Atceroties 13. maija lūgšanu vakaru, dalāmies ar māsas Evas Stolarekas uzrunas tulkojumu. Ļoti zīmīgā veidā tas skaidro Marijas atklāsmju nozīmi un mērķi, atsaucoties uz Kristus pēdējiem vārdiem viņa māceklim un Mātei, kas stāvēja pie krusta. Māsa Eva mūs aicināja doties uz Golgātu, lai pie krusta atklātu šo noslēpumu un mācītos “ņemt Mariju pie sevis” (sal. Jņ 19, 27b) – rožukroņa lūgšanā vienojot savu dzīvi ar Marijas dzīvi.

Šodien tiekamies īpašā dienā. Tieši 13. maijā pēcpusdienas stundās aprit simts gadi kopš Marijas parādīšanās Fatimā. Šis notikums citu starpā, bet varbūt arī – galvenokārt, noteica šīs dienas izvēli kā mūsu kustības “No sirds uz sirdi” tikšanās reizi šogad. Varam iztēloties, cik liels cilvēku pulks šo dienu svin Portugālē, Fatimā, kā arī daudzās citās vietās pasaulē, kuras ir sasniedzis Fatimas Dievmātes vēstījums un kur uzceltas skaistas svētvietas viņas godam.

Fatimas notikumu simtgade šogad sasaucas ar 140. gadadienu, kopš Dievmātes parādīšanās Getšvaldē, Polijā, ar ko ļoti cieši ir saistīta kustības “No sirds uz sirdi” pamatideja – rožukroņa lūgšana. Kustība pirms gada svinēja savu mazo jubileju – pastāvēšanas 10 gadus. Kustības locekļi cenšas atbildēt Dievmātes aicinājumam lūgties rožukroni īpaši par cilvēkiem, kas cīnās ar atkarībām, par slimniekiem, par garīgo kārtu. Mēs priecājamies, ka kopiena attīstās arī Latvijā un Lietuvā, kur rīt Paņevežā mēs vadīsim līdzīgu tikšanos kā šeit, Rīgā.

Mēs runājam par Dievmātes atklāsmēm Fatimā, Getšvaldē. Droši vien esam dzirdējuši par atklāsmēm Lurdā, kā arī Gvadelupē, Meksikā, salīdzinoši nesen Dievmāte parādījās arī Kibeho, Ruandā (XX gs. 80-tajos gados). Varbūt mums rodas jautājum – kāpēc notiek šādas atklāsmes, kāpēc to ir tik daudz un ko tās nozīmē mums personīgi?

Lai atrastu atbildi, es aicinu mūs visus doties uz Golgātu, pie Jēzus krusta. Tur mirstot Jēzus izteica pēdējo novēlējumu, savu testamentu, kuru mēs, cilvēki, izpildām dažādā līmenī, bet kurš aizvien ir spēkā un mūs skar personīgi. Jēzus teica savam māceklim, līdz ar to arī katram no mums, – lūk, tava Māte (sal. Jņ 19,27). Izpildīt testamentu nozīmē rīkoties līdzīgi, kā darīja Jānis – ņemt Mariju pie sevis, tas ir, pēc viņas parauga kalpot Dievam un citiem cilvēkiem. Testamenta otrajā daļā ir vārdi, kas teikti Marijai – lūk, Tavs dēls. Un Marija kopš tā brīža līdz pat pasaules galam katru cilvēku pieņem kā māte savā aizsardzībā un mīlestībā.

Visas Dievmātes atklāsmes norāda uz vienu – ja cilvēki kādā pasaules vietā un laikmetā aizmirst to, ka ir Dieva bērni, ka ir Marijas bērni, viņa nāk, lai atgādinātu tiem šo patiesību, lai parādītu atgriešanās ceļu un iespējas, kā gandarīt par grēkiem. Nāk lai aizrādītu, bet arī – lai iepriecinātu, glābtu, iedrošinātu.

Kad lasām par Marijas atklāsmju vietām, ieklausāmies Marijas vēstījumos, viegli pamanām, ka gandrīz visur tiek pieminēts rožukronis. Marija vai nu pati atklājas ar rožukroni rokās, vai aicina to lūgties; parasti atklāsmes notiek rožukroņa laikā, bieži Marija atklājas arī rožu vainagā vai vismaz ar vienu rozi (piemēram, atklāsmēs Banē (Banneux), Beļģijā, 1933).

Dievmātes atklāsmēs Getšvaldē, Polijā, 1877.gadā uz vizionāru – Barbaras Samulovskas un Justīnes Šafriņskas – jautājumu: “Ko no mums vēlies, Marija?”, viņa atbildēja: “Vēlos, lai jūs ik dienas lūgtos rožukroni”. Vēlāk gandrīz katru reizi atkārtoja šos vārdus. Kad meitenes jautāja par dažādām lietām un lūdza žēlastības cilvēkiem, Bevainīgā Jaunava teica: “Saņems, ja lūgsies rožukroni”. Ļoti daudzos gadījumos žēlastību saņemšanu Marija saistīja ar lūgšanu, īpaši – rožukroni. Arī atklāsmes (Getšvaldē tās bija 160 reizes) vienmēr sākās rožukroņa lūgšanas laikā.

