Ar rekolekcijām Sarkaņos noslēdzas Samuēla gads

 

Laikā, kad Baznīca svinēja Svētā Gara nosūtīšanas svētkus, Samuēla grupas jaunieši ar klusuma rekolekcijām noslēdza savu īpašo – dzīves aicinājuma izzināšanai veltīto gadu. Svētā Gara vienojošā klātbūtne Sarkaņos šogad bija izjūtama jo īpaši – kopā sabrauca samuēļi no 5 gadiem, lai kopīgi svinētu savus satikšanās svētkus, kā arī pārrunātu to, ko viņi var darīt Baznīcas un citu jauniešu labā.

Šo piecu gadu laikā Samuēla grupā ir iesaistījušies jau vairāk kā simts jaunieši. Arī pērnā gada rudenī ar dažādiem jautājumiem sirdī Samuēla gadu uzsāka vairāk kā divdesmit jauniešu. Pieredze Dievā un garīgajā dzīvē katram no viņiem bija atšķirīga, bet visus vienoja vienas pārdomas – kāds ir mans aicinājums? Tagad laiks viņu pašu liecībām!

 

Bildes no salidojuma un rekolekcijām Sarkaņos (26)>>

 


No jauniešu liecībām:

 

“Šis gads līdz šim ir bijis ļoti pārsteidzošs un dziedinošs. Dievs mani vadīja šī gada laikā un palīdzēja pārvarēt grūtības kopā ar Viņu – studiju procesā un arī ģimenē. Viņš manī attīstīja pastāvību Svēto Rakstu lasīšanā, Sv. Mises apmeklēšanā un lūgšanā. Viņš man parādīja, ka lūgšanas tiek uzklausītas, parādīja to, cik svarīga ticības stiprināšanai ir kopiena. Atklāja, ka man dažreiz ir grūti pieņemt Viņa aicinājumu. Viņš manā dzīvē ieveda daudz cilvēku un katrs no viņiem man kaut ko iemācīja, daudz cilvēku, kas man bija kā svētība, kā arī padziļināja manas attiecības ar cilvēkiem, kurus es jau sen pazīstu, kā arī ar ģimenes locekļiem. Pavēra man jaunas iespējas, kā slavēt Dievu un kā Viņam kalpot. Tāpat arī palīdzēja uzveikt atkarību. Paldies māsām par lielajām rūpēm, par viesmīlību, par mīlestību. Paldies Dievam par manu vājumu un par manu ticību. Paldies Dievam par manu aicinājumu. Paldies Tev, Dievs, par Tavu Mīlestību!”

 

 

 

“Samuēla gads ir laiks, lai no jauna atklātu Dieva mīlestību uz sevi. Atklājot patiesību par sevi, par Dievu un par tuvāko, es atklāju, ko nozīmē dzīvot šeit pasaulē un nojausmu par to, kādi brīnumi gaida, kad būsim vienoti ar Kungu Debesīs. Ņem atpūtu un ieklausies Dievā! Tu jau sen esi to pelnījis!”

 

“Samuēla gadā ir kā tai dziesmā: “Klusi, maigi, bieži runā Kungs, jāklusē, lai Tevi dzirdētu. Runā, Kungs, es gribu ticībā veidoties vien Tavā līdzībā.” Samuēla gadā daudz kas ir, tiek sagatavots, piedāvāts, nodrošināts, lai kā māceklis es varētu klausīties Dievā un sevī, saprast un iepazīt sevi labāk un nokļūt tur, kur pats vienatnē nebūtu iedomājies, ka aizies vai varētu aiziet – pie kādām atziņām, notikumiem, cilvēkiem… žēlastībām.”

 

“Dārgais samuēlēn! Ja tu lasi šo, tātad noteikti meklē. Meklē ceļu pie Dieva vai kopā ar Jēzu pasaulē ejot. Samuēla gads ir vienreizēja iespēja, notikums, pārbaudījums, pārdzīvojums un piedzīvojums reizē. Turklāt vienreizēja abās šī vārda nozīmēs J . Protams, tas ir gads, tāpat tā ir izvēle. Samuēla gadā var mācīties lūgties, mācīties atbrīvot vietu Jēzum savā dzīvē un “refrešot” ticību! :)”

 

