kopīgās lūgšanas praksi. Respektīvi, sākumā vecāki var  lūgties par bērnu (piem., pie viņa gultiņas), bet vēlāk jau lūgties to kopā ar bērniem. Un, ja paši bērni lūgsies, tad jau tie būs ļoti redzami augļi šai rožukroņa lūgšanai!  

No vecāku atsauksmēm:

Ir ļoti nepieciešamas lūgšanas par bērniem, jauniešiem, par stiprām ģimenēm. Dzīvojam ļoti neviennozīmīgā laikā. Vēl jo vairā, ja tā ir lūgšanu grupa, tai ir LIELS spēks. Esmu par to pārliecinājusies.  Es ticu, ka rožukronis sasniegs daudz cilvēku sirdis un pārveidos dzīves.   Lai katru dienu viens otram sniedzam skaistas neredzamās garīgās rozes!    

Par spīti ierobežojumiem, kas jau ilgstoši apgrūtina katra iedzīvotāja ikdienu, šī gada 22.augustā SOS kustības locekļi tikās uz kārtējo lūgšanu dienu. Zīmīgi, ka šī jubilejas – piektā – lūgšanu diena norisinājās Marijas Debesīs uzņemšanas svētku oktāvas noslēgumā, Marijas Karalienes piemiņas dienā, kas liturģiskajā kalendārā tika iekļauta simtajā gadadienā pēc dogmas par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu pasludināšanas. Lūgšanu diena netika plānota, pakārtojot to kādam īpašam datumam, bet gan – meklējot iespēju tikties klātienē “Covid-19 viļņu starplaikā”. Un šis fakts, ka tikšanās norisinājās tieši šajā dienā, priekš mums – māsām, kas esam Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas kalpones, – bija kā debesu smaids, kurš apliecina, ka par šo lūgšanu kopīgu rūpējas pati Dievmāte.

Dienas vadošā tēma, kurā mūs ievadīja viesi no Polijas – pr. Slavomirs Plusa (Sławomir Płusa), m. Eva Stolarek (Ewa Stołarek) un m. Kristina Vožņak (Krystyna Woźniak), – bija: Jēzus Sirds, Marijas Sirds un Jāzepa Sirds. Māsa Eva, balstoties svētā tēva Franciska apustuliskajā vēstulē “Patris corde” sniegtajās atziņās, tikšanās dalībniekus tuvāk iepazīstināja ar sv. Jāzepa sirds noslēpumu. Savukārt, Vissvētākās Jaunavas Marijas sirds noslēpuma dziļākai atklāšanai, māsa Eva klātesošos vadīja caur Marijas tituliem Dievmātes litānijā. Kā liecināja viena no lūgšanu kopienas dalībniecēm, viņu jo īpaši uzrunājis skaidrojums par Marijas tituliem, kuri ir Marijas atbildes uz Dieva žēlastību augļi, jo šie tituli ir tie, kurus arī mēs, ticīgie varam iemantot, uzticīgi sekojot Jēzus aicinājumam.

Rožukroņa lūgšanas laikā kopīgi apdomājām Godības noslēpumus, kuros ievadīja māsu vadītas apdomāšanas par Dievmātes atklāsmēm un ļaudīm izteiktajiem aicinājumiem Getšvaldē. Un tieši piektajā Godības noslēpumā mēs pieminam Marijas kronēšanu par Zemes un Debesu Karalieni!

Dienas turpinājumā pr. Slavomirs, iedziļinoties Jēzus Sirds noslēpumā, klātesošos aicināja apdomāt Dieva Vārdu “Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt.” (Mt 11, 27).

Priesteris vairākkārt uzsvēra, ka Jēzus, Jaunavas Marijas un sv. Jāzepa sirds vēlas mūs ievest vienotībā ar Debesu Tēva Sirdi. Kristus ir nācis pasaulē, lai mēs būtu Debesu Tēva bērni un palīdzētu arī citiem piedzīvot Viņa mīlestību. Caur piemēriem no savas dzīves un liecībām, kas gūtas kalpošanā līdzcilvēkiem, dzīvi atainoja patiesību, ka vecāku un līdzcilvēku mīlestības trūkums bērnībā mūsos rada ievainojumus, un, kļūstot pieaugušiem, tikai Dieva mīlestības pieredze ļauj mums patiesi mīlēt sevi un tuvāko.

Pēc kopīgām pusdienām klostera dārzā sekoja šīs dienas kulminācija – Jēzus pielūgsme Vissvētakajā Sakramentā un Svētās Mises svinības. Jo īpašu šo lūgšanu dienas “kronēšanu” darīja slavētāji no kopienas “Effata”. Pār malām plūstošais prieks un dziļš iekšējais miers bija dziesmās paustās Dieva pielūgsmes auglis.

