“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šogad tajā iesaistījušās jau 40 ģimenes, veidojot divas pilnībā uzplaukušas “rožukroņa rozes” Dievam!
Vairākas no šīm ģimenēm piedalījās arī kopīgajā tikšanās reizē, 27. jūnijā. Svēto Misi klostera dārzā celebrēja priesteris Modris Lācis un noslēgumā deva svētību katrai no ģimenēm, kura, ar apņēmību turpināt rožukroņa lūgšanu ik dienu, izlozēja savu jauno rožukroņa noslēpumu.
Uzzināt vairāk par šo lūgšanu iniciatīvu un saņemt savu rožukroņa noslēpumu ģimenei var, rakstot uz e-pastu: [email protected]
Šo gadu, kas Baznīcā ir veltīts ģimenēm un īpašai svētā Jāzepa aizbildniecībai, piesaucām arī viņa palīdzību. Katra ģimene saņēma rožukroņa meditācijas, kurās tiek atklāta Jāzepa klusā, bet mīlestības pilnā klātbūtne Jēzus dzīvē un arī mūsu, Jēzus mācekļu, ticības ceļā.
Rožukroņa meditācijas sv. Jāzepa gadam (PDF lejuplāde) >>
SVĒTĀ JĀZEPA GADA ROŽUKRONIS
Autore: Eva Stolareka, māsa kalpone
Iespējams, ka pirmos ziedus, varbūt – tās bija rozes, – kā mīlestības, cieņas un veltīšanās zīmi Jaunava Marija saņēma no cilvēka, kura vārds bija Jāzeps. Vai gan Jāzeps, dodamies pa kalnainajām Nācaretes pļavām pie Mirjamas, viņa izredzētās, nebūtu padomājis par skaistāko no ziediem priekš tās, kuru bija iemīlējusi viņa sirds? Un vai gan Marija nepriecājās savā Bezvainīgajā Sirdī, pieņemot ziedus no Jāzepa, kuros izteikta viņa sirdsskaidrā, šķīstā mīlestība?
Lai šī iztēles aina mums palīdz ieiet Kristus, Marijas un Jāzepa dzīves noslēpumos, kurus pārdomājam, lūdzoties rožukroni. Lai katra izteiktā “Esi sveicināta…” lūgšana ir mūsu mīlestības apliecinājums Jēzum.
PRIECĪGĀ DAĻA
I Eņģeļa pasludinājums Jaunavai Marijai
Pati pirmā prieka roze – “Esi sveicināta Marija” – kā sveiciens uzziedēja eņģeļa Gabriela lūpās. Pats Dievs, sūtot eņģeli pie Jaunavas, kas bija saderināta ar Jāzepu, aicina viņus abus piedalīties pestīšanas plānā. Marijas Fiat un Jāzepa Fiat ir skaistākā Dievam veltītu siržu harmonija.
II Marija apmeklē svēto Elizabeti
Elizabetes dvēselē uzplauka otra prieka roze – slavinājums Marijas ticībai. Kā atbilde uz Elizabetes un Jāņa Kristītāja prieku, satiekot Iemiesoto Vārdu, skan Marijas slavas dziesma Dievam, kurš ir uzlūkojis savas kalpones un Jāzepa pazemību un viņu mājās, viņu ģimenē, ļāvis piepildīties Savam apsolījumam, kas dots Abrahamam un viņa dzimumam mūžīgi.
III Betlēmes stallītī piedzimst Jēzus
Trešā roze ir eņģeļu slavinājums labas gribas cilvēkiem virs zemes, pie kā Dievam ir labs prāts. Vai gan Marija un viņas šķīstais dzīvesbiedrs Jāzeps nav pirmie starp tiem? Kristus Dzimšanas naktī eņģeļi sludina mieru tieši viņiem: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts”.
IV Bērna Jēzus upurēšana templī
Ceturtā roze ir svētība Marijai un Jāzepam, Jēzus vecākiem, no dievbijīgā un taisnīgā Simeona dienā, kad Bērns tika veltīts Dievam Jeruzalemes templī. Laimīgas Marijas un Jāzepa acis, laimīgas Simeona acis, jo viņi ir skatījuši Dieva pestīšanu!
V Bērna Jēzus atrašana svētnīcā
Piektā roze ir klusais Marijas un Jāzepa lepnums par savu Dēlu. Viņi ar apbrīnu vēroja gan to, kā divpadsmit gadus vecais Jēzus pārsteidz gudrībā Rakstu mācītājus Jeruzalemes templī, gan ar ne mazāku izbrīnu uzlūkoja Dēla paklausību viņiem Nācaretē. Viņu sirdis bija piepildītas ar prieku, dzirdot labos vārdus par Jēzu, kurš dienu no dienas pieauga gudrībā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.
