Ziemassvētkos Dievs ir uzcēlis telti starp mums, Viņš dzīvo mūsu vidū, atverot cilvēku sirdis mīlestībai, labdarībai un liekot rokām dot dāsnāk… Tas ir arī laiks, kad, atskatoties uz aizvadīto gadu, mēs, māsu kalpoņu kopiena, vēlamies no sirds pateikties visiem mūsu kopienas draugiem un labdariem, ar kuru atbalstu varam īstenot mūsu kopienas misiju – būt par mīlestības zīmi pasaulē un ar pilnu atdevi strādāt, lai palīdzētu sabiedrībai mainīties Evaņģēlija garā. Un izmaiņas iesākas vispirms jau mūsos pašos un aizsniedz vistuvākos, kuri dzīvo mums blakām.
Pateicoties „Borisa un Ināras Teterevu fonda” atbalstam, kuru saņemam jau otro gadu, mūsu klosterī turpina darboties zupas virtuve apkārtnes trūcīgajām ģimenēm. Ir kļuvis tik ierasti, ka divas reizes nedēļā – pirmdienu un trešdienu vakaros – ikviens, kuram ikdienā ir grūti nodrošināt savas ģimenes pamatvajadzības, te var nākt un saņemt siltu zupu un sviestmaizes. Aukstajos ziemas mēnešos palīdzam arī ar siltām drēbēm, apaviem, svecēm, jo daudziem naudas trūkuma dēļ mājās ir atslēgta pat elektrība.
Jau par tradīciju mūsu klosterī ir kļuvušas Ziemassvētku svinības daudzbērnu ģimenēm un mazturīgajiem apkārtnes iedzīvotājiem, kas šogad notika 3.janvārī. Jau Adventa laikā atsaucās daudzi labas gribas cilvēki, ziedojot gan saldumus bērniem, gan higiēnas piederumus, gan kalendārus un grāmatiņas. Mūs ļoti iepriecināja mūziķes Ineses Šuļžanokas ideja – viņas jaunā mūzikas albuma „Talita kum” prezentācijas koncerta viesi tika aicināti ziedu vietā paņemt līdzi dāvaniņas trūcīgajām ģimenēm! Paldies visiem par devīgumu!
Dažas dienas pirms svinībām klosterī tika cepti vairāk nekā 130 pīrādziņi, piparkūkas, sautēti kāposti. Māsām pievienojās arī brīvprātīgie palīgi, izdzīvojot patiesu kopīgas darbošanās un sevis dāvāšanas prieku! Vēl pēdējā brīdī mūs ar garšīgām smalkmaizītēm iepriecināja konditoreja „Ciemakukulis”! Pateicoties kuplajam ziedotāju un atbalstītāju pulkam, svētku vakarā varējām iepriecināt daudzas sirdis un dalīties tuvākmīlestībā.
Ļoti aizkustinošs bija brīdis, kad zālē tika izslēgts apgaismojums un mēs visi sveču gaismā vienojāmies kopīgā Ziemassvētku dziesmu dziedāšanā – gan latviešu, gan krievu valodā, ko vadīja mūziķis Jānis Kurševs. Īpašs paldies par klātbūtni arī kapucīnu tēvam Janam Karčevskim, kurš palīdzēja mums dziļāk izprast Kristus cilvēktapšanas noslēpumu, kā metaforu izmantojot uzrunājošo filmu „Gaisma tumsā” („The light of darkness”). Dievs ir ienācis pasaulē, lai mums būtu dzīvība pārpilnībā! Viņš nevēlas mums neko atņemt, tikai dāvāt!
Ļoti daudzās Ķīpsalas mājās cilvēki ikdienā cīnās ne tikai ar bezdarba izraisīto nabadzību, bet jo vairāk – ar dažādām atkarībām un savu nespēku izmainīt dzīves ritējumu. Lai viņus uzrunātu personīgākā veidā, vakara gaitā savu liecību sniedza arī „Bētlemes žēlsirdības mājas” iemītnieki, kuri paši agrāk ir bijuši atkarīgi no alkohola, narkotikām, azartspēlēm.
Svētki izdevās, jo piedzīvojām patiesu mīlestības un solidaritātes kopību, kā arī ilgi paliekošu gandarījumu, ko var sniegt priekā mirdzošas bērnu acis, saņemot gaidīto dāvanu! Saņēmēji un ieguvēji bijām visi! Svarīgi ir nepārstāt dāvāt – dāvāt arī savu laiku, lai ļautu mīlestībai ienākt mūsu attiecībās, mūsu sabiedrībā. Bieži mēs vēlētos, lai Dievs atklātu savu vareno spēku un satriektu ļaunumu, tā radot labāku pasauli. Bet tā nenotiek. Mums pašiem labais ir jāsēj – pacietīgi, lēnprātīgi. Tur, kur ir mīlestība, ir Dievs.
m. Inese