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šogad tajā iesaistījušās jau 40 ģimenes, veidojot divas pilnībā uzplaukušas “rožukroņa rozes” Dievam!

Vairākas no šīm ģimenēm piedalījās arī kopīgajā tikšanās reizē, 27. jūnijā. Svēto Misi klostera dārzā celebrēja priesteris Modris Lācis un noslēgumā deva svētību katrai no ģimenēm, kura, ar apņēmību turpināt rožukroņa lūgšanu ik dienu, izlozēja savu jauno rožukroņa noslēpumu.

Uzzināt vairāk par šo lūgšanu iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Šo gadu, kas Baznīcā ir veltīts ģimenēm un īpašai svētā Jāzepa aizbildniecībai, piesaucām arī viņa palīdzību. Katra ģimene saņēma rožukroņa meditācijas, kurās tiek atklāta Jāzepa klusā, bet mīlestības pilnā klātbūtne Jēzus dzīvē un arī mūsu, Jēzus mācekļu, ticības ceļā.

Rožukroņa meditācijas sv. Jāzepa gadam (PDF lejuplāde) >>

SVĒTĀ JĀZEPA GADA ROŽUKRONIS

Autore: Eva Stolareka, māsa kalpone

Iespējams, ka pirmos ziedus, varbūt – tās bija rozes, – kā mīlestības, cieņas un veltīšanās zīmi Jaunava Marija saņēma no cilvēka, kura vārds bija Jāzeps. Vai gan Jāzeps, dodamies pa kalnainajām Nācaretes pļavām pie Mirjamas, viņa izredzētās, nebūtu padomājis par skaistāko no ziediem priekš tās, kuru bija iemīlējusi viņa sirds? Un vai gan Marija nepriecājās savā Bezvainīgajā Sirdī, pieņemot ziedus no Jāzepa, kuros izteikta viņa sirdsskaidrā, šķīstā mīlestība?

Lai šī iztēles aina mums palīdz ieiet Kristus, Marijas un Jāzepa dzīves noslēpumos, kurus pārdomājam, lūdzoties rožukroni. Lai katra izteiktā “Esi sveicināta…” lūgšana ir mūsu mīlestības apliecinājums Jēzum.

PRIECĪGĀ DAĻA

I     Eņģeļa pasludinājums Jaunavai Marijai

Pati pirmā prieka roze – “Esi sveicināta Marija” – kā sveiciens uzziedēja eņģeļa Gabriela lūpās. Pats Dievs, sūtot eņģeli pie Jaunavas, kas bija saderināta ar Jāzepu, aicina viņus abus piedalīties pestīšanas plānā. Marijas Fiat un Jāzepa Fiat ir skaistākā Dievam veltītu siržu harmonija.

II   Marija apmeklē svēto Elizabeti

Elizabetes dvēselē uzplauka otra prieka roze  – slavinājums Marijas ticībai. Kā atbilde uz Elizabetes un Jāņa Kristītāja prieku, satiekot Iemiesoto Vārdu, skan Marijas slavas dziesma Dievam, kurš ir uzlūkojis savas kalpones un Jāzepa pazemību un viņu mājās, viņu ģimenē, ļāvis piepildīties Savam apsolījumam, kas dots Abrahamam un viņa dzimumam mūžīgi. 

III  Betlēmes stallītī piedzimst Jēzus

Trešā roze ir eņģeļu slavinājums labas gribas cilvēkiem virs zemes, pie kā Dievam ir labs prāts. Vai gan Marija un viņas šķīstais dzīvesbiedrs Jāzeps nav pirmie starp tiem? Kristus Dzimšanas naktī eņģeļi sludina mieru tieši viņiem: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts”.

IV  Bērna Jēzus upurēšana templī

Ceturtā roze ir svētība Marijai un Jāzepam, Jēzus vecākiem, no dievbijīgā un taisnīgā Simeona dienā, kad Bērns tika veltīts Dievam Jeruzalemes templī. Laimīgas Marijas un Jāzepa acis, laimīgas Simeona acis, jo viņi ir skatījuši Dieva pestīšanu!

V   Bērna Jēzus atrašana svētnīcā

Piektā roze ir klusais Marijas un Jāzepa lepnums par savu Dēlu. Viņi ar apbrīnu vēroja gan to, kā divpadsmit gadus vecais Jēzus pārsteidz gudrībā Rakstu mācītājus Jeruzalemes templī, gan  ar ne mazāku izbrīnu uzlūkoja Dēla paklausību viņiem Nācaretē. Viņu sirdis bija piepildītas ar prieku, dzirdot labos vārdus par Jēzu, kurš dienu no dienas pieauga gudrībā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.