Kad 1917. gadā Dievmāte atklājās Fatimas ganiņiem, viņai rokās bija rožukronis un viņa sevi sauca par Rožukroņa Karalieni. Satiekot bērnus nākamo mēnešu 13. datumos, blakus citiem lūgumiem, viņa vienmēr aicināja viņus lūgties rožukroni.

Tā 13. maijā Dievmāte teica: “Nebaidieties, es jums nenodarīšu neko ļaunu. Es esmu no Debesīm. Es atnācu, lai lūgtu jums atnākt šeit sešus mēnešus pēc kārtas, 13. datumā, šajā pašā stundā. Es jums pateikšu vēlāk, kas es esmu un ko es vēlos. Lūdzieties katru dienu rožukroni, lai pasaule atgūtu mieru un lai izbeigtos karš.”

13. jūnijā – “Es vēlos, lai jūs lūgtos rožukroni katru dienu un lai jūs iemācītos lasīt.

13. jūlijā – “Lai katru dienu jūs lūgtos rožukroni par godu Rožukroņa Karalienei, lai izlūgtos pasaulei mieru un kara izbeigšanos, jo tikai viņa var jums palīdzēt.” Marija, atklājot otro noslēpumu par sodu, kas gaida pasauli, un līdzekļiem, kā no tā izvairīties, bērniem iemācīja lūgšanu, ko pievienot katra rožukroņa noslēpuma beigās: “Ak, Jēzu, piedod mums mūsu grēkus, pasargā mūs no elles uguns, aizved visas dvēseles uz debesīm, it sevišķi tās, kurām visvairāk ir vajadzīga Tava žēlsirdība.”

19. augustā – “Vēlos, lai jūs turpinātu lūgties rožukroni katru dienu.” Uz atvadām Marija teica: “Lūdzieties, ļoti daudz lūdzieties un nesiet upurus par grēciniekiem, jo tik daudzas dvēseles aiziet uz elli tāpēc, ka nav neviena, kas par viņām lūgtos.”

13. septembrī – “Turpiniet skaitīt rožukroni, lai izlūgtu kara izbeigšanos.”

13. oktobrī – “Es esmu Rožukroņa Karaliene.”

Ņemot vērā, ka Marija, uzticīga sava Dēla testamentam, dotam Kalvārijā, gadsimtu gaitā nāk pie cilvēkiem ar rožukroni rokās, kādu secinājumu no tā varam izdarīt paši priekš sevis?

Ticu, ka mūs šodien šeit ir pulcinājusi Marija un rožukronis. Mēs katrs droši vien esam redzējuši dažādus rožukroņus savā dzīvē. Šeit man līdzi ir rožukronis, kas darināts no aukliņas. Tas ietver sevī dziļu patiesību. Veidots no diviem pavedieniem: viens simbolizē Marijas dzīvi, bet otrs – manējo. Tie abi tik cieši savīti un sasieti mezgliņos, ka nav iespējams tos atdalīt, nepārraujot rožukroni. Lūdzoties rožukroni, kontemplējot Jēzus dzīvi kopā ar Mariju, esmu aicināta uz tādu dzīvi, kā šis rožukroņa pinums. Tas ir skaists noslēpums, ko piedzīvo tie, kas savieno savu dzīvi ar Marijas dzīvi, vispirms caur lūgšanu, bet pēc tam – sekojot viņas dzīves piemēram. To izsaka rožukroņa lūgšana. Tāds ir arī Jēzus testaments, dots pie krusta. Līdz ar to, lūdzoties rožukroni, ne tikai atsaucamies Marijas aicinājumam, ko viņa izteikusi daudzajās atklāsmēs, bet piepildām arī Jēzus testamentu – ņemam Mariju pie sevis, saistām savu dzīvi ar viņas dzīvi un arvien vairāk līdzināmies viņai, bet caur viņu – Jēzum.

Šodien tiekamies kā lūgšanu kustība “No sirds uz sirdi”. Ar savu lūgšanu cenšamies mierināt Mātes sirdi, kas atklāsmēs Getšvaldē pauda dziļas skumjas par cilvēkiem, kas grimst alkohola atkarībā, par viņu ģimenēm. Lūdzamies par slimniekiem, kā arī par Baznīcu un aicinājumiem uz garīgo kārtu. Šodien Kongregācijas vārdā vēlos pateikt paldies par lūgšanu visiem lūgšanu kustības locekļiem.

m. Eva Stolareka,

kustības “No sirds uz sirdi” vadītāja

Audio ieraksti no kustības “No sirds uz sirdi” tikšanās >>