Ziemassvētku oktāvas noslēgumā Ķīpsalas klosterī notika svētku viesības apkaimes ģimenēm. Aicināto viesu vidū bija gan maznodrošinātās un trūcīgās ģimenes, gan invalīdi un vientuļie pensionāri, kas ikdienā klosteri apmeklē, lai saņemtu siltu zupu vai pārtikas paku.
Bilžu galerija (31) >>
Pateicoties Teterevu fonda un fonda „Ziedot” atbalstam, māsas kalpones jau otro gadu sniedz palīdzību vairākiem desmitiem cilvēku.
Kā pastāstīja m. Inese Ieva un m. Maija, sagatavošanās darbi svētku svinībām tika uzsākti jau Adventa laikā, kad kopā ar nesen dibinātās Svētās Jēkaba katedrāles evaņģelizācijas grupiņas jauniešiem viņas apciemoja vietējās kaimiņu ģimenes, un, klauvējot pie namu durvīm, aicināja visus uz svētku mielastu 30. decembrī. Kopīga svētku prieka gatavošanā, māsu uzrunāti, iesaistījās arī daudzi labas gribas cilvēki – visu Adventa laiku māsām tika ziedotas mantas, līdz ar to dāvanās bija iespējams ielikt gan tādas noderīgas lietas, kā baterijas, sveces, šķiltavas, higiēnas preces, gan arī rotaļlietas un kārumus bērniem. „Mūs ļoti pārsteidza cilvēku atsaucība – mantas vēlējās ziedot cilvēki pat ārpus Rīgas – no Jumpravas, Bauskas, Rēzeknes! Milzīga pateicība katram, kas mūs atbalstīja gan finansiāli, gan arī palīdzot kā brīvprātīgie vakara norisē, jo darbošanās kopā ļoti iedvesmo,” atzīst klostera priekšniece māsa Inese Ieva.
Pienākot 30. decembrim, klosterī māsu ikdienas lūgšanas mijās ar darbiem virtuvē, kur tika gatavotas piparkūkas un pīrāgi, kā arī vārīts buljons un sautēti kāposti. Un tikai tagad, pēc gatavošanās trīs nedēļu garumā klostermāsu un Ķīpsalas kaimiņu Kristus piedzimšanas svētku svinības varēja sākties.
Svētku vakars tika uzsākts klostera kapelā ar Kristus piedzimšanas evaņģēlija lasījumu un Rožukroņa lūgšanu, lūdzoties nodomā par trūcīgajām ģimenēm un bērniem, par šodienas ciemiņiem un par tiem, kas uz svinībām ierasties nevarēja. Jau esot kapelā, māsas ar lielu prieku un vienlaikus nelielām bažām novērtēja, ka šogad viesu ir vairāk kā citus gadus. Nemiera iemesls gan bija viens – satraukums, vai ar sagādāto cienastu visus izdosies paēdināt un vai svinību telpā katram viesim pietiks vietas. Kā vakara gaitā varēja piedzīvot – kad cilvēks iet mazumā, tad Dievs dāvā žēlastību un prieku! Tika atnesti papildus krēsli, viesi pie galda bērnus paņēma klēpī un paši saspiedās draudzīgāk!
Pēc sātīgas maltītes klātesošo sirdis ielīksmoja jautras un populāras dziesmas tēvu kapucīnu izpildījumā. Akordeona, klarnetes un ģitāras skaņas mudināt mudināja izlocīt kājas dejas solī, tomēr ierobežotā vietas daudzuma dēļ pieaugušie palika pie galdiem, aktīvi sitot takti ar plaukstām, bet vakara mazākie dalībnieki deju solī izdzīvojās arī pa klostera trepēm un koridoriem. Vakaram turpinoties, viesus jau atkal gaidīja jauni pārsteigumi – skaitot dzejolīšus un dziedot Ziemassvētku dziesmas, katrs varēja saņemt ziedotāju sagatavotās dāvaniņas.
Daudzu cilvēku dzīvēs, jo īpaši – dzīvojot materiāli grūtos apstākļos, vislielāko postu ienes dažāda veida atkarības. Tāpēc māsas kā īpašus viesus šajā vakarā bija uzaicinājušas arī Guntu, Ilvaru un Raimondu no kristīgā palīdzības centra-kopienas „Bētlemes žēlsirdības māja”, lai svētku gaitā klātesošie varētu uzklausīt arī liecības par to, kā satikšanās ar Dievu ir spējusi izmainīt viņu dzīves un atbrīvoties no alkohola un narkotiku atkarībām.
Prieks klātesošo sirdīs nerimās arī pēc pēdējās svinību dziesmas izskanēšanas, daudzi aizejot sirsnīgi pateicās un vēl pēc vairākām dienām, apciemojot māsas, atcerējās īpašo vakaru. Jāpiebilst, ka svētku vakaru apmeklēja arī ģimenes, kuras nenāk uz klosteri vienīgi pēc materiālas palīdzības – kā, piemēram, kaimiņos dzīvojošais darbmācības skolotājs ar savu saimi, kurā aug jau divi mazbērni. „Joprojām esam uz prieka viļņa!” – tā par sevi raksta māsas viņu mājaslapā sociālajā vietnē www.facebook.com. „Var sarīkot svētkus, bet ne – prieku; prieks ir Svētā Gara dāvana (sal. Gal 5,22)”!
