Svinot sava Dibinātāja un Līdzbrāļa piedzimšanas debesīm simtgadi, 16.decembra vakarā kapucīnu baznīcā Rīgā pulcējās tēva Honorāta Kozmiņska (1829-1916) dibināto kongregāciju māsas un šo kopienu draugi un atbalstītāji.
Tēvs Krišjānis Dambergs OFM Cap, koncelebrējot saviem kopienas brāļiem, svinēja pateicības Svēto Misi par tēva Honorāta dzīvi un kalpojumu Baznīcā. Tēvs Staņislavs Kovaļskis OFM Cap, kurš šobrīd kalpo kā garīgais tēvs Rīgas Garīgajā seminārā, uzrunāja sapulcējušos, atklājot svarīgākos pieturas punktus tēva Honorāta dzīvē, kuru viņš dzīvoja kā mērķtiecīgu ceļu uz svētumu.
“Lai svētīgais Honorāts, kurš ir kopā ar mums šodien, stiprina mūsu aicinājumu un dedzību! Lai māca visu upurēt Dievam un visu pieņemt no Viņa,” uzsvēra tēvs Staņislavs.
Īpaši tēvišķi un aizkustinoši izskanēja vārdi, ar kuriem viņš vērsās pie māsām – “Tēva Honorāta garīgās meitiņas!” Patiešām, ir labi apzināties, ka mūsu Tēvs un Dibinātājs ir kopā ar mums un turpina garīgi rūpēties par savām kongregācijām arī caur brāļiem – kapucīniem. Latvijā Honorāta ģimeni veido 3 kongregācijas: Marijas Bezvainīgās Sirds mazās māsas, Māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā un mēs, Bezvainīgās Vissv. Jaunavas Marijas māsas kalpones.
Svētās Mises noslēgumā bija iespēja pagodināt tēva Honorāta relikvijas. Pēc tam vienojāmies pateicības lūgšanas stundā, kuru vadīja tēva Honorāta dibināto kongregāciju māsas, kā arī sadraudzības agapē. Dalījāmies priekā un gandarījumā par visu, ko Dievs ir darījis Honorāta ģimenes – viņa dibināto kongregāciju – vidū deviņu gadu laikā, kad ilga Lielā Novenna. Šis laiks ir palīdzējis sagatavoties tēva Honorāta simtgades atcerei un viņa garīgā mantojuma labākai iepazīšanai.
“Cik labs ir Kungs!” – šajā vakarā varējām atkārtot līdz ar tēvu Honorātu.
“Cik labs ir Kungs – es varu to teikt vārda vistiešākajā nozīmē, jo ikdienas pats no Kristus izeju, Kristus virzienā dodos un pie Kristus atgriežos.”