GAISMAS DAĻA
I Jēzus Kristība Jordānā
Kristība Jordānā ir robežpunkts starp Jēzus apslēpto dzīvi un Viņa sludināšanas sākumu. Uz savas darbības sliekšņa Jēzus piedzīvo Svētā Gara svaidījumu un Tēva apstiprinājumu, ka Viņš ir mīļotais Dēls. Cik gan svarīgi ir piedzīvot to, ka tiec mīlēts! Jēzus noteikti bija daudzkārt dzirdējis sava zemes tēva Jāzepa vārdus: “Tu esi mans mīļais dēls”. Tagad viņš dzird šos vārdus no sava Debesu Tēva. Ar dziļas mīlētības pieredzi sirdī Viņš uzsāk īstenot Tēva uzticēto darbu.
II Jēzus atklāšanās kāzās Kānā
Kāzu prieks pilnībā ir iespējams, ja ir mīlestības pilnība. Marija, kas šo pilnību piedzīvoja sava vīra Jāzepa un Dēla Jēzus klātbūtnē, redzēja mīlestības trūkumu kāzās Kānā. Viduvējības un vienaldzības ūdens tiek pārveidots par izcilu mīlestības vīnu ikreiz, kad darām visu, ko Jēzus mums saka.
III Dieva valstības sludināšana un aicinājums atgriezties
Visciešākās, emocionāli tuvākās un noturīgākās saites parasti ir starp ģimenes locekļiem. Lai arī cik cieši Jēzus būtu bijis vienots ar Mariju un Jāzepu, tomēr, sludinot Valstības evaņģēliju, Viņš par savu māti, brāļiem un māsām sauc tos, kuri “Dieva Vārdu dzird un izpilda” (Lk 8, 21).
Jo Evaņģēlijs ir Labā Vēsts par Tēvu, kurš mūs mīl un uzņem mūs savā ģimenē.
IV Pārveidošanās Tabora kalnā
Ne reizi vien Jāzeps priecājās būt Jēzus un Marijas klātbūtnē. Varbūt, līdzīgi kā Apustuļi Tabora kalnā, pat vēlējās apturēt laiku un paturēt Jēzu mājās, pie sevis Nācaretē. – “Kungs, šeit mums ir labi!” (Mt 17, 4) Patiesas pārmaiņas sākas tad, kad esam gatavi atstāt to, kas ir patīkams un ērts, un meklēt Tā gribu, uz kuru Dievs norāda: “Šis ir mans mīļotais Dēls, (..) klausiet Viņu!” (Mt 17, 5).
V Euharistijas iedibināšana
Euharistija ir pats Jēzus, tā ir Dzīvības Maize, kas mums dota no debesīm. Svētais Jāzeps loloja un audzēja “graudus” šai Maizei. Tagad mēs piesaucam viņu, lai viņš ar savu paraugu mūs mācītu ar visu sirdi pielūgt Euharistisko Jēzu un kalpot Viņam ar savu dzīvi, pūlēm, darbu.
SĀPĪGĀ DAĻA
I Kungs Jēzus lūdzas Olīvdārzā
Nereti nakts ir laiks, kad cilvēks cīnās ar Dievu, ar Viņa gribu. Tādu pārbaudījuma nakti sarunā ar Dievu piedzīvoja patriarhs Jēkabs, līdzīgi arī Jāzeps, Marijas saderinātais. Tagad Olīvdārzā šādā naktī ieiet Jēzus. Pārbaudījumu nakts ir iespēja, ielūgums uz kaut ko vairāk, uz lielāku paļāvību un uzticēšanos Dievam.
II Kungs Jēzus tiek šaustīts
Bieži vien, saskaroties ar ciešanām, rodas jautājums – kur bija un kur ir Dievs? Vai Dievs cieta, redzot sava Dēla miesu, šaustītu ar rīkstēm? Vai cieta Jāzeps, kurš, iespējams, daudzas reizes apkopa Jēzum vissīkākos ievainojumus un nobrāzumus bērnībā? Atbilde joprojām paliek noslēpums, kuru izgaismo patiesība, ka “Viņš nesa mūsu sāpes, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” (sal. Is 53, 4-5).
III Kungam Jēzum uzliek galvā ērkšķu kroni
Dieva Iemiesošanās vienlaikus ir Dieva Dēla piekrišana pakļauties cilvēku brīvajai gribai, kas nereti ir mainīga un neparedzama. Jāzeps un Marija nodevās ar visu sirdi kalpošanai Viņam. Turpretim Jeruzalemes karavīri naktī pirms Jēzus ciešanām un nāves pēc savas iniciatīvas un no brīvas gribas sarīkoja Dieva Dēla publisku pazemošanu. Uzmetot Viņam purpursarkanu apmetni un liekot galvā ērkšķu kroni, viņi izsmēja Jēzus karalisko cieņu. Tikai patiesa mīlestība spēj cienīt otra brīvību un spēj tai ziedot arī savējo.
