Laikā, kad Baznīca svinēja Svētā Gara nosūtīšanas svētkus, Samuēla grupas jaunieši ar klusuma rekolekcijām noslēdza savu īpašo – dzīves aicinājuma izzināšanai veltīto gadu. Svētā Gara vienojošā klātbūtne Sarkaņos šogad bija izjūtama jo īpaši – kopā sabrauca samuēļi no 5 gadiem, lai kopīgi svinētu savus satikšanās svētkus, kā arī pārrunātu to, ko viņi var darīt Baznīcas un citu jauniešu labā.

Šo piecu gadu laikā Samuēla grupā ir iesaistījušies jau vairāk kā simts jaunieši. Arī pērnā gada rudenī ar dažādiem jautājumiem sirdī Samuēla gadu uzsāka vairāk kā divdesmit jauniešu. Pieredze Dievā un garīgajā dzīvē katram no viņiem bija atšķirīga, bet visus vienoja vienas pārdomas – kāds ir mans aicinājums? Tagad laiks viņu pašu liecībām!

Bildes no salidojuma un rekolekcijām Sarkaņos (26)>>

No jauniešu liecībām:

“Šis gads līdz šim ir bijis ļoti pārsteidzošs un dziedinošs. Dievs mani vadīja šī gada laikā un palīdzēja pārvarēt grūtības kopā ar Viņu – studiju procesā un arī ģimenē. Viņš manī attīstīja pastāvību Svēto Rakstu lasīšanā, Sv. Mises apmeklēšanā un lūgšanā. Viņš man parādīja, ka lūgšanas tiek uzklausītas, parādīja to, cik svarīga ticības stiprināšanai ir kopiena. Atklāja, ka man dažreiz ir grūti pieņemt Viņa aicinājumu. Viņš manā dzīvē ieveda daudz cilvēku un katrs no viņiem man kaut ko iemācīja, daudz cilvēku, kas man bija kā svētība, kā arī padziļināja manas attiecības ar cilvēkiem, kurus es jau sen pazīstu, kā arī ar ģimenes locekļiem. Pavēra man jaunas iespējas, kā slavēt Dievu un kā Viņam kalpot. Tāpat arī palīdzēja uzveikt atkarību. Paldies māsām par lielajām rūpēm, par viesmīlību, par mīlestību. Paldies Dievam par manu vājumu un par manu ticību. Paldies Dievam par manu aicinājumu. Paldies Tev, Dievs, par Tavu Mīlestību!”

“Samuēla gads ir laiks, lai no jauna atklātu Dieva mīlestību uz sevi. Atklājot patiesību par sevi, par Dievu un par tuvāko, es atklāju, ko nozīmē dzīvot šeit pasaulē un nojausmu par to, kādi brīnumi gaida, kad būsim vienoti ar Kungu Debesīs. Ņem atpūtu un ieklausies Dievā! Tu jau sen esi to pelnījis!”

“Samuēla gadā ir kā tai dziesmā: “Klusi, maigi, bieži runā Kungs, jāklusē, lai Tevi dzirdētu. Runā, Kungs, es gribu ticībā veidoties vien Tavā līdzībā.” Samuēla gadā daudz kas ir, tiek sagatavots, piedāvāts, nodrošināts, lai kā māceklis es varētu klausīties Dievā un sevī, saprast un iepazīt sevi labāk un nokļūt tur, kur pats vienatnē nebūtu iedomājies, ka aizies vai varētu aiziet – pie kādām atziņām, notikumiem, cilvēkiem… žēlastībām.”