Samuēla gads manā dzīvē ir ienesis tik daudz skaista, ka liekas pat negodīgi tas, ka šīs pārdomas  jāsatilpina vienā lapā ( varētu uzrakstīt grāmatu). Samuēla ceļš man pagājis neticami ātri – liekas, ka vēl pavisam nesen pirmo reizi devos uz Ķīpsalas klosteri, aktīvi sekojot m. Zanes norādēm (“pārrāpies pāri “guļošajam policistam” un tad, pirmajā šķērsielā, griezies pa kreisi…”). Ar šo tikšanos sākās lielisks ceļš, kura laikā nācās pārrāpties vairākiem dzīves “guļošajiem policistiem” – bet ne vienai, jo ar mani bija Jēzus un citi samuēlīši. Šā gada laikā esmu saņēmusi daudz no tām žēlastībām, kuras Dievs mums dāvā. Dievs man ir iemācījis lūgties – tā patiesi un no sirds (agrāk to darīju visai pavirši). Vēl Dievs mani ir iemācījis paļauties uz visiem Viņa lēmumiem un par to daudz nelauzīt galvu. “Visas savas rūpes metiet uz Viņu, jo Viņš par jums rūpējas” (1 Pēt 5, 7). Īsumā – Samuēla gadam būtu jābūt jebkura kristīga jaunieša “to do” sarakstā (manā jau ievilkts ķeksītis 🙂 ). Pateicība Dievam par Samuēla gadu un par māsām kalponēm, kuras pavadīja mūs šajā ceļā. 🙂

 

“Es nekad nebiju domājusi,

Ka klusumā var tik skaidri dzirdēt katru elpas vilcienu.

Es nekad nebiju domājusi,

Ka klusumā tik skaidri var dzirdēt,

Kā vējš šalko koku galotnēs.

Klusums tik nepierasts,

Jo vienmēr esi radis dzirdēt troksni.

Kas to būtu domājis, ka klusumā tik skaidri dzirdi sevi –

Domas un nespēj no tām bēgt –

Tās skan un grūti ar tām var būt,

Bet kas to būtu domājis,

Ka Dieva balss klusumā ir tik dzidra.

Izrādās – klusums – Svēts brīdis,

Kuru nozagt vari tikai tu pats.

Pat arī nespēkā – Dievs ir te.

Mīlestība, liela mīlestība ir šeit –

Pats Dieva Vārds.”

 

“Izlēmu nākt uz Samuēla grupu, jo biju apjukusi savā aicinājumā un gaidīju, ka tieši par aicinājumu arī runās. Tomēr Samuēla gada laikā vislielākais uzsvars bija  uz personīgām attiecībām ar Dievu. Un tas aizved pie aicinājuma.  Dievs taču ir tas, kurš dod aicinājumu un no kura aicinājums iziet. Jo vairāk atgriežos pie Dieva, jo tuvāk esmu savam aicinājumam. Pirms uzsāku Samuēla gadu, divus gadus iepriekš biju piedzīvojusi degradāciju –  savā ticībā un arī savā personā. Ja agrāk lasīju Bībeli un vismaz stundu pavadīju lūgšanā, tad pēc  savas degradācijas, lūgšanas dzīve nebija regulāra un Bībeles lasīšana – ļoti reta. Arī no garīgās literatūras vairs nekas neuzrunāja. Man Samuēla gads atjaunoja Bībeles lasīšanu un garāku lūgšanas laiku. Tās ir brīnišķīgas disciplīnas, kuras ir Samuēla gada ietvaros – lūgšana, Bībeles lasīšana, dienasgrāmatas rakstīšana un garīgā vadība. Man ļoti vērtīga bija dienasgrāmatas rakstīšana. Sākumā ieraksta  teksti bija sausi un formāli – kā atskaitoties. Taču gadam ritot, arvien vairāk un vairāk redzēju, kā mans aicinājuma jautājums “risinās” dienasgrāmatas lappusēs. Man ļoti vērtīgi bija rakstīt dienasgrāmatu, jo , izliekot domas uz papīra, tur atklājās kas būtisks tāds, ko domājot vien, nesadzirdētu.. tāpat arī man vērtīga bija garīgās vadības līdzgaitniecība. Bērnībā biju guvusi ievainojumus no autoritātēm, vēlāk arī no priesteru puses, bet Samuēla gada ietvaros vajadzēja izvēlēties garīgo vadību. Bija iespēja izvēlēties klostermāsu kā garīgo vadību, bet es izvēlējos tieši priesteri, un Dievs dziedināja manu ievainojumu attiecībā uz autoritātēm un priesterim. Vai saņēmu atbildi attiecībā uz savu aicinājumu? Visu gadu intensīvi meklēju, klaudzināju, tomēr bez konkrētas atbildes. Ļoti gaidīju Samuēla rekolekcijas. Un tieši rekolekciju laikā sadzirdēju nākamo soli, kas ir kā likumsakarīga atbilde visa gada garumā meklētajam. Rekolekcijās saņēmu ļoti daudz žēlastību. Tāpat arī ļoti vērtīgas bija ikmēneša Samuēla grupas tikšanās un dalīšanās.  Gaidīju katru nākamo! Paldies par Samuēla gadu! Iesaku un rekomendēju – sliktāk nebūs! :)”

