Baltais galdauts klāts arī Ķīpsalā

13161754_1727256184153087_1889702151615979928_o


 

Dārza svētki jeb Baltā galdauta svētki, kā tos dēvējām šogad – 4.maijā notika arī Ķīpsalā. Kopā ar mūsu draugiem un kaimiņiem, mūsu klostera zupas virtuves apmeklētājiem, viesiem no Betlēmes Žēlsirdības mājas kopienas, kā arī vairākām daudzbērnu ģimenēm tos svinējām klostera pagalmā pie balti klātiem galdiem, uz kuriem cienastu arī šogad palīdzēja sarūpēt Borisa un Ināras Teterevu Fonds un citi mūsu labdari.


13112806_1727256397486399_8603786349829640715_o


 

Savukārt par ciemiņu – lielu un mazu – prieku rūpējās kapucīnu tēvs  Vitolds OFMCap, kurš bija paņēmis līdzi akordeonu, savukārt mūziķe Linda Mikule mūs iepriecināja, spēlējot uz harmonikām, kā arī vadot jautru āfrikāņu izcelsmes deju un slavēšanu. Vakara noslēgumā – izdzīvojot skaistu maija, Dievmātes godam veltītā mēneša, tradīciju, lūdzāmies rožukroni pie Marijas figūras, kas tika arī kronēta ar meiteņu novītu pavasara ziedu vainadziņu. Par to vislielākais prieks, droši vien, bija Paulim, kuram tika uzticēts gods uzlikt ziedu kroni Marijai galvā.

 

13173312_1727259704152735_2185111799451413206_o13087233_1727259487486090_8428508307427024307_o13173176_1727256774153028_3139807486696445766_o



 

Sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu Fondu ir noslēgusies jau trešā sezona klostera zupas virtuvē. Aukstajā laikā pie mums siltu zupas šķīvi ir saņēmuši aptuveni 40 cilvēki, kopā izsniegtas vairāk kā 2000 porcijas! Daudziem tā ir bijusi vienīgā siltā maltīte dienas laikā, savukārt mums, māsām, tā ir bijusi iespēja dalīties mīlestībā un ik dienas izdzīvot žēlsirdību, ko Tēvs vienmēr izlej pār mums. Tā bija arī konkrēta atbilde pāvesta Franciska pamudinājumam, izteiktam Žēlsirdības gadu ievadošajā bullā Misericordiae Vultus:

Mēs nevaram izvairīties no Kunga vārdiem, jo saskaņā ar tiem mēs tiksim tiesāti: vai būsim devuši ēst tam, kurš ir izsalcis, un dzert tam, kurš ir izslāpis? Vai būsim uzņēmuši svešinieku un apģērbuši kailo? Vai atradīsim laiku būt kopā ar slimo un cietumnieku? (sal. Mt 25,31-45) Bez tam mums tiks prasīts, vai palīdzējām atbrīvoties no šaubām, kas liek krist bailēs un bieži vien ir vientulības avots; vai bijām spējīgi uzveikt nezināšanu, kurā dzīvo miljoniem cilvēku, sevišķi bērni, kuriem ir liegta nepieciešamā palīdzība, lai tos paglābtu no nabadzības; vai mēs bijām līdzās tam, kurš ir vientuļš un nomākts; vai mēs piedevām tam, kurš mūs apvaino, un vai noraidījām ikvienu niknuma un naida formu, kas ved uz vardarbību; vai bijām pacietīgi pēc Dieva parauga, kurš ir tik pacietīgs ar mums; visbeidzot, vai mēs uzticējām Kungam lūgšanā mūsu brāļus un māsas? Ikvienā šajā “vismazākajā” ir klātesošs pats Kristus.

