Arī šogad zem Priedaines staltajām priedēm bija sabraukuši Dieva bērni no malu malām, lai nosvinētu Jāņus sirsnīgā sadraudzībā, atpūstos no ikdienas, ļautos vasarīgajai telšu burvībai un piepildītu sirdi ar patiesu prieku un gaismu no augšienes.
Telšu dienas aizritēja sirsnīgā brāļu un māsu kopā būšanā, dziedot Jāņu dziesmas, muzicējot, dejojot dejas, ejot rotaļās, mielojoties, protams neaizmirstot izorientēties pa meža tekām pr. Ilmāra uzraudzībā, sacenšoties par balvām, smejoties, peldoties, slavējot savu Radītāju un bagātīgi izdzīvojot liturģijas burvību ar aizdegtām lāpām un svecēm pašā pusnaktī, kas mums katram atgādināja, ka esam kā svece, kura pasaulei dota par gaismu. Šķiet daudziem sirdi pārņēma īpašas sajūtas tieši pēc kristības solījumu atjaunošanas pie pašas Lielupes, līdz kurai bijām atnākuši rokās nesot svecītes un dziedot dziesmas Kungam.
Tā kā sabraukuši bija dažāda vecuma Jāņu svinētāji, jāsaka, ka ikviens atrada to, kas nu bija tuvāks sirdij, jo rūpējoties par svētku sajūtu, aizmirsts nebija neviens – kopā ar bērniem varējām krāt punktus par izpildītajiem stafetes uzdevumiem, lai iegūtu īpašās Telšu dienu medaļas, bet visi pārējie varēja krustu šķērsām izskraidīties un izrāpoties pa mežu nolūkā saņemt godpilno pirmo vietu orientēšanās sacensībās. Arī šogad sirdi priecēja Jāņa Kurševa skanīgie dziedājumi, kā arī joki, mīļo māsu kalponīšu un brāļu kapucīnu siltie un viedie vārdi. Īpaši atmiņā nāk brīnumjaukās un skanīgās akardeona skaņas. Pateicība par to tēvam Vitoldam un jaunajiem mūziķiem!
Laikam jau Telšu dienu burvība slēpjas tajā, ka sabraucam svinēt Gaismu, slavēt savu tik neizsakāmi labo Radītāju, kurš pār mums nebeidzami atkal un atkal no jauna izlej savas mīlestības straumes.
Liene
Telšu dienu kopsavilkums – no pr. Ilmāra bloga skatupunkta