 

“Samuēla gadā sapratu, ka neesmu viena pati ar savām problēmām. Īstenībā tādi līdzīgi esam daudzi, bet ar to vajag dalīties un to varam darīt šeit. Samuēla gads man parādīja to, cik daudz vairāk varu darīt, un man ir jādara, savā kristieša dzīvē un attiecībās ar Jēzu. Bija iespēja izvērtēt savas prioritātes. Uz ko es tiecos un kas man ir svarīgs. Iemācījos būt patiesa. Samuēla gada laikā bija arī brīnišķīga iespēja dzirdēt vairākus lektorus, kas atklāja savu aicinājumu un dzīves pieredzi, izdzīvojot to kopā ar Jēzu. Lielākais prieks un stiprinājums bija dzirdēt pārējo grupas dalībnieku pieredzi, veiksmes un neveiksmes. Tas deva stimulu nepadoties savās cīņās un neizsamist. Samuēla grupā tu vienmēr tiec gaidīts.”

 

Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Ja vēlies apzināti meklēt ceļu, kas ved uz Tavu laimi, uz Tavu aicinājumu – vari pievienoties jaunajai Samuēla grupai, kas sāksies 30.septembrī. Nedēļas nogale par aicinājumu – palīdzoša, lai pieņemtu lēmumu uzsākt Samuēla gadu, šogad notiks no 22. līdz 24. septembrim. Tajā aicināti piedalīties dažādu konfesiju jaunieši, kas meklē savu aicinājumu un vietu Baznīcā.

Turpinot iesākto ceļu, mēs piedāvajam vēl nākamo izzināšanas etapu tiem jauniešiem (18-35), kuri jūt sirdī aicinājumu uz konsekrēto, Dievam veltīto, dzīvi un / vai priesterību. Sadarbībā ar tēviem kapucīniem un Rīgas Garīgo semināru, mēs, māsas kalpones, piedāvājam jaunu iespēju – kļūt par mūsu kopienas līdzās gājēju (no angļu val.  alongsiders). Tas ir lēmums veltīt sava aicinājuma izzināšanai dažas nedēļas līdz pat gadam – dzīvojot kopienā, kopā ar māsām lūdzoties un strādājot,  piedaloties kopienas apustulātā un misijā, mācoties no Jaunavas Marijas sadzirdēt sirdī Dieva balsi un dāsni tai atbildēt “lai notiek!”.

 

Lai uzzinātu vairāk par līdzās iešanas iespēju – lūdzam rakstīt uz e-pastu: [email protected]

 

 

Ābeļziedainais klusums

13064593_1245461925466235_7437548097964424058_o



Laikā, kad Baznīca svinēja Svētā Gara nosūtīšanas svētkus, bet Latgales ābeles, pasakai līdzīgi, rotājās ziedu baltumā, Samuēla grupas jaunieši ar klusuma rekolekcijām noslēdza savu īpašo – dzīves aicinājuma izzināšanai veltīto gadu.

Ar dažādiem jautājumiem sirdī Samuēla gadu pērnā gada septembrī uzsāka vairāk kā divdesmit jauniešu. Pieredze Dievā un garīgajā dzīvē katram no viņiem bija atšķirīga, bet visus vienoja vienas pārdomas – kāds ir mans aicinājums? Un šis jautājums mūs pavadīja arī rekolekciju laikā Viļānos, tēvu mariāņu klosterī, piedzīvojot šīs vietas īpašo svētību un Marijas aizbildniecību.

 

13227690_1245460718799689_8300773118457430247_o


 

Skaisti, ka pārdomu dienas iesākās tieši 13.maijā, kad Viļānu baznīcā svinīgi tiek godināta Fatimas Dievmāte – šogad atzīmējot 99 gadskārtu kopš viņas pirmās parādīšanās Fatimā, kā arī 35 gadu atceri atentātam pret svēto pāvestu Jāni Pāvilu II. Turklāt Viļānos šajā dienā tiek pieminēta Brīnumainā Krusta pasargāšanu no uguns liesmām 1922. gada 13.maija baznīcas ugunsgrēkā.

 

13255957_1245461862132908_5200726287828360200_n




 

Visas šīs daudzās sakritības mums lika dziļāk raudzīties uz notikumiem, kas bieži ir veids, kā Dievs runā ar mums, atklājot savu gribu. Jautājums par Dieva gribas atklāšanu savai dzīvei ir arī Samuēla grupas galvenais vadmotīvs, kas pavada jauniešus visa gada  garumā. Kāda meitene gada noslēgumā atzina:

“Es nonācu pie lēmuma pieteikties Samuēla grupai brīdī, kad savā dzīvē vairs nespēju turpināt pildīt savu gribu”.