GAISMAS DAĻA

I     Jēzus Kristība Jordānā

Kristība Jordānā ir robežpunkts starp Jēzus apslēpto dzīvi un Viņa sludināšanas sākumu. Uz savas darbības sliekšņa Jēzus piedzīvo Svētā Gara svaidījumu un Tēva apstiprinājumu, ka Viņš ir mīļotais Dēls. Cik gan svarīgi ir piedzīvot to, ka tiec mīlēts! Jēzus noteikti bija daudzkārt dzirdējis sava zemes tēva Jāzepa vārdus: “Tu esi mans mīļais dēls”. Tagad viņš dzird šos vārdus no sava Debesu Tēva. Ar dziļas mīlētības pieredzi sirdī Viņš uzsāk īstenot Tēva uzticēto darbu.

II   Jēzus atklāšanās kāzās Kānā

Kāzu prieks pilnībā ir iespējams, ja ir mīlestības pilnība. Marija, kas šo pilnību piedzīvoja sava vīra Jāzepa un Dēla Jēzus klātbūtnē, redzēja mīlestības trūkumu kāzās Kānā. Viduvējības un vienaldzības ūdens tiek pārveidots par izcilu mīlestības vīnu ikreiz, kad darām visu, ko Jēzus mums saka.

III  Dieva valstības sludināšana un aicinājums atgriezties

Visciešākās, emocionāli tuvākās un noturīgākās saites parasti ir starp ģimenes locekļiem. Lai arī cik cieši Jēzus būtu bijis vienots ar Mariju un Jāzepu, tomēr, sludinot Valstības evaņģēliju, Viņš par savu māti, brāļiem un māsām sauc tos, kuri “Dieva Vārdu dzird un izpilda” (Lk 8, 21).

Jo Evaņģēlijs ir Labā Vēsts par Tēvu, kurš mūs mīl un uzņem mūs savā ģimenē.

IV  Pārveidošanās Tabora kalnā

Ne reizi vien Jāzeps priecājās būt Jēzus un Marijas klātbūtnē. Varbūt, līdzīgi kā Apustuļi Tabora kalnā, pat vēlējās apturēt laiku un paturēt Jēzu mājās, pie sevis Nācaretē. – “Kungs, šeit mums ir labi!” (Mt 17, 4) Patiesas pārmaiņas sākas tad, kad esam gatavi atstāt to, kas ir patīkams un ērts, un meklēt Tā gribu, uz kuru Dievs norāda: “Šis ir mans mīļotais Dēls, (..) klausiet Viņu!” (Mt 17, 5).

V   Euharistijas iedibināšana

Euharistija ir pats Jēzus, tā ir Dzīvības Maize, kas mums dota no debesīm. Svētais Jāzeps loloja un audzēja “graudus” šai Maizei. Tagad mēs piesaucam viņu, lai viņš ar savu paraugu mūs mācītu ar visu sirdi pielūgt Euharistisko Jēzu un kalpot Viņam ar savu dzīvi, pūlēm, darbu.

 SĀPĪGĀ DAĻA

I     Kungs Jēzus lūdzas Olīvdārzā

Nereti nakts ir laiks, kad cilvēks cīnās ar Dievu, ar Viņa gribu. Tādu pārbaudījuma nakti sarunā ar Dievu piedzīvoja patriarhs Jēkabs, līdzīgi arī Jāzeps, Marijas saderinātais. Tagad Olīvdārzā šādā naktī ieiet Jēzus. Pārbaudījumu nakts ir iespēja, ielūgums uz kaut ko vairāk, uz lielāku paļāvību un uzticēšanos Dievam.

II   Kungs Jēzus tiek šaustīts

Bieži vien, saskaroties ar ciešanām, rodas jautājums – kur bija un kur ir Dievs? Vai Dievs cieta, redzot sava Dēla miesu, šaustītu ar rīkstēm? Vai cieta Jāzeps, kurš, iespējams, daudzas reizes apkopa Jēzum vissīkākos ievainojumus un nobrāzumus bērnībā? Atbilde joprojām paliek noslēpums, kuru izgaismo patiesība, ka “Viņš nesa mūsu sāpes, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (sal. Is 53, 4-5).

III    Kungam Jēzum uzliek galvā ērkšķu kroni

Dieva Iemiesošanās vienlaikus ir Dieva Dēla piekrišana pakļauties cilvēku brīvajai gribai, kas nereti ir mainīga un neparedzama. Jāzeps un Marija nodevās ar visu sirdi kalpošanai Viņam. Turpretim Jeruzalemes karavīri naktī pirms Jēzus ciešanām un nāves pēc savas iniciatīvas un no brīvas gribas sarīkoja Dieva Dēla publisku pazemošanu. Uzmetot Viņam purpursarkanu apmetni un liekot galvā ērkšķu kroni, viņi izsmēja Jēzus karalisko cieņu. Tikai patiesa mīlestība spēj cienīt otra brīvību un spēj tai ziedot arī savējo.

