Laikā, kad Baznīca svinēja Svētā Gara nosūtīšanas svētkus, bet Latgales ābeles, pasakai līdzīgi, rotājās ziedu baltumā, Samuēla grupas jaunieši ar klusuma rekolekcijām noslēdza savu īpašo – dzīves aicinājuma izzināšanai veltīto gadu.
Ar dažādiem jautājumiem sirdī Samuēla gadu pērnā gada septembrī uzsāka vairāk kā divdesmit jauniešu. Pieredze Dievā un garīgajā dzīvē katram no viņiem bija atšķirīga, bet visus vienoja vienas pārdomas – kāds ir mans aicinājums? Un šis jautājums mūs pavadīja arī rekolekciju laikā Viļānos, tēvu mariāņu klosterī, piedzīvojot šīs vietas īpašo svētību un Marijas aizbildniecību.
Skaisti, ka pārdomu dienas iesākās tieši 13.maijā, kad Viļānu baznīcā svinīgi tiek godināta Fatimas Dievmāte – šogad atzīmējot 99 gadskārtu kopš viņas pirmās parādīšanās Fatimā, kā arī 35 gadu atceri atentātam pret svēto pāvestu Jāni Pāvilu II. Turklāt Viļānos šajā dienā tiek pieminēta Brīnumainā Krusta pasargāšanu no uguns liesmām 1922. gada 13.maija baznīcas ugunsgrēkā.
Visas šīs daudzās sakritības mums lika dziļāk raudzīties uz notikumiem, kas bieži ir veids, kā Dievs runā ar mums, atklājot savu gribu. Jautājums par Dieva gribas atklāšanu savai dzīvei ir arī Samuēla grupas galvenais vadmotīvs, kas pavada jauniešus visa gada garumā. Kāda meitene gada noslēgumā atzina:
“Es nonācu pie lēmuma pieteikties Samuēla grupai brīdī, kad savā dzīvē vairs nespēju turpināt pildīt savu gribu”.
Vēl cita dalījās ar pavisam nejaušu nokļūšanu samuēļu pulkā – draudzenes pierunāta, kopā ar viņu sākusi nākt uz tikšanās reizēm, bet ar katru reizi atklājusi, ka arvien vairāk un vairāk viņu personīgi sāk uzrunāt Dieva Vārds. “Īstajā laikā” – tas caurvij daudzas liecības. Viena no dalībniecēm atzina pēc rekolekcijām:
“Tikai tagad arī no malas varu redzēt, cik ļoti īstajā laikā bija šīs rekolekcijas (..) kā “stop” ceļazīme jeb kā pagrieziena ceļazīme. Ja tās nebūtu – nevar zināt, kādā kraujā varētu ievelties vai kādā grāvī iebraukt.”
Piecu dienu laikā klusumā jaunieši lūdzās ar Svētajiem Rakstiem (Lectio Divina lūgšana veido Samuēla gada garīgo pamatu), pārdomājot svētā Pētera aicinājumu sekot Jēzum un atrodot tajā pamudinājumu savām dzīves izvēlēm. Liels atbalsts bija tēvu mariāņu lielā viesmīlība, kalpošana ar Sakramentiem, plaši atvērtās sirds un mājas durvis. Savā liecībā kāda no rekolekciju dalībniecēm raksta:
“Šeit piedzīvoju ticības stiprinājumu – jaunus Vasarassvētkus. Un piedzīvot šādus mirkļus ir tā vērts!”
Tā kā rekolekcijas notika Vasarassvētku laikā, neiztrūkstošs bija tradicionālais (jau ceturto gadu) samuēļu svētceļojums pie Sarkaņu Dievmātes, kur pavadījām svētku vigīlijas nakti lūgšanā un dziesmu skaistumā. Tur satikām arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes ganu – bīskapu J. Buli, kurš personīgi uzrunāja jauniešus, iedrošinot uzdot jautājumus Dievam. Atceroties saņemtās žēlastības, gribētos, kaut vairāk cilvēku atklātu Sarkaņus, šo īpašo svētvietu, kluso Marijas namu, kas pazemīgi paslēpies kā “dārga pērle” lauku neskartībā! Kaut vairāk mūsos būtu ilgas tuvoties Dieva žēlastības avotiem, atjaunojoties garīgajai kustībai – svētceļojumiem uz Sarkaņu svētnīcu Vasarassvētkos!
