“Vecāku Rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu Rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šobrīd tajā iesaistījušās 45 ģimenes.
Kārtējā ģimeņu satikšanās notiks 1. jūnijā, kas ir ne tikai Starptautiskā Bērnu diena, bet šogad, Jubilejas gadā, arī Ģimeņu Jubilejas svinības kopā ar Pāvestu Leonu XIV Romā. Mēs svinēsim tos “kamerālāk” – māsu kalpoņu klostera dārzā Ķīpsalā, piedzīvojot to, ka arī savas ģimenes iekšpusē esam aicināti būt “cerības svētceļnieki” un liecinieki.
Visi laipni aicināti uz Svēto Misi plkst. 15:00, ko ģimeņu un bērnu nodomā svinēs pr. Modris Lācis, un vēlāk – uz sadraudzību klostera dārzā ar “groziņiem”! Gaidīsim jūs jau no plkst. 14:00, jo būs iespēja grēksūdzei, kā arī 14:30 kopīgi lūgsimies Rožukroni, pārdomājot Jubilejas gada vēstījumu “Cerība nepieviļ”. Priecāsimies, ja apstiprināsiet savu dalību līdz 30.maijam, rakstot uz epastu: [email protected] Tas palīdzēs mums labāk sagatavot kādus pārsteigumus arī bērniem!
“Vecāku Rožukroņa par bērniem” iniciatīva dzima Fatimas Dievmātes atklāsmju 100 gadadienā – 2017. gada oktobrī. Mēs priecājamies par katru ģimeni, kura pievienojas lūgšanai un ceram, ka jau drīzumā varēsim mūsu Mātei Marijai, Rožukroņa Karalienei, veltīt 50 “rozes” – 50 ģimeņu lūgšanā. Pietrūkst vēl tikai 5 no šī skaistā ziedu pušķa! Aicinām jūs pieteikties, rakstot uz epastu: [email protected]
Iedvesmas lūgšanai un Dieva Vārdā balstītas apceres Rožukroņa noslēpumiem – jo īpaši maijā, Marijai veltītajā mēnesī – atradīsiet Radio Marija Latvija raidījumā “Impulsi Rožukronim”, ko māsas veido sadarbībā ar pr. Kārli Miķelsonu.
No Jubilejas gada bullas “Cerība nepieviļ”
“Cerība atrod savu vispilnīgāko apliecinātāju Dievmātē. Viņā mēs ieraugām, ka cerība nav vieglprātīgs optimisms, bet gan žēlastības dāvana, izdzīvota dzīves reālismā. Kā ikviena māte ikreiz, kad skatījās uz savu Dēlu, Marija aizdomājās par Viņa nākotni, un noteikti viņas sirdī spēcīgi atbalsojās Simeona teiktie vārdi: „Redzi, Viņš ir likts par zīmi, kurai pretosies. Un Tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi”(Lk 2, 34-35). Un krusta pakājē, redzot sava Dēla nevainīgās ciešanas un nāvi un pati esot milzīgās sāpēs, Marija tomēr atkārtoja savu “jā” Kungam, nezaudējot cerību un uzticēšanos Viņam. Tādējādi viņa līdzdarbojās ar Dievu mūsu labā, piepildot to, ko viņas Dēls teica, paredzot, ka Viņam būs „daudz jācieš, jātiek vecajo, virspriesteru un rakstu mācītāju atmestam un nonāvētam, un trešajā dienā būs augšāmcelties” (Mk 8, 31). Un šo sāpju dziļumā, ko upurēja ar mīlestību, Marija kļuva par mūsu Māti, par Māti cerībai.
Nav nejauši, ka tautas dievbijībā nemitējamies piesaukt Jaunavu Mariju kā Stella Maris – Jūras Zvaigzni – tā apliecinot cerību, ka vētrainajos dzīves notikumos Dievmāte nāk mums palīgā, sniedz atbalstu, aicina uzticēties Dievam un nezaudēt cerību.” (Pāvests Francisks, Cerība nepieviļ, 24)