IV    Kunga Jēzus ceļš uz Golgātu

Jēzus krusts nav tikai koka baļķis, pie kura Viņš tika pienaglots. Krusts – tā ir sekošanas zīme Kristum, pieņemot arī visu to, kas no tās izriet. “Kas grib man sekot, lai ņem savu krustu …” (Lk 9, 23). Garīgā veidā arī svētais Jāzeps, palikdams vienotībā ar Mariju un Jēzu, pilnībā piedalījās krusta glābjošajā noslēpumā.

V     Jēzus nāve pie Krusta

Pestīšanas noslēpums visauglīgāk mūsu dzīvēs atklājas , kad paliekam ciešā vienotībā ar Mariju, Pestītāja Māti. Dievs caur eņģeli sacīja Jāzepam: “Nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu” (Mt 1, 20).  Un Jāzeps viņu ņēma pie sevis. Kristus, mirstot pie krusta, teica mīļotajam māceklim: “Redzi, tava māte!” (Jņ 19, 27). Un māceklis viņu paņēma pie sevis. Jēzus šodien saka līdzīgus vārdus katram no mums.

AUGSTĀS GODĪBAS DAĻA

I     Kungs Jēzus augšāmceļas

Pēc Kristus guldīšanas kapā Marija Magdalēna un arī Apustuļi piedzīvoja to, cik garas kļūst dienas, kad Līgavainis ir zaudēts…

Pirms vairākiem gadiem to bija piedzīvojuši arī Jēzus vecāki, Jāzeps un Marija, kad viņu Dēls palika Jeruzalemes svētnīcā. Katra satikšanās ar Jēzu, Viņa atrašana no jauna, īpaši – pēc grēka smaguma, mūsu dzīvē ir mazas Lieldienas.

II   Kungs Jēzus uzkāpj debesīs

Pirms Uzkāpšanas debesīs Jēzus sacīja saviem mācekļiem, ka dodas sagatavot viņiem vietu, lai arī viņi varētu būt tur, kur būs Viņš.  Jēkaba ​​un Jāņa, Zebedeja dēlu, māte jau agrāk bija centusies nodrošināt saviem dēliem vietas blakus Skolotājam – labajā un kreisajā pusē. Jāzeps, Jēzus zemes tēvs, visu mūžu mācījās pieņemt vietu, kuru Dievs viņam bija sagatavojis, tāpēc viņš drīkstēja ne tikai būt blakus Jēzum, bet pat nēst Viņu uz savām rokām.

III    Svētais Gars nonāk pār Jaunavu Mariju un apustuļiem

Vēl krietni pirms Svētā Gara izliešanās Vasarsvētku dienā, Dieva izredzētie, to vidū – jo īpaši Marija un Jāzeps, jau bija pieredzējuši Gara klātbūtni un Tā spēcīgo darbību savā dzīvē. Abi ticēja, ka caur Svēto Garu Vārds ir kļuvis Miesa, un abi Gara dotajā spēkā visu savu dzīvi veltīja Viņam.

IV    Vissvētā Jaunava Marija ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesīs

Līdztekus Baznīcas ticībai par Marijas Uzņemšanu Debesīs ir veidojušies arī apokrifi un tautas dievbijīgā ticība tam, ka arī svētais Jāzeps, viņas dzīvesbiedrs, ir uzņemts ar miesu un dvēseli debesīs. Baznīca nav apstiprinājusi šādu dogmu, tomēr tā nemitējas atgādināt par svētā Jāzepa spēcīgo aizbildniecību pie Dieva.

V     Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni

Savā pravietiskajā himnā Magnificat Marija izdziedāja debesu realitāti, kurā Dievs paaugstina pazemīgos. Viņa, vispazemīgākā Kunga kalpone, tiek godināta kā Debesu un Zemes Karaliene. Vai gan nevarētu būt tā, ka blakus viņai debesīs ir ticis pagodināts arī svētais Jāzeps, viņas šķīstais un pazemīgais dzīvesbiedrs, Kristus tēvs un kalps? Jo kalpot nozīmē valdīt.

“Nekas cits nav jādara, kā vien jālūdz svētajam Jāzepam žēlastību pār žēlastībām: par mūsu atgriešanos,” – aicina pāvests Francisks apustuliskajā vēstulē “Patris corde”.

Mēs vēršamies pie svētā Jāzepa ar lūgšanām:

Tev Dievs ir uzticējis savu Dēlu, Tev uzticējās Marija, ar Tevi Kristus kļuva par cilvēku. Ak svētais Jāzep, esi tēvs arī mums un ved mūs pa dzīves ceļu. Izlūdz mums žēlastību, žēlsirdību un drosmi, un pasargā mūsu ģimenes no visa ļauna. Amen.