Vēl cita dalījās ar pavisam nejaušu nokļūšanu samuēļu pulkā – draudzenes pierunāta, kopā ar viņu sākusi nākt uz tikšanās reizēm, bet ar katru reizi atklājusi, ka arvien vairāk un vairāk viņu personīgi sāk uzrunāt Dieva Vārds. “Īstajā laikā” – tas caurvij daudzas liecības.  Viena no dalībniecēm atzina pēc rekolekcijām:

“Tikai tagad arī no malas varu redzēt, cik ļoti īstajā laikā bija šīs rekolekcijas (..) kā “stop” ceļazīme jeb kā pagrieziena ceļazīme. Ja tās nebūtu – nevar zināt, kādā kraujā varētu ievelties vai kādā grāvī iebraukt.”

Piecu dienu laikā klusumā jaunieši lūdzās ar Svētajiem Rakstiem (Lectio Divina lūgšana veido Samuēla gada garīgo pamatu), pārdomājot svētā Pētera aicinājumu sekot Jēzum un atrodot tajā pamudinājumu savām dzīves izvēlēm. Liels atbalsts bija tēvu mariāņu lielā viesmīlība, kalpošana ar Sakramentiem, plaši atvērtās sirds un mājas durvis. Savā liecībā kāda no rekolekciju dalībniecēm raksta:

“Šeit piedzīvoju ticības stiprinājumu – jaunus Vasarassvētkus. Un piedzīvot šādus mirkļus ir tā vērts!”

 

13220603_1245461308799630_4218390268927582098_o

13220607_1245461765466251_8922859140374072390_o


 

Tā kā rekolekcijas notika Vasarassvētku laikā, neiztrūkstošs bija tradicionālais (jau ceturto gadu) samuēļu svētceļojums pie Sarkaņu Dievmātes, kur pavadījām svētku vigīlijas nakti lūgšanā un dziesmu skaistumā. Tur satikām arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes ganu – bīskapu J. Buli, kurš personīgi uzrunāja jauniešus, iedrošinot uzdot jautājumus Dievam. Atceroties saņemtās žēlastības, gribētos, kaut vairāk cilvēku atklātu Sarkaņus, šo īpašo svētvietu, kluso Marijas namu, kas pazemīgi paslēpies kā “dārga pērle” lauku neskartībā! Kaut vairāk mūsos būtu ilgas tuvoties Dieva žēlastības avotiem, atjaunojoties garīgajai kustībai – svētceļojumiem uz Sarkaņu svētnīcu Vasarassvētkos!

Samuēla grupu apciemoja arī mūsu garīgais vadītājs pr. Andris Kravalis no Rīgas, lai uzrunātu ar iedvesmojošu lekciju par Dieva žēlsirdību, kas atklājas Sakramentos, īpaši – Euharistijā un Grēksūdzē. Dieva žēlsirdību ļoti spēcīgi piedzīvojām šeit, Viļānos, kur balto torņu zvani par to nemitīgi atgādināja, kur vairākas reizes dienā pulcējāmies uz lūgšanu Sveču kapelā – Žēlsirdīgā Jēzus acu priekšā, savukārt, izejot caur Jubilejas durvīm, ik dienas varējām saņemt pilnu atlaidu dāvanu!

 

13235165_1245460655466362_8641675375671991147_o


 

Žēlsirdības gada samuēļi – tā, beidzoties rekolekcijām, jaunieši paši sevi nodēvēja. Šķiet, katrs bija piedzīvojis kaut ko no tās pieredzes, uz kuru mūs savā vēstījumā Jauniešu dienām aicina pāvests Francisks:

Nebaidieties ieskatīties Viņam acīs, kas ir pilnas bezgalīgas mīlestības pret jums. Atverieties Jēzus žēlsirdīgajam skatienam, kas ir gatavs piedot katru grēku. Viņa skatiens var mainīt jūsu dzīves un dziedināt jūsu dvēseļu ievainojumus. Viņa acis var remdēt slāpes, kas mājo dziļi jūsu jaunajās sirdīs, slāpes pēc mīlestības, miera, prieka un pēc patiesas laimes. Nācies pie Viņa un nebīstieties! Nāciet pie Viņa un no savas sirds dziļumiem sakiet: “Jēzu, es uzticos Tev!” Ļaujiet, lai jums pieskaras viņa neierobežotā žēlsirdība.

Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Ja vēlies apzināti meklēt ceļu, kas ved uz Tavu laimi, uz Tavu aicinājumu – vari pievienoties jaunajai Samuēla grupai, kas sāksies 24.septembrī.