13122887_1727256177486421_235195368650275704_o

13116299_1727256687486370_6459722321342349485_o

 

Bildes (44) >>lejupielāde

Kustības “No sirds uz sirdi” rekolekciju diena

13131329_1726518187560220_8313927866434340241_o


 

Svētība, žēlsirdība un prieks – tā varētu trijos vārdos raksturot rekolekciju dienu par piedošanas tēmu, kas 1. maijā pulcināja klosterī daudzus cilvēkus, tostarp – lūgšanu kustības “No sirds uz sirdi” locekļus. Patiesa svētība bija pr. Slavomira (Sławomir Płusa) no Polijas klātbūtne – viņa teiktais lika aizdomāties par Dieva piedodošo mīlestību, kuru pieņemot varam atteikties no nepiedošanas un bezcerības gara… To īpaši piedzīvojām individuālās aizlūgšanas un svētības brīdī pēc Svētās Mises.

13115920_1726518100893562_2013407220382722458_o

 

13147432_1726518274226878_6040188010410310244_o


 

Ikdienā pr. Slavomirs kalpo ne tikai Radomas Garīgajā Seminārā (māca homilētiku) un ir Radomas diecēzes eksorcists, bet vada arī Jaunās Evaņģelizācijas skolu un atbild par Harizmātiskās Atjaunotnes kustību Polijā.

 

Mēs priecājāmies arī par mūsu māsu – m. Evas, m. Magdas, m. Zitas, m. Ingrīdas un m. Tatjanas – klātbūtni, kas bija mērojušas ceļu no Polijas un Lietuvas, kur lūgšanu kustība “No sirds uz sirdi” apvieno jau vairāk kā 400 lūdzējus. Māsa Eva Stolareka (Ewa Stolarek) ievadkonferencē nedaudz pastāstīja par lūgšanu kustību “No sirds uz sirdi”, kas šogad svin 10 pastāvēšanas gadu jubileju.

 

13147281_1726517607560278_3343664640613762062_o

13123211_1726517600893612_333307668485003188_o

 

Iedvesma lūgšanu kustības veidošanai ir nākusi no Marijas aicinājuma lūgties rožukroni, uz ko viņa īpaši mudināja savu atklāsmju laikā Getšvaldē (1877). Atklāsmes, kas notika Polijā, nozīmīguma ziņā var salīdzināt ar Lurdu vai La Salette, jo tās ir Baznīcas atzītas un apstiprinātas. Neparasta ir Marijas parādīšanās Getšvaldē intensitāte – 80 dienu laikā Marija satikās ar divām vizionārēm – Justīnu Šafrinsku (13 gadi) un Barbaru Samulovsku (12 gadi) vairāk kā 160 reižu! Un pirmie vārdi, ko meitenes dzirdēja no Dievmātes lūpām, bija:

“Es vēlos, lai jūs ikdienas lūgtos rožukroni!”

13131174_1726517714226934_1772251560034943816_o


 

Skaists ievads Marijas mēnesim maijam bija kopīgi lūgtais rožukronis visos mums uzticētajos nodomos, kā arī par lūgšanu kustības “No sirds uz sirdi” locekļiem. Daudzi no tiem diemžēl nevarēja piedalīties rekolekciju dienā vecuma nespēka dēļ, tomēr garā bija vienoti ar mums – upurējot savu slimību vai grūtības Dievam kā lūgšanu.


Pēc Euharistijas, kuru svinējām Žēlsirdības stundā (15:00), ikviens varēja saņemt individuālu svētību. Tika pasvētītas arī sakramentālijas – ūdens, sāls un eļļa, ko var izmantot individuāli, lūdzoties par slimniekiem. Šīs zīmes kalpo arī kā palīdzība garīgajā cīņā, lai atvairītu ļaunā gara uzbrukumus. Dodoties mājās, katrs varēja paņemt līdzi šķipsniņu sāls – kā zīmi attīrīšanas procesam un atjaunotai liecībai par to, ka piederam Kristum kā mūsu Kungam!

13116171_1726517997560239_552924851211747821_o


13147298_1726518044226901_855446444770966700_o


 

Bildes (29) >>

Vairāk par Getšvaldes atklāsmēm >>

Himna Getšvaldes Dievmātei >>