Noslēgušās aicinājuma rekolekcijas „… tāda kā sinepju graudiņš”, kas mūsu klosterī notika no 13.-15. septembrim.

Šajā Ticības gadā par aicinājumu pārdomājām ticības kontekstā, jo aicinājums var dzimt kopā ar ticību kā tas bija svētīgajam Šarlam de Fuko, vienam no ticības lieciniekiem, kurš pavadīja mūs rekolekcijās. Pārējie rekolekcijās pavadošie ticības liecinieki bija svētā Terēze no Bērna Jēzus, svētīgais tēvs Honorāts Kozmiņskis un priesteris-moceklis Vladislavs Litaunieks. Katrs no viņiem „atklājās” citā rekolekciju etapā un dalījās ar savu stāstu par ticību un aicinājumu.

Gan mazajās grupās, gan personīgā lūgšanā, kā arī Dieva Vārda liturģijā pārdomājām Dieva Vārdu, kas saistīts ar ticību, lūdzāmies un dalījāmies ar to. Neiztrūkstošs bija Gaismas ceļš sestdienas vakarā, kura laikā slavējām Dievu ar slavas un pielūgsmes dziesmām, kā arī klausījāmies liecības, pārdomājot Kristus dzīves noslēpumus pēc Viņa Augšāmcelšanās.

Priecājamies, ka priesteris Modris Lācis varēja vadīt šīs rekolekcijas, svinēt Svēto Misi, kā arī liecināt par savu aicinājumu, būt ar rekolekciju dalībniekiem gan Gaismas ceļā, gan kopīgā sadraudzībā.

Tā kā 14.septembrī Baznīca svin Svētā Krusta pagodināšanas svētkus, tad rekolekciju dalībniekiem sestdienas vakarā bija iespēja pagodināt San Damiano krustu (oriģinālā izmērā), bet visu nakti pielūgt Kungu Jēzu nakts adorācijā Vissvētākajā Sakramentā, lai, iespējams, tās laikā saprastu, ka kaut arī aicinājuma un ticības sēkla var būt tikai kā sinepju graudiņš, tad tomēr ir vērts to kopt. Tāda praktiska iespēja pavērās nākamajā dienā, kad katrs varēja podiņā iesēt sinepju graudiņu un paņemt to līdz uz mājām.

Rekolekcijas noslēdzās ar Svēto Misi un ar cerībām daudzus no dalībniekiem satikt jau pēc nedēļas Samuēla grupas pirmajā tikšanās reizē.

m. Anna

bildes (25) no rekolekcijām >>

Jā, es sev saku, tā patiešām ir ar Jēzus sludināto vēstījumu. Kas, lai cik mazs būdams, reiz kļūs ļoti liels. Kaut arī daudzi par to šaubītos. Ar vārdiem un žestiem Jēzus man ir devis šo pārliecību. Ticība, ko es tevī esmu ielicis, Viņš man saka, turpinās augt. Tevī un arī visos citos cilvēkos, kuriem tu manu prieka vēsti stāstīsi tālāk. Tikai asni, kas tikko izlien no zemes, tev nav pastāvīgi jārausta un jāstiepj – no tā viņi nekļūs lielāki. Esi pacietīgs ar cilvēkiem un ar sevi. Un uzticies Man. (no R. Kērners triloģijas “Jēzus zemniekiem”)

bildes (19) >>

9. jūnijā Ķīpsalā, māsu Kalpoņu klostera dārzā, notika ikgadējais Kaimiņu svētku pasākums. Tajā mīļi tika gaidīti visi klostera zupas virtuves dalībnieki, kuri 2012./2013. gadā projekta „Kopgalds – siltas maltītes atbalsts” ietvaros bija saņēmuši atbalstu.

Šogad svētki no visiem iepriekšējiem atšķīrās ar to, ka pasākumā piedalīties bija aicināti arī „Betlēmes žēlsirdības mājas” iemītnieki. Vakara gaitā puiši dalījās ar savu dzīves pieredzi un liecināja, kā ar Dieva žēlastības palīdzību un ticīgas kopienas atbalstu viņiem ir izdevies atbrīvoties no narkomānijas, azartspēļu un alkoholisma atkarībām. Tiem Ķīpsalas iedzīvotājiem, kas ik dienas nāk pie māsām saņemt siltu zupu, bija ļoti svarīgi dzirdēt šādas liecības, jo problēmas, ar kādām viņi saskaras ikdienā, un vide, kādā dzīvo, ir līdzīga tai, no kādas nāk „Betlēmes mājas” puiši.

Tiem, kuri nonākuši dažāda veida atkarību gūstā, dzirdētās liecības bija kā stiprinājums un arī cerība, ka jebkuru atkarību ir iespējams uzveikt. Par to liecināja arī kāds 25 gadus vecs puisis, kurš pats nāk no Ķīpsalas, bet tagad dzīvo „Betlēmes mājas” kopienā. Savā laikā, dzīvojot Ķīpsalā, viņš bija dziļā alkohola un narkotiku atkarībā. „Neraugoties uz visu, es toreiz sapratu, ka esmu vēl jauns un varu dzīvē sasniegt daudz vairāk, ka varu dzīvot normālu dzīvi. Tajā pat laikā es neredzēju nekādu izeju. Apkārtējā vide un draugi man nevarēja palīdzēt iziet no atkarības, jo visapkārt valdīja alkoholisms,” stāstīja jaunietis. Kādu dienu viņš bija lūdzis Dievu, lai Kungs viņam palīdz, un pēc neilga laika pavērās ceļš uz „Betlēmes žēlsirdības māju”. Tagad viņš ar brīnišķīgu smaidu liecināja, ka ir iespējams mainīt savu dzīvi un atbrīvoties no atkarībām, tikai pašam ir jāvēlas būt brīvam – tad ar Dieva žēlastību un citu ticīgo brāļu un māsu palīdzību daudzas lietas dzīvē mainās. Tā bija tikai viena no brīnišķīgajām liecībām, kuras dzirdējām šajā vakarā.

Vakara gaitā neiztikām arī bez gardas zupas un grilētām desiņām. Kaimiņu svētkus noslēdzām ar dziesmām, kopīgu pateicību Dievam par saņemtajām žēlastībām un cerību, ka nākamgad tiksimies atkal.

Vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību Borisa un Ināras Teterevu fondam un nodibinājumam „Fonds Ziedot” par sniegto atbalstu Ķīpsalas zupas virtuvei, kuras ietvaros māsas varēja izsniegt vairāk kā 2000 zupas porciju trūcīgajiem tuvējās apkaimes iedzīvotājiem, tostarp atbalstot ģimenes ar bērniem.

Dievs katru no mums aicina… bet pa kuru ceļu?

Arī šogad aicinām uz īpašo nedēļas nogali, kas var kļūt par pieturas punktu Tava aicinājuma izzināšanas ceļā. Rekolekciju sākums – piektdien (13. septembrī) plkst. 19:00, noslēgums svētdien plkst. 16:00. Lasi vairāk »