Zupas virtuve trūcīgajiem Ķīpsalas iedzīvotājiem mūsu klosterī darbojas jau kopš 2009. gada, tomēr pēdējos divos gados mūsu kalpojums ir paplašinājies, pateicoties labdaru – Fonda „Ziedot.lv” un „Borisa un Ināras Teterevu fonda” atbalstam.

Šajā sezonā no oktobra līdz maijam siltu ēdienu saņēma vairāk kā 100 cilvēki no tuvējās apkaimes, māsas palīdzēja ar pārtikas pakām arī 18 ģimenēm. Zupas virtuve tika organizēta 3 reizes nedēļā, un mūs apciemoja trūcīgi cilvēki, invalīdi un atkarīgie, kuriem bija ļoti nepieciešama šāda veida palīdzība. Tā bija iespēja gan mums, gan viņiem iepazīties tuvāk un sadraudzēties. Šķiet, ka šis atbalsts zupas virtuves apmeklētājiem bija ļoti nepieciešams un tika novērtēts, jo ik reiz viņi izteica pateicību par saņemto ēdienu. Centās arī paši mums palīdzēt – ar prieku iesaistoties  klostera dārza un Ķīpsalas apkārtnes sakopšanas darbos.

Tuvojoties zupas virtuves darbības pārtraukumam vasaras mēnešos, 24. maijā  māsas kalpones aicināja kaimiņus, kuri apmeklēja zupas virtuvi, uz Dārza svētkiem, lai sadraudzībā tiktos un priecātos, par kopā paveikto. Māsu pagalmā pulcējās gan kaimiņi, gan draugi no Betlēmes mājas, kurā palīdzību ir atraduši daži atkarīgie. Pasākumam māsas bija sagatavojušas daudz zupas un dažādas uzkodas, savukārt puiši no Betlēmes Žēlsirdības mājas uz grila sacepa desiņas, un tā svētki varēja sākties. Kaimiņi, draugi un mēs dalījāmies par piedzīvoto šajā laikā, kā arī vienkārši priecājāmies par iespēju būt kopā.

Mūsu īpašais viesis – dziedātājs Jānis Kurševs svētku kulminācijā uzstājās ar mini-koncertu, aicinot visus pacelt sirdis uz debesīm, lai slavētu Dievu. Pēc koncerta Gunta, viena no Bētlemes mājas iemītniecēm, kas šobrīd jau ir pabeigusi rehabilitācijas programmu un atradusi darbu, stāstīja savu liecību par izkļūšanu no alkohola atkarības. Gunta uzsvēra, ka šobrīd viņas dzīve strauji mainās. Viņa gatavojas kristībām. Ikdienā viņai palīdz apziņa par Dieva klātbūtni, tāpēc bieži viņa savā nodabā dziedot  savu mīļāko dziesmu „Dievs ir ļoti, ļoti labs”. Šo  dziesmu noslēgumā arī visi kopā nodziedājām, Dievam par godu, lai izteiktu savu pateicību un prieku par Viņa labumu.

Savukārt māsa Inese Ieva kaimiņiem un mums visiem atgādināja, ka Dievs mūs tiešām ļoti, ļoti mīl, jo ir ļoti, ļoti labs Tēvs, kurš par mums rūpējas ik brīdi. Tāpēc Dārza svētkus noslēdzām ar kopīgu lūgšanu Debesu Tēvam: „Tēvs mūsu, kas esi Debesīs…” . Lai pateicība par visu Dievam un cilvēkiem, kuri mums ļauj piedzīvot labo!

m. Anete

Bildes (10) >>

No 30. aprīļa līdz 6.maijam māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā notika mūsu kopienas rekolekcijas. Tās vadīja māte Danuta. Ievadot māsas klusuma un lūgšanas dienās, Māte Danuta uzsvēra, cik svarīgi uzsākt tās ar tīru sirdi: sirdi brīvu no nepiedošanas, apsūdzības, pretenzijām, žēluma, lai varētu uzņemt Dieva teikto, nostāties patiesībā un jautāt: “Kungs, kur es esmu šobrīd? Uz kurieni es eju? Kungs, ko Tu vēlies lai es daru?”