IV Kunga Jēzus ceļš uz Golgātu
Jēzus krusts nav tikai koka baļķis, pie kura Viņš tika pienaglots. Krusts – tā ir sekošanas zīme Kristum, pieņemot arī visu to, kas no tās izriet. “Kas grib man sekot, lai ņem savu krustu …” (Lk 9, 23). Garīgā veidā arī svētais Jāzeps, palikdams vienotībā ar Mariju un Jēzu, pilnībā piedalījās krusta glābjošajā noslēpumā.
V Jēzus nāve pie Krusta
Pestīšanas noslēpums visauglīgāk mūsu dzīvēs atklājas , kad paliekam ciešā vienotībā ar Mariju, Pestītāja Māti. Dievs caur eņģeli sacīja Jāzepam: “Nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu” (Mt 1, 20). Un Jāzeps viņu ņēma pie sevis. Kristus, mirstot pie krusta, teica mīļotajam māceklim: “Redzi, tava māte!” (Jņ 19, 27). Un māceklis viņu paņēma pie sevis. Jēzus šodien saka līdzīgus vārdus katram no mums.
AUGSTĀS GODĪBAS DAĻA
I Kungs Jēzus augšāmceļas
Pēc Kristus guldīšanas kapā Marija Magdalēna un arī Apustuļi piedzīvoja to, cik garas kļūst dienas, kad Līgavainis ir zaudēts…
Pirms vairākiem gadiem to bija piedzīvojuši arī Jēzus vecāki, Jāzeps un Marija, kad viņu Dēls palika Jeruzalemes svētnīcā. Katra satikšanās ar Jēzu, Viņa atrašana no jauna, īpaši – pēc grēka smaguma, mūsu dzīvē ir mazas Lieldienas.
II Kungs Jēzus uzkāpj debesīs
Pirms Uzkāpšanas debesīs Jēzus sacīja saviem mācekļiem, ka dodas sagatavot viņiem vietu, lai arī viņi varētu būt tur, kur būs Viņš. Jēkaba un Jāņa, Zebedeja dēlu, māte jau agrāk bija centusies nodrošināt saviem dēliem vietas blakus Skolotājam – labajā un kreisajā pusē. Jāzeps, Jēzus zemes tēvs, visu mūžu mācījās pieņemt vietu, kuru Dievs viņam bija sagatavojis, tāpēc viņš drīkstēja ne tikai būt blakus Jēzum, bet pat nēst Viņu uz savām rokām.
III Svētais Gars nonāk pār Jaunavu Mariju un apustuļiem
Vēl krietni pirms Svētā Gara izliešanās Vasarsvētku dienā, Dieva izredzētie, to vidū – jo īpaši Marija un Jāzeps, jau bija pieredzējuši Gara klātbūtni un Tā spēcīgo darbību savā dzīvē. Abi ticēja, ka caur Svēto Garu Vārds ir kļuvis Miesa, un abi Gara dotajā spēkā visu savu dzīvi veltīja Viņam.
IV Vissvētā Jaunava Marija ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesīs
Līdztekus Baznīcas ticībai par Marijas Uzņemšanu Debesīs ir veidojušies arī apokrifi un tautas dievbijīgā ticība tam, ka arī svētais Jāzeps, viņas dzīvesbiedrs, ir uzņemts ar miesu un dvēseli debesīs. Baznīca nav apstiprinājusi šādu dogmu, tomēr tā nemitējas atgādināt par svētā Jāzepa spēcīgo aizbildniecību pie Dieva.
V Marija tiek kronēta par debesu un zemes Karalieni
Savā pravietiskajā himnā Magnificat Marija izdziedāja debesu realitāti, kurā Dievs paaugstina pazemīgos. Viņa, vispazemīgākā Kunga kalpone, tiek godināta kā Debesu un Zemes Karaliene. Vai gan nevarētu būt tā, ka blakus viņai debesīs ir ticis pagodināts arī svētais Jāzeps, viņas šķīstais un pazemīgais dzīvesbiedrs, Kristus tēvs un kalps? Jo kalpot nozīmē valdīt.
“Nekas cits nav jādara, kā vien jālūdz svētajam Jāzepam žēlastību pār žēlastībām: par mūsu atgriešanos,” – aicina pāvests Francisks apustuliskajā vēstulē “Patris corde”.
Mēs vēršamies pie svētā Jāzepa ar lūgšanām:
Tev Dievs ir uzticējis savu Dēlu, Tev uzticējās Marija, ar Tevi Kristus kļuva par cilvēku. Ak svētais Jāzep, esi tēvs arī mums un ved mūs pa dzīves ceļu. Izlūdz mums žēlastību, žēlsirdību un drosmi, un pasargā mūsu ģimenes no visa ļauna. Amen.