Ziemas salā uzplaukst rozes

Dzīvā Rožukroņa ideja ir nākusi no Francijas, kur 1826. gadā Polīna Žariko Lionā sāka organizēt 15 cilvēku lielus pulciņus, kuros katrs lūdzās vienu Rožukroņa noslēpumu kopīgi izvēlētos nodomos. Tagad, kad rožukronis ir papildināts ar vēl 5 Gaismas noslēpumiem, nepieciešami vismaz 20 cilvēki.

Tāpēc mums ir liels prieks, ka Vecāku rožukroņa kopienai šodien pievienojās jau 40. ģimene! Tas nozīmē – visi kopā mēs tagad veidojam jau divas Rožukroņa “rozes”. Skaisti, ka rozes spēj uzplaukt pat ziemas spelgonī – arī pandēmijas grūtībās ir ģimenes, kas lūdzas!

“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Rožukronis ir vienkārša, bet vienlaikus ļoti dziļa Baznīcas Tradīcijā nostiprinājusies aizbildnieciskā lūgšana, kurā varam iekļaut dažādas mūsu ģimeņu vajadzības. Lūgšana, ko varam lūgties par bērniem un kopā ar bērniem. Vieni vai kopā ģimenē. Tā ir tik vienkārša un “parocīga”, ka rožukroni var ielikt pat kabatā. Tik viegli dot tai mājvietu mūsu ikdienā!

Uzzināt vairāk par šo iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]

Notikumu kalendārs
 decembris 2016
MTWTFSS
28
2016. gada 28. novembrisx
2930123
2016. gada 3. decembrisx
4
2016. gada 4. decembrisx
5
2016. gada 5. decembrisx
678910
2016. gada 10. decembrisx
11
2016. gada 11. decembrisx
12131415161718
19
2016. gada 19. decembrisx
2021222324
2016. gada 24. decembrisx
25
2016. gada 25. decembrisx
26
2016. gada 26. decembrisx
2728
2016. gada 28. decembrisx
29
2016. gada 29. decembrisx
30
2016. gada 30. decembrisx
311
T. Honorāta vārdi:
„Cilvēks, kuram ir dzīva ticība un dedzīga mīlestība, visur saskata Dieva mīlestību, Viņa spēku un gudrību.”
Sv. Francisks:

“Mēs esam solījuši lielas lietas, un vēl lielākas ir solītas mums; pildīsim vienas un ilgosimies pēc otrām. Bauda ir īsa, bet sods mūžīgs; ciešanas ir nelielas, bet godība nebeidzama; daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu, atmaksa ir visiem.”– Toms no Čelano, Dzīves apraksts, II (2C 191)