“Dārgais samuēlēn! Ja tu lasi šo, tātad noteikti meklē. Meklē ceļu pie Dieva vai kopā ar Jēzu pasaulē ejot. Samuēla gads ir vienreizēja iespēja, notikums, pārbaudījums, pārdzīvojums un piedzīvojums reizē. Turklāt vienreizēja abās šī vārda nozīmēs J . Protams, tas ir gads, tāpat tā ir izvēle. Samuēla gadā var mācīties lūgties, mācīties atbrīvot vietu Jēzum savā dzīvē un “refrešot” ticību! :)”

Samuēla gads manā dzīvē ir ienesis tik daudz skaista, ka liekas pat negodīgi tas, ka šīs pārdomas  jāsatilpina vienā lapā ( varētu uzrakstīt grāmatu). Samuēla ceļš man pagājis neticami ātri – liekas, ka vēl pavisam nesen pirmo reizi devos uz Ķīpsalas klosteri, aktīvi sekojot m. Zanes norādēm (“pārrāpies pāri “guļošajam policistam” un tad, pirmajā šķērsielā, griezies pa kreisi…”). Ar šo tikšanos sākās lielisks ceļš, kura laikā nācās pārrāpties vairākiem dzīves “guļošajiem policistiem” – bet ne vienai, jo ar mani bija Jēzus un citi samuēlīši. Šā gada laikā esmu saņēmusi daudz no tām žēlastībām, kuras Dievs mums dāvā. Dievs man ir iemācījis lūgties – tā patiesi un no sirds (agrāk to darīju visai pavirši). Vēl Dievs mani ir iemācījis paļauties uz visiem Viņa lēmumiem un par to daudz nelauzīt galvu. “Visas savas rūpes metiet uz Viņu, jo Viņš par jums rūpējas” (1 Pēt 5, 7). Īsumā – Samuēla gadam būtu jābūt jebkura kristīga jaunieša “to do” sarakstā (manā jau ievilkts ķeksītis 🙂 ). Pateicība Dievam par Samuēla gadu un par māsām kalponēm, kuras pavadīja mūs šajā ceļā. 🙂

“Es nekad nebiju domājusi,

Ka klusumā var tik skaidri dzirdēt katru elpas vilcienu.

Es nekad nebiju domājusi,

Ka klusumā tik skaidri var dzirdēt,

Kā vējš šalko koku galotnēs.

Klusums tik nepierasts,

Jo vienmēr esi radis dzirdēt troksni.

Kas to būtu domājis, ka klusumā tik skaidri dzirdi sevi –

Domas un nespēj no tām bēgt –

Tās skan un grūti ar tām var būt,

Bet kas to būtu domājis,

Ka Dieva balss klusumā ir tik dzidra.

Izrādās – klusums – Svēts brīdis,

Kuru nozagt vari tikai tu pats.

Pat arī nespēkā – Dievs ir te.

Mīlestība, liela mīlestība ir šeit –

Pats Dieva Vārds.”

“Izlēmu nākt uz Samuēla grupu, jo biju apjukusi savā aicinājumā un gaidīju, ka tieši par aicinājumu arī runās. Tomēr Samuēla gada laikā vislielākais uzsvars bija  uz personīgām attiecībām ar Dievu. Un tas aizved pie aicinājuma.  Dievs taču ir tas, kurš dod aicinājumu un no kura aicinājums iziet. Jo vairāk atgriežos pie Dieva, jo tuvāk esmu savam aicinājumam. Pirms uzsāku Samuēla gadu, divus gadus iepriekš biju piedzīvojusi degradāciju –  savā ticībā un arī savā personā. Ja agrāk lasīju Bībeli un vismaz stundu pavadīju lūgšanā, tad pēc  savas degradācijas, lūgšanas dzīve nebija regulāra un Bībeles lasīšana – ļoti reta. Arī no garīgās literatūras vairs nekas neuzrunāja. Man Samuēla gads atjaunoja Bībeles lasīšanu un garāku lūgšanas laiku. Tās ir brīnišķīgas disciplīnas, kuras ir Samuēla gada ietvaros – lūgšana, Bībeles lasīšana, dienasgrāmatas rakstīšana un garīgā vadība. Man ļoti vērtīga bija dienasgrāmatas rakstīšana. Sākumā ieraksta  teksti bija sausi un formāli – kā atskaitoties. Taču gadam ritot, arvien vairāk un vairāk redzēju, kā mans aicinājuma jautājums “risinās” dienasgrāmatas lappusēs. Man ļoti vērtīgi bija rakstīt dienasgrāmatu, jo , izliekot domas uz papīra, tur atklājās kas būtisks tāds, ko domājot vien, nesadzirdētu.. tāpat arī man vērtīga bija garīgās vadības līdzgaitniecība. Bērnībā biju guvusi ievainojumus no autoritātēm, vēlāk arī no priesteru puses, bet Samuēla gada ietvaros vajadzēja izvēlēties garīgo vadību. Bija iespēja izvēlēties klostermāsu kā garīgo vadību, bet es izvēlējos tieši priesteri, un Dievs dziedināja manu ievainojumu attiecībā uz autoritātēm un priesterim. Vai saņēmu atbildi attiecībā uz savu aicinājumu? Visu gadu intensīvi meklēju, klaudzināju, tomēr bez konkrētas atbildes. Ļoti gaidīju Samuēla rekolekcijas. Un tieši rekolekciju laikā sadzirdēju nākamo soli, kas ir kā likumsakarīga atbilde visa gada garumā meklētajam. Rekolekcijās saņēmu ļoti daudz žēlastību. Tāpat arī ļoti vērtīgas bija ikmēneša Samuēla grupas tikšanās un dalīšanās.  Gaidīju katru nākamo! Paldies par Samuēla gadu! Iesaku un rekomendēju – sliktāk nebūs! :)”