– spēt pieņemt sevi, lai mīlētu savu tuvāko (sal. Rom 13, 9)

Mūsos visos mājo iekšējais bērns, kurš ir piepildīts ar prieku un radošumu. Būdams vēl bērns, cilvēks mācās, kādas ir attiecības, un pēc līdzīga modeļa veido arī nākamās. Tomēr neviens no mums nav izaudzis bez emocionāliem ievainojumiem, tāpēc mūsu smadzenes nepārtraukti meklē apdraudējumu – tas ir izdzīvošanas mehānisms. Lai sargātu ievainojumus, kas radušies bērnībā un kurus varētu salīdzināt ar ievainojumu delnā, cilvēkā darbojas aizsardzības mehānismi, kas “savelkas dūrē”, kad ievainojums tiek “aizskarts”. Sargājot savu ievainoto iekšējo bērnu, pieaugušais var bīties veidot attiecības, distancēties no cilvēkiem. Tāpat pieaugušais var uzskatīt sevi par sliktu vai “nepareizu” vai censties darīt visu pēc iespējas perfekti, nesavaldīgi izpaust sarūgtinājumu un dusmas uz apkārtējiem vai aizbēgt noliegumā, nereālā pasaulē. Piemēram, katram bērnam ir nepieciešamas mammas rūpes, maigums un glāsti. Ja tā vietā bērns saņem mammas dusmas un pārmetumus, ka “bērns ir sabojājis viņas dzīvi”, viņš secina, ka  attiecības ir sāpīgas. Lai sevi pasargātu, bērnā izveidojas aizsardzības mehānisms “attiecības ir sāpīgas”. Tā rezultātā bērns kļūst noslēgts, viņam rodas grūtības veidot attiecības, tajās prasa maz un maz arī dod.

Bērns tikai ar laiku iemācās izdzīvot emocijas, nosaukt tās vārdā. Bērns nespēj analizēt objektīvo patiesību, viņš uztver pasauli ar bērna vienkāršību. Bērns, pret kuru slikti izturas, nepārstāj mīlēt vecākus. Viņš pārstāj mīlēt sevi. Viņā veidojas dažādi uzvedības mehānismi, kas palīdz “izdzīvot” bērnībā, bet tie var kļūt par mūri pieaugušo attiecībās. Tie, piemēram, var būt “es neesmu nevienam vajadzīgs”,  “ja es būšu jauks, mani mīlēs”, “ja es cietīšu, mani mīlēs”, “ja es nedusmošos, mani mīlēs”, “ar visu jātiek galā pašam” u.c.  Šādi mehānismi var dziļi iesakņoties un kļūt neapzināti.  Situācijas, kad tie izveidojušies, var būt jau sen aizmirstas, bet mehānismi joprojām darbojas. Katrs cilvēks patiesībā vēlas tuvas attiecības, tās katram ir nepieciešamas, bet mehānisms “attiecības ir sāpīgas” neļauj tās izveidot. Jo vairāk ievainojumu, jo vairāk aizsardzības mehānismu un jo grūtāk šādus cilvēkus pieņemt un mīlēt … Kaut tieši viņiem visvairāk ir vajadzīga palīdzība un pieņemšana.

Vecajā Derībā mēs varam iepazīt Svēto Rakstu varoni Hagari un viņas dzīves stāstu. Dievs neatrisināja Hagares problēmu avotu (Rad 16, 1-16; 21,1-20). Tomēr pieredze, būt Dieva uzklausītai, deva Hagarei jaunu gaismu, lai izprastu savu dzīves situāciju. Šī pieredze būt uzklausītai vienlaikus bija arī Hagares spēka avots. Hagares vientulība un netaisnīgas atmešanas izjūta, piedzīvojot Dieva klātbūtni, ieguva viņas sirdī dziļāku jēgu. No pieredzes būt uzklausītai viņā dzima spēks savas situācijas pieņemšanai. Hagare saņēma dāvanu spēt uzlūkot sevi ar jaunu, Dieva skatienu.

Hagares dzīves piemēra iedvesmota, ir tapusi grupa “HAGAR”. Šīs grupas mērķis ir palīdzēt jauniešiem iepazīt savas dzīves vēsturi caur dažādiem uzdevumiem (vingrinājumiem) un izgaismot tos Dieva Vārda spēkā. Lai atklātu savus aizsardzības mehānismus un mācītos pieņemt sevi tādus, kādi patiesībā esam, grupā strādāsim ar iekšējā bērna ievainojumiem. Katras tikšanās laikā mēs dalīsimies un uzklausīsim viens otru. Atdosim šo gadu un sevis dziļākas iepazīšanas laiku Dieva vadībai caur iknedēļas Dieva Vārda meditāciju un Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Ja vēlies atjaunot kontaktu ar savu iekšējo bērnu un dziedēt ievainojumus, lai šodien piedzīvotu vairāk prieka un mīlestības, tad grupa “HAGAR” ir domāta Tev.