 

 

 

 

13235618_1245461008799660_5335673199148333124_o


 

No jauniešu liecībām:

 

“Tiešām ar lielu pateicību atceros Viļānus, kopā ar Dievu (un reizē arī kopā vienam ar otru) pavadīto laiku. Tas tiešām bija kā laiks Svētā Gara slimnīcā, kurā Viņš parādīja, kā būtu labi turpmāk dzīvot un no kā būtu labi izvairīties.”

 

13220566_1245461192132975_5988950991032472519_o

 

“Mans ceļš Samuēla grupā iesākās visnotaļ interesanti, jo man bija tik daudz pretrunu. Ieraugot, kas ir jāuzņemas un no kā jāatsakās, likās neiespējami ikdienas pienākumu dēļ. Jāteic paldies māsai Inesei Ievai un Dievam par labo humora izjūtu, ka Samuēla grupā tomēr nonācu, ar jau viegli atspēkotām pretrunām, rakstot pieteikuma anketu divas reizes uzsākās mans Samuēla gads.

 
Dievam viss ir iespējams un Viņš zina, kas Viņa bērniem vajadzīgs. Jo manā dzīvē daudzās lietās bija neskaidrības – darbs, mācības, ģimene, bija pilnīgs haoss, nespēju atdalīt, kas ir kas un kur nu vēl atrast atbildes, pa kuru ceļu iet. Sirdī ļoti vēlējos spēt atrast laiku, kuru veltīt Dievam, sarunāties ar Viņu, vairāk lūgties, rast atbildes, bet nezināju kā to realizēt? Samuēla gads tam ir lieliska iespēja ar īpašo Lectio Divina – Dieva Vārdu katru dienu. Lai arī vēl ir pagājuši tikai deviņi mēneši no Samuēla gada, augļu jau ir daudz un līdz šim brīdim ir noiets ļoti labs ceļa posms tuvāk Mīlestībai.
 
Kas meklē, tas atradīs – lielākā mana vēlme bija saprast, kāds ir mans ikdienas dzīves aicinājums tajās vietās, kurās tieku dzīvē likta. Pārmaiņas, kuras veiktas mācību izvēlē, pārbaudījumi darbos, ģimenē, attiecības ar līdzcilvēkiem, Dievs ikkatrā lietā mainīja manu sirds nostāju, maziem, saudzīgiem solīšiem, ar lielu pacietību un bez jebkāda haosa, katru problēmu risinot savā laikā, Dievs paņēma prom visu ar ko biju apkrāvusies, neredzot patieso mīlestības ceļu, atverot sirds mīlestības acis. Bet cīņa un grūtības arī bija daudz, bez tām neiztikt. No tām nav jābaidās, jo tieši caur tām var gūt lielākos augļus. Dievs atver mūsu sirds kapus, dziedinot visu, kas sāp. Dievs ļauj mums krist, lai no jauna atkal celtos un iemīlētos vēl stiprāk. Jūtos brīva un mīlēta. Ļauj Dievam sevi pārsteigt.”

IMG_0101

 

“Pateicība Dievam par Žēlastībām bagāto rekolekciju laiku! Saprotu, ka viss, kā es varu pagodināt mūsu Kungu ir ar visu savu nespēku, ar savu lielo neko. Es lūdzu – uzlūko, Kungs, manu sirdi un visu, visu, kas ir ar mani. Tad arī sadzirdēju vārdus „ Seko Man”. Mana mazā sirds bija tik lieliski sagatavota patiesā pazemībā, lai es spētu sadzirdēt mūsu Kungu. Jēzus ir manas dvēseles Ārsts, kurš mani dziedina no manis pašas. Tikai Jēzus Mīlestība var teikt, ka man vairs nav jāseko bailēm, bezcerībai. Es esmu smiltis vien bez Tevis, Jēzu!

Pateicība, ka esmu ieguvusi jaunu Dieva Vārda lasīšanas garšu. Pārsteidzošā veidā ir mainījušies mani priekšstati par Mariju. Manu agrāko mīlestību pret Mariju ir nomainījusi jauna atziņa. Saprotu, ka Marija nevēlas, lai tik daudz kā agrāk raugos uz viņu. Marija vēlas, lai es raugos tikai uz Jēzu, lai klausos tikai Viņa sacītajā Vārdā. Ir tāda sajūta, it kā es piedzīvotu Marijas pazemību, kura visu manu sirdi nes pie Jēzus, pati vēlēdamās palikt nemanāma. Tikai Jēzus Vārds ir pestījošs.
Cik neticami liela Dāvana ir rekolekciju laiks!”

“Runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās!”

IMG_1522Laikā, kad Baznīca svinēja Svētā Gara nosūtīšanas svētkus, neliela grupiņa jauniešu no Rīgas un Daugavpils ar klusuma rekolekcijām noslēdza savu īpašo – Dieva dāvātā aicinājuma izzināšanai veltīto gadu.