“Samuēla gadā sapratu, ka neesmu viena pati ar savām problēmām. Īstenībā tādi līdzīgi esam daudzi, bet ar to vajag dalīties un to varam darīt šeit. Samuēla gads man parādīja to, cik daudz vairāk varu darīt, un man ir jādara, savā kristieša dzīvē un attiecībās ar Jēzu. Bija iespēja izvērtēt savas prioritātes. Uz ko es tiecos un kas man ir svarīgs. Iemācījos būt patiesa. Samuēla gada laikā bija arī brīnišķīga iespēja dzirdēt vairākus lektorus, kas atklāja savu aicinājumu un dzīves pieredzi, izdzīvojot to kopā ar Jēzu. Lielākais prieks un stiprinājums bija dzirdēt pārējo grupas dalībnieku pieredzi, veiksmes un neveiksmes. Tas deva stimulu nepadoties savās cīņās un neizsamist. Samuēla grupā tu vienmēr tiec gaidīts.”

Dievs vēlas, lai mēs būtu laimīgi. Ja vēlies apzināti meklēt ceļu, kas ved uz Tavu laimi, uz Tavu aicinājumu – vari pievienoties jaunajai Samuēla grupai, kas sāksies 30.septembrī. Nedēļas nogale par aicinājumu – palīdzoša, lai pieņemtu lēmumu uzsākt Samuēla gadu, šogad notiks no 22. līdz 24. septembrim. Tajā aicināti piedalīties dažādu konfesiju jaunieši, kas meklē savu aicinājumu un vietu Baznīcā.

Turpinot iesākto ceļu, mēs piedāvajam vēl nākamo izzināšanas etapu tiem jauniešiem (18-35), kuri jūt sirdī aicinājumu uz konsekrēto, Dievam veltīto, dzīvi un / vai priesterību. Sadarbībā ar tēviem kapucīniem un Rīgas Garīgo semināru, mēs, māsas kalpones, piedāvājam jaunu iespēju – kļūt par mūsu kopienas līdzās gājēju (no angļu val.  alongsiders). Tas ir lēmums veltīt sava aicinājuma izzināšanai dažas nedēļas līdz pat gadam – dzīvojot kopienā, kopā ar māsām lūdzoties un strādājot,  piedaloties kopienas apustulātā un misijā, mācoties no Jaunavas Marijas sadzirdēt sirdī Dieva balsi un dāsni tai atbildēt “lai notiek!”.

 

Lai uzzinātu vairāk par līdzās iešanas iespēju – lūdzam rakstīt uz e-pastu: [email protected].