Samuēla grupu apciemoja arī mūsu garīgais vadītājs pr. Andris Kravalis no Rīgas, lai uzrunātu ar iedvesmojošu lekciju par Dieva žēlsirdību, kas atklājas Sakramentos, īpaši – Euharistijā un Grēksūdzē. Dieva žēlsirdību ļoti spēcīgi piedzīvojām šeit, Viļānos, kur balto torņu zvani par to nemitīgi atgādināja, kur vairākas reizes dienā pulcējāmies uz lūgšanu Sveču kapelā – Žēlsirdīgā Jēzus acu priekšā, savukārt, izejot caur Jubilejas durvīm, ik dienas varējām saņemt pilnu atlaidu dāvanu!
Žēlsirdības gada samuēļi – tā, beidzoties rekolekcijām, jaunieši paši sevi nodēvēja. Šķiet, katrs bija piedzīvojis kaut ko no tās pieredzes, uz kuru mūs savā vēstījumā Jauniešu dienām aicina pāvests Francisks:
Nebaidieties ieskatīties Viņam acīs, kas ir pilnas bezgalīgas mīlestības pret jums. Atverieties Jēzus žēlsirdīgajam skatienam, kas ir gatavs piedot katru grēku. Viņa skatiens var mainīt jūsu dzīves un dziedināt jūsu dvēseļu ievainojumus. Viņa acis var remdēt slāpes, kas mājo dziļi jūsu jaunajās sirdīs, slāpes pēc mīlestības, miera, prieka un pēc patiesas laimes. Nācies pie Viņa un nebīstieties! Nāciet pie Viņa un no savas sirds dziļumiem sakiet: “Jēzu, es uzticos Tev!” Ļaujiet, lai jums pieskaras viņa neierobežotā žēlsirdība.
Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Ja vēlies apzināti meklēt ceļu, kas ved uz Tavu laimi, uz Tavu aicinājumu – vari pievienoties jaunajai Samuēla grupai, kas sāksies 24.septembrī.
No jauniešu liecībām:
“Tiešām ar lielu pateicību atceros Viļānus, kopā ar Dievu (un reizē arī kopā vienam ar otru) pavadīto laiku. Tas tiešām bija kā laiks Svētā Gara slimnīcā, kurā Viņš parādīja, kā būtu labi turpmāk dzīvot un no kā būtu labi izvairīties.”
“Mans ceļš Samuēla grupā iesākās visnotaļ interesanti, jo man bija tik daudz pretrunu. Ieraugot, kas ir jāuzņemas un no kā jāatsakās, likās neiespējami ikdienas pienākumu dēļ. Jāteic paldies māsai Inesei Ievai un Dievam par labo humora izjūtu, ka Samuēla grupā tomēr nonācu, ar jau viegli atspēkotām pretrunām, rakstot pieteikuma anketu divas reizes uzsākās mans Samuēla gads.
“Pateicība Dievam par Žēlastībām bagāto rekolekciju laiku! Saprotu, ka viss, kā es varu pagodināt mūsu Kungu ir ar visu savu nespēku, ar savu lielo neko. Es lūdzu – uzlūko, Kungs, manu sirdi un visu, visu, kas ir ar mani. Tad arī sadzirdēju vārdus „ Seko Man”. Mana mazā sirds bija tik lieliski sagatavota patiesā pazemībā, lai es spētu sadzirdēt mūsu Kungu. Jēzus ir manas dvēseles Ārsts, kurš mani dziedina no manis pašas. Tikai Jēzus Mīlestība var teikt, ka man vairs nav jāseko bailēm, bezcerībai. Es esmu smiltis vien bez Tevis, Jēzu!