Ar dažādiem jautājumiem sirdī Samuēla gadu pērnā gada septembrī uzsāka vairāk kā divdesmit jauniešu. Pieredze Dievā un garīgajā dzīvē katram no viņiem bija atšķirīga, bet visus vienoja vienas pārdomas – kāds ir mans aicinājums Kristū? Kas ir tas ceļš, kuru Dievs man sagatavojis, lai darītu mani laimīgu? Piesakoties Samuēla gadam, kāds no jauniešiem rakstīja, ka vēlas izzināt „kā pieņemt un sadzīvot ar sev paredzēto Diena plānu?”, savukārt kāds cits drosmīgi uzstādīja jautājumu „Vai vēlme iet uz klosteri ir Dieva griba vai tikai mana vēlme?”, bet vēl kāds vēlējās „atbrīvoties no bailēm no nākotnes, [..] no visiem saviem priekšstatiem par savu nākotni, par to, kādai jābūt manai dzīvei, lai iemācītos ikdienas paļauties uz Kungu un sadzirdēt, ko Viņš saka man, saprast Viņa gribu savā dzīvē”.

“RunāKungs, jo Tavs kalps klausās!” (1 Sam 3, 10) – ar šādu nostāju Samuēla grupas jaunieši uzsāka gadu, kuru veltīja Dieva gribas izzināšanai savā dzīvē . Deviņu mēnešu garumā samuēļi ik dienas lūdzās ar Svētajiem Rakstiem (Lectio Divina) un dienasgrāmatā pierakstīja garīgās cīņas, kā arī satikās reizi mēnesī Rīgas un Daugavpils grupās, lai savstarpēji dalītos ar iepriecinājumiem un pārbaudījumiem. Katru no samuēļiem aicinājuma izzināšanas ceļā pavadīja arī garīgie vadītāji (priesteri un māsas). Kopā ar Jēzu un Mariju šo skaisto gadu mums palīdzēja izdzīvot Samuēla grupas garīgais tēvs priesteris Andris Kravalis, kā arī Daugavpils jauniešu iemīlētais priesteris Andris Ševels MIC.IMG_1660 IMG_1657 IMG_1684


 

Samuēļu ceļš, kurš patiesībā ir tikai viens no posmiem garīgajā svētceļojumā uz šīs zemes, nebūt nav bijis viegls. Daloties ar gada laikā piedzīvoto, kāds no jauniešiem atzīst, ka „šī gada laikā bija gan kāpumi, gan kritumi, kā arī prieka brīži un tuksneša periods, savukārt cits piebilst „pamats zem manām kājām ir pamatīgi izkustējies, ko man cilvēcīgiem spēkiem ir grūti pieņemt, bet tajā es redzu lielus pārvērtību brīnumdarbus, kas māca man pazemību un pacietību”. Kā atzina vairāki no grupas, tieši pārbaudījumi, izdzīvoti sadarbībā ar Dieva žēlastību, arvien vairāk ļāva tuvoties Dievišķajam noslēpumam.

Samuēla gada noslēgums un kulminācijas mirklis bija rekolekcijas. Piecas dienas jaunieši pavadīja klusumā, lai jo plašāk varētu atvērt savas sirds ausis Dieva gribas sadzirdēšanai un drosmīgas atbildes sniegšanai Viņa gribas piepildīšanai savā dzīvē. Šogad rekolekciju laiku samuēlēni izdzīvoja Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu draudzē, kur saņēma patiesi tēvišķas rūpes no tēva Benedikta un baudīja lielu sirsnību, ko sniedza mariāņu tēvi un draudzes locekļi.

Mums, Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsām kalponēm, kas kalpojam Samuēla grupas jauniešiem jau trešo gadu, ir grūti rast atbildi uz noslēpumu, kāpēc tieši Sarkaņu Dievmāte savā patvērumā ir paņēmusi šos puišus un meitenes un kāpēc tik ļoti ik gadu gribas steigties pie viņas, bet šo noslēpumu pieņemam priekpilnā un pazemīgā pateicībā. Zinām, ka Viņa Māte ir vispilnīgākais paraugs sekošanā Jēzum, un tas tiek izdzīvots kā īpašs akcents rekolekciju laikā – Vasarsvētku vigīlijas vakarā jau trešo reizi trīs gadu laikā, samuēļu dziesmām skanot un pārdomājot Gaismas ceļa noslēpumus, devāmies svētceļojumāpie Sarkaņu Dievmātes.

