Jau pāvests Jānis Pāvils II savā grāmatā ,,Atmiņa un identitāte” uzsvēris, ka atmiņai ir liela nozīme cilvēka un sabiedrības vēsturē, jo savas identitātes apzināšanās ir iespējama, pateicoties atmiņai. Tā tas ir arī klostera dzīvē. Tāpēc pāvests Francisks savā apustuliskajā vēstulē Konsekrētās dzīves gada iesākumā ieteica “skatīties pagātnē ar pateicības pilnu skatienu”, atceroties Dieva darbību, klātesošu katra aicinājuma un katras kopienas pirmsākumos.
Šodien mēs pateicamies Dievam par māsu kalpoņu kopienas Latvijā pirmajām piecām māsām ˗ māsu Ksaveru, māsu Annu un māsu Gaļinu, kā arī māsu Leonīdu (+2014) un Helēnu (+1987), kuras teica ,,fiat” Jēzum pirms 40 gadiem. Svētsolījumus viņas deva Lietuvas provinces Šilales pilsētas klostera mājās pēc rekolekcijām, kuras vadīja jezuītu tēvs Šiškēvičs. Kā “piecām gudrajām jaunavām” (sal. Mt 25,1-13) arī viņu lampas dega ˗ bija pildītas ar eļļu, kas nozīmē personiskās attiecības ar Jēzu, kā arī gatavību uzticīgi sekot Debesu Līgavainim.
Tas notika 1975.gada 4.maijā. Zīmīgi, ka pēc 15 gadiem tieši šī diena bija nozīmīga mūsu valstij, jo pēc PSRS sabrukšanas Latvija atguva savu neatkarību. Līdz ar to šogad, Konsekrētās dzīves gadā, svinējām dubultu pateicību Dievam. Jubilāres sveikt ieradās Ģenerālā Māte Miroslava Grunta, 14 māsas no Lietuvas provinces. Svēto Misi celebrēja kapucīnu tēvs Boguslavs Nendza. Viņš sprediķī atsaucās uz dienas liturģiskajiem lasījumiem ˗ 115.psalma vārdiem, kuri tik atbilstoši sasaucās ar kopienas svētkiem:
“Ne mums, Kungs, ne mums, bet savam vārdam dod godu par Tavu žēlsirdību un uzticību”.
Svētais Gars, Baznīcas dzīvā atmiņa, mums ir dāvāts, lai “atgādinātu visu” (sal. Jņ 14, 26) ˗ katru žēlastību, katru Dieva darbības zīmi, ko māsas, saglabājot savu uzticību svētsolījumiem, šajos gados ir piedzīvojušas. Lai Dievs ir pagodināts katras māsas sirdī!
Pārrunājot ar māsām –jubilārēm par to, kas palīdzējis izturēt šos gadus, jo sākumā bijis jātiekas uz formācijas nodarbībām, rekolekcijām un ikmēneša tikšanos slepeni, māsas dzīvojušas atsevišķi, viņas uzsver, ka svarīgi ikdienā pildīt savus pienākumus, ievērot baušļus, apmeklēt Svēto Misi, ik dienas vienoties komūnijā ar Euharistisko Jēzu. Tas stiprina un ļauj liecināt par Kristus spēku bez vārdiem. Svētais Gars pārveido pēc Dieva līdzības nemanāmi, līdz ,,mūsos dzīvo Kristus”.
māsa Inese