Svētība, žēlsirdība un prieks – tā varētu trijos vārdos raksturot rekolekciju dienu par piedošanas tēmu, kas 1. maijā pulcināja klosterī daudzus cilvēkus, tostarp – lūgšanu kustības “No sirds uz sirdi” locekļus. Patiesa svētība bija pr. Slavomira (Sławomir Płusa) no Polijas klātbūtne – viņa teiktais lika aizdomāties par Dieva piedodošo mīlestību, kuru pieņemot varam atteikties no nepiedošanas un bezcerības gara… To īpaši piedzīvojām individuālās aizlūgšanas un svētības brīdī pēc Svētās Mises.
Ikdienā pr. Slavomirs kalpo ne tikai Radomas Garīgajā Seminārā (māca homilētiku) un ir Radomas diecēzes eksorcists, bet vada arī Jaunās Evaņģelizācijas skolu un atbild par Harizmātiskās Atjaunotnes kustību Polijā.
Mēs priecājāmies arī par mūsu māsu – m. Evas, m. Magdas, m. Zitas, m. Ingrīdas un m. Tatjanas – klātbūtni, kas bija mērojušas ceļu no Polijas un Lietuvas, kur lūgšanu kustība “No sirds uz sirdi” apvieno jau vairāk kā 400 lūdzējus. Māsa Eva Stolareka (Ewa Stolarek) ievadkonferencē nedaudz pastāstīja par lūgšanu kustību “No sirds uz sirdi”, kas šogad svin 10 pastāvēšanas gadu jubileju.
Iedvesma lūgšanu kustības veidošanai ir nākusi no Marijas aicinājuma lūgties rožukroni, uz ko viņa īpaši mudināja savu atklāsmju laikā Getšvaldē (1877). Atklāsmes, kas notika Polijā, nozīmīguma ziņā var salīdzināt ar Lurdu vai La Salette, jo tās ir Baznīcas atzītas un apstiprinātas. Neparasta ir Marijas parādīšanās Getšvaldē intensitāte – 80 dienu laikā Marija satikās ar divām vizionārēm – Justīnu Šafrinsku (13 gadi) un Barbaru Samulovsku (12 gadi) vairāk kā 160 reižu! Un pirmie vārdi, ko meitenes dzirdēja no Dievmātes lūpām, bija:
“Es vēlos, lai jūs ikdienas lūgtos rožukroni!”
Skaists ievads Marijas mēnesim maijam bija kopīgi lūgtais rožukronis visos mums uzticētajos nodomos, kā arī par lūgšanu kustības “No sirds uz sirdi” locekļiem. Daudzi no tiem diemžēl nevarēja piedalīties rekolekciju dienā vecuma nespēka dēļ, tomēr garā bija vienoti ar mums – upurējot savu slimību vai grūtības Dievam kā lūgšanu.
Pēc Euharistijas, kuru svinējām Žēlsirdības stundā (15:00), ikviens varēja saņemt individuālu svētību. Tika pasvētītas arī sakramentālijas – ūdens, sāls un eļļa, ko var izmantot individuāli, lūdzoties par slimniekiem. Šīs zīmes kalpo arī kā palīdzība garīgajā cīņā, lai atvairītu ļaunā gara uzbrukumus. Dodoties mājās, katrs varēja paņemt līdzi šķipsniņu sāls – kā zīmi attīrīšanas procesam un atjaunotai liecībai par to, ka piederam Kristum kā mūsu Kungam!
Vairāk par Getšvaldes atklāsmēm >>