Samuēla gadam izskanot, kāda no samuēļu meitenēm dalījās ar sajūtām, ka „tas, ko Dievs šobrīd dara manā dzīvē ir kaut kas vārdos neietērpjams [..] Viņš ved mani no remdenībasuz dedzību, no tumsas uz gaismu”, savukārt kāda cita – papildināja ar atziņu „ticu, ka Dievam viss ir iespējams un ka īstais ceļš un izvēle pavērsies viegli tad, kad būs pienācis Dieva noliktais laiks. Šis gads man deva iedziļināties no dažādiem aspektiem katrā aicinājumā, lika katru aicinājumu iepazīt nevis virspusēji, bet pēc dziļākās garīgās un matēriskās būtības, kas patiesībā ir ļoti aizraujošs un interesants process”. Arī samuēļu puišiem ir savs sakāmais par aizvadīto gadu – kāds no viņiem ir piedzīvojis „zvīņu nokrišanu” no sirds izprotot, ka „pirms izzināt aicinājumu uz Dievam veltītas personas dzīvi vai laulību, pirmkārt, ir nepieciešams dziedināt manu vīrišķo identitāti, tēvišķību, kas manī ir ievainota” un nācis arī pie atziņas, ka „pirms gaidu no Dieva kā dāvanu man izredzētu sievu, man pašam jāspēj kļūt par dāvanu viņai”.

IMG_1682 IMG_1681

IMG_23288 (1)


 

Noslēdzot atskatu uz Samuēla gadu, prātā jau atkal nāk kāda samuēļa teiktie vārdi „aicinājums ir mūsos, tas nav jāizdomā, tas ir tikai jāatklāj!”

Mēs, māsas, reizē ar jauniešiem esam ļoti pateicīgas Dievam par šo, Dieva žēlastībām piepildīto, gadu un  iedrošinām ikvienu jaunieti pievienoties jaunajai Samuēla grupai, kas jau 26.septembrī tiks uzsākta Rīgā māsu kalpoņu klosterī.

m. Maija


No jauniešu liecībām…

“Atceros, ka pirms gada šajā laikā es biju pievērsusies pasaulīgiem uzskatiem un biju aizgājusi ļoti tālu no patiesības. Šis gads ir mainījis daudz ko, un visas pārmaiņas vēl līdz galam nav īstenojušās. Dieva plāns šim gadam bija mainīt manu ticību pilnā mērā. Tas, ko Dievs šobrīd dara manā dzīvē ir kaut kas vārdos neietērpjams un man pašai nesaprotams, jo tas ir Dieva noslēpumainais žēlastības darbs. Viņš ved mani no remdenības uz dedzību, no tumsas uz gaismu. Un šis nav viegls ceļa posms, bet tas ved uz to ceļu, kas ieiet debesu valstībā.

Samuēla gads tiek dēvēts par aicinājuma izzināšanas gadu, bet tā kā jau savu aicinājumu uz ģimenes dzīvi biju saņēmusi, tad Dievs mani nolēma aicināt ar patiesāko un lielāko no aicinājumiem: „Nāc, seko man!””

 

IMG_1687

 

 

“Es nonācu pie lēmuma pieteikties Samuēla grupai brīdī, kad savā dzīvē vairs nespēju turpināt pildīt savu gribu. Samuēla gads bija brīnišķīga Dieva dāvana man, jo pirmkārt tā nāca īstajā laikā. Vispār laika zīme kā tāda ir viens no Tēva instrumentiem, ar kādiem Viņš mūs vada – Viņš ir laika un notikumu noteicējs. Izdzīvojot Samuēla gadu es piedzīvoju dziedināšanu un garīgu briedumu, atradu atbildes uz visiem jautājumiem un tādā veidā ienācu jaunā savas dzīves posmā. Lūk, dažas no svarīgākajām atziņām, ko man deva Samuēla gads:

  • Svēties Raksti ir stāsts par mani, manu dzīvi. Tur ir pilnīgi visas atbildes. Dieva Vārds ir ļoti spēcīgs un tas obligāti ir jālasa un jāpārdomā katru dienu.
  • Nav foršas dzīves, nav zelta vidusceļa šajā pasaulē, ir dzīve ar Kristu vai dzīve bez Kristus.
  • Aicinājums ir jāatklāj, pazemībā un paklausībā, nevis jāizdomā.
  • Dieva rokās jānodod kontrole pār savu dzīvi.
  • Savs skats jāvērš vairāk uz Dievu un tuvākā vajadzībām, tad dzīvē ieviešas kārtība visās lietās.
  • Grēks ir vislielākais ļaunums un šķēlējs, ar to ir jācīnās.