Tikšanās grupas “HAGAR” ietvaros uzsāksim tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija valstī. Lai pieteiktos grupai, Tev brīvā formā jāuzraksta pieteikums un jānosūta tas uz e-pastu [email protected]. Tajā neaizmirsti norādīt savu vecumu, ticības ceļu un apsvērumus, kāpēc vēlies piedalīties šajā grupā. Grupā “HAGAR” uzņemsim tikai jauniešus, kuri vēlas un ir gatavi regulāri piedalīties grupas darbā gada garumā. Plānots, ka tikšanās norisināsies trīs reizes mēnesī, sestdienās. Visa gada garumā ar jauniešiem kopā būs m. Maija. Vietu skaits ir ierobežots. Ar katru, kurš būs iesūtījis pieteikumu, turpmāk sazināsimies individuāli.

Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu [email protected] vai WhatsApp +371 26267149.

P.S. Grupas ietvaros veiktais darbs nav paredzēts, lai aizstātu terapiju (ja tāda jaunietim ir nepieciešama).

Dzīvā Rožukroņa ideja ir nākusi no Francijas, kur 1826. gadā Polīna Žariko Lionā sāka organizēt 15 cilvēku lielus pulciņus, kuros katrs lūdzās vienu Rožukroņa noslēpumu kopīgi izvēlētos nodomos. Tagad, kad rožukronis ir papildināts ar vēl 5 Gaismas noslēpumiem, nepieciešami vismaz 20 cilvēki.

Tāpēc mums ir liels prieks, ka Vecāku rožukroņa kopienai šodien pievienojās jau 40. ģimene! Tas nozīmē – visi kopā mēs tagad veidojam jau divas Rožukroņa “rozes”. Skaisti, ka rozes spēj uzplaukt pat ziemas spelgonī – arī pandēmijas grūtībās ir ģimenes, kas lūdzas!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Rožukronis ir vienkārša, bet vienlaikus ļoti dziļa Baznīcas Tradīcijā nostiprinājusies aizbildnieciskā lūgšana, kurā varam iekļaut dažādas mūsu ģimeņu vajadzības. Lūgšana, ko varam lūgties par bērniem un kopā ar bērniem. Vieni vai kopā ģimenē. Tā ir tik vienkārša un “parocīga”, ka rožukroni var ielikt pat kabatā. Tik viegli dot tai mājvietu mūsu ikdienā!

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 25 ģimenes, un oktobrī aprit jau trīs gadi kopš tās sākuma.

Aicinām pievienoties lūgšanai un gaidām uz mazām “dzimšanas dienas” svinībām šim “trīsgadniekam”! Svēto Misi visu ģimeņu nodomā svinēs bīskaps Andris Kravalis 4. oktobrī (svētdien), plkst. 15:00. Pēc tam – sadraudzība, dzimšanas dienas kliņģeris un kopīga rožukroņa lūgšana.

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Pieteikuma anketa šeit!

Samuēla grupa domāta jauniešiem (18-35 g.v.), kuri vēlas ieklausīties Dieva Vārdā un dzīvot saskaņā ar šo Vārdu savā dzīvē. Tiekoties reizi mēnesī, jaunieši cenšas izzināt Dieva gribu savai dzīvei (piem., dzīves aicinājuma – uz laulību, priesterību, konsekrēto dzīvi – izzināšana, karjeras vai citu svarīgu lēmumu pieņemšana).

Tas kļūst iespējams, pateicoties 4 balstiem: 

• Dieva Vārdam  (Lectio Divina lūgšanas atklāšana un mācīšanās)
• Euharistiskajai adorācijai
• personīgajai garīgajai vadībai (to uzņemsies vairāki priesteri, kā arī māsas)
• grupas jauniešu savstarpējam atbalstam, grupas sarunām.

Grupa sākas septembrī un norit līdz maijam. Vasaras mēnešos regulārās tikšanās nenotiek, bet tiek izdzīvotas rekolekcijas klusumā, savukārt pēdējā tikšanās notiek nākamā gada rudenī, lai izvērtētu gūtos augļus. Gada laikā jaunieši apņemas katru dienu veltīt noteiktu laiku personīgajai lūgšanai (katras tikšanās laikā saņemot Svēto Rakstu fragmentus Lectio Divina lūgšanai), kā arī – ierobežot TV, interneta lietošanu, tādā veidā veltot šo savas dzīves gadu, lai īpaši klausītos Dieva balsī. Tā ir jauna pieredze, ko jaunieši iegūst savstarpēji daloties un palīdzot izzināšanas ceļā!

Pirmā tikšanās:

27. septembrī Rīgā, māsu kalpoņu klosterī (Enkura ielā 9) plkst. 12:30-17:30

Pieteikšanās:

Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti mums elektroniski līdz 21. septembrim uz e-pastu: [email protected]

Tajā pastāsti par motivāciju, kāpēc vēlies piedalīties un kādus jautājumus  vēlies risināt savā garīgajā dzīvē šī gada laikā.