Tāpat daudz ieguvu sarunās ar garīgo tēvu un māsām, daloties kopienā. Iemācījos, kā atpazīt Garus un cik tas ikdienā ir nepieciešams. Samuēla klusuma rekolekciju noslēgumā izdarīju izvēli būt ar Kristu. Ikdienas – lūgšanās, sarunās, lasot Dieva Vārdu, piedaloties Svētajā Misē, darot tuvākmīlestības darbus. Šo sarakstu var turpināt, jo kalpošanas ir dažādas. Un ir viens Gars, kurš mūs vada, ja mēs to Viņam ļaujam. Pateicība Dievam!”

 

11719952_829190463816569_30282919_n

 


“Dievs atklāja to, ka pasauli, ko radīja, radīja mainīgu. Tā aug, vairojas, attīstās, mainās ik mirkli… Šis atklājums (lai gan liekas pašsaprotams) norādīja uz manu problēmu – to, ka es vēlos dzīvot kā bērns, lai gan man jau ir pāri 20…

Garīgās vadības sarunas sākumā man bija kas biedējošs! Uzsākt sarunu ar kādu – klusai būdamai no bērnības – bija samērā sarežģīti. Tomēr pārvarot šo problēmu, apjautu, ka sarunas nes ļoti lielu labumu. Izvēloties Samuēla gadu, zaudētāju nebūs, bet tikai ieguvēji!”

 

11722044_829190470483235_1271309809_n



 

“Samuēla gads man bija kā mazi, sīki uzticības solīši, ar kuriem mērots liels attālums. Šis laiks ir pazemības, lēnprātības un uzticības pildīts. Dievs mums nespiež skriet. Bet Viņš ar prieku skatās, kā Viņa bērni lēnām sper savus pirmos soļus.

Dievs aicina mūs vius. Un pirms ģimenes aicinājuma, pirms priesterības aicinājuma, konsekrētās kārtas, pirms visa, visa… ir viens aicinājums, kurš mums visiem ir vienāds – mīlēt mūsu Kungu no visas sirds. Jo viņs mūs mīl jau tagad. Uz visiem 100%!”

 


11719924_829190460483236_248386172_n


Slava Dievam un Svētajam Garam, kas ļāva man pieteikties Samuēla grupai! Mans galvenais jautājums bija par aicinājuma izzināšanu. Tas, ko šajā gadā esmu piedzīvojusi caur ikmēneša tikšanās reizēm ar samuēļiem, māsām kalponēm, priesteriem un garīgo vadītāju, ir devis milzīgu progresu manā garīgajā dzīvē. Dieva mīlestības meklēšanas ceļa kulminācija bija rekolekcijas maijā, kuru noskaņā joprojām dzīvoju.

Pirmais un acīmredzot galvenais bija attiecību veidošana ar Dievu. Šo attiecību laikā, neapšaubāmi Dievs ir kļuvis man par labāko draugu. Tomēr ļoti būtiski ir tas, ka šīs attiecības ir jākopj un jāattīsta caur lūgšanām, svētajiem rakstiem, grēksūdzēm un dalību svētajās misēs. Tas ir darbs un brīžiem pat ļoti smags darbs, kas atmaksājas. Dzīvojot laicīgā pasaulē ir ļoti daudz kārdinājumu attālināties no Dieva. Šī gada laikā arī man bija gan kāpumi, gan kritumi, kā arī prieka brīži un tuksneša periods. Tomēr visam pāri bija Dieva mīlestība, kura savā ziņā ir neprātīga un arī mani atkal un atkal no jauna atjaunoja – tā man palīdzēja cīnīties ar grēkiem un to sekām.

Šī gada laikā arī centos izzināt savu aicinājumu caur citu cilvēku pieredzēm, stāstiem, reliģisko literatūru, Dieva vārdu, lūgšanām un Svēto Garu, kas deva iespēju izzināt dažādu aicinājumu veidus – konsekrēto dzīvi, laulību un dzīvi vienatnē. Šie meklējumi bija ļoti grūti, dažkārt arī mokoši, jo grūti ir atvērties Svētā Gara darbībai, jo īpaši cilvēkam, kas tik ļoti ir piesiets laicīgajai dzīvei. Bet es ticu, ka Dievam viss ir iespējams un ka īstais ceļš un izvēle pavērsies viegli, tad, kad būs pienācis Dieva noliktais laiks. Šis gads man deva iedziļināties no dažādiem aspektiem katrā aicinājumā, lika katru aicinājumu iepazīt nevis virspusēji, bet pēc dziļākās garīgās un matēriskās būtības, kas patiesībā ir ļoti aizraujošs un interesants process.

Es ļoti gribētu Latvijas jauniešus un nākošos samuēļus mudināt meklēt savu aicinājumu, nebaidīties no jebkādiem jautājumiem un tos uzdot gan sev, gan garīgajai vadībai, pat ja sākumā šie jautājumi šķiet cilvēciski nesvarīgi (ticiet man, Dievam neviens jautājums nav nesvarīgs!).”