Kā atrast Enkura ielu?

Ieskaties šeit!

Dalības maksa

Dalība grupā ir bez maksas. Var paņemt līdzi kādu našķi agapei!

Uz tikšanos septembrī!

Liecības no Samuēla gada jauniešiem

“Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt” (Ez 2,1)

Jau astoto gadu Samuēla gads 2019/2020 bija īpašs. Iesākām palielā pulkā, gandrīz divdesmit jaunieši, kurus Dievs karu bija uzrunājis un aicinājis ļoti dažādos veidos. Ik mēnesi satiekoties, mums bija iespēja iepazīt neaizmirstamus, iedvesmojošus  viesus, gan priesterus, gan arī lajus, kuri katrs iet savu aicinājuma ceļu. Daudziem atmiņā palikusi tieši tikšanās ar kādu ģimeni, kura mūs apciemoja kopā ar savu toreiz 2 mēnešus  veco dēliņu!

Piedzīvojām arī negaidīti sāpīgus brīžus ‒ pagājušā gada rudenī mūžībā devās Sanita, talantīga jauna mūziķe, kuru pazinām no Samuēla grupas pirms vairākiem gadiem. Savukārt COVID laika ierobežojumi mums mācīja veidot sadraudzību arī attālināti, piedzīvojot Jēzu, kurš ir augšāmcēlies un klātesošs visur, kur “divi vai trīs ir pulcējušies Viņa vārdā”.  

Viņa Vārdā izdzīvojām arī klusuma rekolekcijas Sarkaņos, kas daudziem no jauniešiem bija neaizmirstams un garīgi izaicinošs piedzīvojums. Šeit dažas no jauniešu liecībām, tuvojoties Samuēla gada noslēgumam:

Samuēla gads ir ļāvis Dievam izmainīt manu sirdi. Šī gada sākumā biju apjukusi un izmisusi. Sapratu, ka tikai Dievs var būt mans Glābējs, tāpēc devos šajā piedzīvojumā ar vēlmi padziļināt savas attiecības ar Dievu. Un patiešām Dievs ir darījis brīnumu manā sirdī. Viņš licis man vairāk ilgoties pēc Viņa. Pārmaiņas nenotika vienā dienā ‒ tās notika pamazām, maziem solīšiem, dienu pēc dienas. Viņš licis man saprast, ka esmu aicināta šajā pasaulē, vienkārši lai būtu ar Viņu!

Viss Samuēla gads bija kā varens un liels piedzīvojums. Nekad nebiju cerējusi, ka par mani varētu lieties tik daudz Dieva žēlsirdības! Pēc 22 gadiem es piedevu savam tēvam, mana dvēsele tika dziedināta. Samuēla gadā satiku līdzcilvēkus, ar kuriem varu brīvi runāt par savu ticību un saņemt atbalstu, brīnišķīgas klostermāsas, arī satiku savu garīgo tēvu! Šie cilvēki man ir liela dāvana.

Sapratu un piedzīvoju, ka lūgšana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Patiesībā, lūdzot par saviem nodomiem, piedzīvoju to, kā atraisās manī aizbildnieciskā lūgšana par citiem. Piedzīvoju arī augļus, kur citi bija stiprināti caur lūgšanu vai caur Vārdu, ko biju saņēmusi lūgšanas laikā.

Jēzus jau no pirmajām tikšanās reizēm atklāja, ka tas, kas man pietrūkst un pēc kā ilgojos, ir dziļākas attiecības ar Viņu, ka Viņš nav aizvēsturisks, bet dzīvs ‒ šeit, tagad, šodien. Bet… man ir jāiepazīst sevi, jāiet cauri sāpēm, vilšanās līdz tam, kur esmu tagad ‒ un šajā ceļā Viņš būs ar mani. Sākumā šķita: “Super! Es sevi zinu!” Tad pienāca brīdis, kad neko nezinu par sevi un drīzāk nepazīstu sevi, un ka citi zin par mani labāk, kaut tiekamies tikai trešo reizi dzīvē. Dievs savā lielajā mīlestībā zina, kā mūs katru aizsniegt, darīt dzīvus. Man tie bija cilvēki. Es sapratu, ka arī Dievs mani uzrunā, un nu ir mana kārta paklausīt. Beidzot. Šī gada zīmogs man bija fragments no Ezehiēla grāmatas: “Cilvēka bērns, nostājies uz savām kājām, Es gribu ar tevi runāt” (Ez 2,1)

Lai skaista vasara! Uz tikšanos rudenī!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās vairāk kā 25 ģimenes, piedzīvojot ne vienu vien brīnumu. Neraugoties uz pandēmijas izraisīto apjukumu un grūtībām, ir piedzīvoti saviļņojoši brīži un pasaulē ir nākuši ilgi gaidīti mazbērni!

Svētdien, 14. jūnijā piedzīvojām tik ļoti gaidīto brīdi, kad varējam atkal satikties. Svēto Misi bērnu un ģimeņu nodomā svinēja jezuītu tēvs Tadeušs Cieslaks, un pēc tās notika apmainīšanās ar rožukroņa noslēpumiem, kā arī bērnu čalu un dziesmu piepildīta sadraudzība.

Mūsu tikšanās iekrita Kristus Miesas un Asiņu svētku oktāvā. Euharistijas noslēpuma lielumu mums atgādināja arī mazās “Euharistiskās pupiņas”, ko saņēma katra ģimene, lai vasarā tās varētu audzēt dārzā vai puķupodā uz balkona. Šīs baltās pupiņas ir ar neparastu attēlu, kas ļoti atgādina monstranci ar Vissvētāko Sakramentu. Kā vēsta stāsts, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, kas nopostīja daudzas baznīcas, Elzasas apgabalā kāds prāvests paslēpa monstranci un Vissvētāko Sakramentu kādas draudzes locekles tīrumā, kurā augušas pupas. Liels bijis saimnieces pārsteigums, kad ražas laikā atklājies neparasts fakts – uz katras pupiņas bija palicis monstrances attēls! Jo vairāk – arī mūsu sirdīs Dievs atstāj savu attēlu, kad uzņemam Viņu zem Maizes zīmēm!

Rožukroņa lūgšana ir iespēja no jauna uzticēt sevi un savus vistuvākos Dievmātes, veselības un cerības Mātes, aizsardzībai. Un tad mēs piedzīvojam, ka “kroņa vīrusa” izraisīto grūtību laikā stiprinājumu iegūstam, lūdzoties “rožu kroni”!

Rožu vainagu Marijas galvā šoreiz uzlika mazā Rebeka, kuras mamma lūdzas Vecāku rožukronī no paša sākuma – rudenī šai vecāku iniciatīvai apritēs jau 3 gadi.

Rudenī, Rožukroņa mēnesī (4. oktobrī) tiek plānota arī mūsu nākamā satikšanās reize. Ģimenes, kuras vēlas pievienoties šai rožukroņa lūgšanai, var saņemt savu noslēpumu, rakstot [email protected]. Noslēpumu var lūgties noteiktu laiku vai arī paliekot lūgšanu kopienā ilgstoši.

Vairāk par “Vecāku rožukroni” var uzzināt šeit

Franciskāņu kopiena Latvijā sirsnīgi ielūdz uz svētkiem, ko šogad pirmoreiz svinēsim visi kopā sv. Alberta baznīcā! Tos organizē tēva Honorāta Kozmiņska dibināto kongregāciju māsas sadarbībā ar Mazāko brāļu kapucīnu ordeni un Sekulārfranciskāņu ordeni (terciāriem).

Viens no pamudinājumiem svinēt svētkus, turklāt – visiem kopā, bija šovasar “Mieram tuvu” izdotā grāmata par svētīgo tēvu Honorātu Kozmiņski “Dvēseļu arhitekts”. Lai arī viņš pats nav bijis Latvijā, tomēr “viņa darbība bija tik vērienīga, ka sasniedza mūsu zemi,” – tā grāmatas priekšvārdā raksta brālis Jānis Savickis OFMCap. Tēva Honorāta persona vieno mūs visus – gan brāļus kapucīnus, viņa līdzbrāļus, gan māsas no tēva Honorāta dibinātajām kongregācijām, no kurām Latvijā darbojas četras. Un, protams, sekulārfranciskāņus – māsas un brāļus terciārus pasaulē, jo šīs kustības attīstībai Svētīgais bija veltījis visu dzīvi. Šeit slēpjas arī tēva Honorāta darbības auglīgums un ģenialitāte – spējā sadarboties un vienot cilvēkus kopīgam evaņģelizācijas mērķim, lai visi iepazītu Dieva mīlestību! 

Svētku programma

17:00

Svētku programma
17:00
Sakrālās mākslas izstāde “SĀKUMS”
Piedalās: Arta Skuja, Gundega Zaķe-Cimža, Zīle Ziemele, Aleksandra Runde un citi mākslinieki

Meditācija mūzikā
ar refleksijām no “Mieram tuvu” grāmatām

18:00
EUHARISTIJA
pateicībā par franciskāņu kopību Latvijā un par tēva Honorāta devumu Baznīcai
Celebrē bīskaps Andris Kravalis un brāļi kapucīni

19:15
SADRAUDZĪBA
Vārds grāmatas “Dvēseļu arhitekts” veidotājiem
“Terciāru grupas svētceļojums uz Asīzi 2019. gada oktobrī. Piezīmes, pārdomas, pārsteigumi.” – Agnese Irbe, OFS

Agape ar līdzpaņemtiem cienastiem