Lasi vairāk »

m. Inese Šteina

Dievs cilvēkam ir devis uzdevumu strādāt, un arī pats ir 6 dienas radījis pasauli, septītajā atpūzdamies. Darbs ir gandares veids par grēkiem, taču darbs sniedz arī prieku. Apustulis Pāvils teicis: ,,Kas nestrādā, tam nebūs ēst”, taču svētais Francisks darbu nosaucis par žēlastību. Mūsu dienās daudzi cilvēki nevar atrast darbu, tātad nav žēlastības.

Strādājot mēs līdzināmies Dievam-Homo Faber. Bez darba cilvēks deģenerējas. To var novērot arī Ķīpsalā. Tāpēc radās iecere rīkot talku cilvēkiem, kuri apmeklē zupas virtuvi. 2014.gada 5.aprīlī uz talku ieradās 10 cilvēki. Pēc brokakstu putras un kafijas tases, saņēmuši darba cimdus, maisus un grābekļus, devāmies satīrīt Ķīpsalas apkārtni, jo svarīgi sakopt savu pilsētu, savu valsti, nevis tikai gaidīt, ka kāds visu iedos bez piepūles,, kā pēc līdakas pavēles”. Drīz vien maisi pildījās ar nomestajām stikla un plastmasas pudelēm un citiem atkritumiem. Vecās lapas ap ceļmalu tika sagrābtas un ugunskurā nodedzinātas.

Ina : ,,Esmu tādā bedrē, ka neticu, ka spēšu izkļūt no tās. Varbūt derētu Minesotas programma!? Jūs, māsa, jau esat par to stāstījušas, bet nevarēju saņemties, liekas beidzot esmu tam nobriedusi, jo redzu, ka neskatāties no augšas, pieņemat kā līdzvērtīgu cilvēku, bet es visu laiku jutos kā zemāka par zemu. Paldies jums!”

Andrejs: ,,Cik jauki ir fiziski pastrādāt svaigā gaisā, sen nebiju juties tik labi!”

Jānis: ,,Nez, vai es varu laboties, sieva Saiva, kuru jūs labi pazīstat, jo agrāk viņa regulāri nāca uz klosteri pēc zupas, tagad slimnīcā, viņas brālis cietumā. Prieki nekādi. Kad iedzer, tad vieglāk.”

Bet vai tas nav bezjēdzīgi? Kad A.Sent Ekziperī Mazais Princis nonāk planētā , kur dzīvo tikai cilvēks, kas dzer, viņš jautā, kāpēc vīrietis to dara. Atbilde ir , lai aizmirstu, ka ir dzērājs. Skumji. No bederes taču jābūt izejai. Viens no līdzekļiem ir darba terapija, jo tā vismaz trīs stundas var atturēt cilvēkus no dīkdienības un dzeršanas gara laika pēc, tāpat citām kaitīgām nodarbēm reibuma stāvoklī. Kāda kaimiņiene gan apšauba to, jo pārmet, ka man tā šķiet labdarība, taču viņas ielā un pagalmā šie paši cilvēki salauž un piemēslo. Varbūt, satīrot vienu Ķīpslas stūrīti, negribēsies piemēslot citu? Vai tad labāk nedarīt neko? Daudziem patīk tikai kritizēt visus, taču ko darījāt, lai būtu labāk?

Pozitīva gaisotne valdīja mūsu starpā, bija iespēja vienam otru labāk iepazīt un no sirds parunāties. Kas strādā, mazāk sagrēko, jo neatliek tam laika. Cerams, ka šī kopīgā apkārtnes sakopšana liks dažiem sākt jaunu dzīvi, jēgpilnāku un bez alkohola atkarības. Arī Valentīna, Lilija un Igors ir gandarīti, tagad, uz veikalu ejot, nebūs kaunā jānolaiž acis par nesakopto apkārtni. Andrejs piebilsts, ka mājās tāpat nav, ko darīt.

Vairosim miera un labestības atmosfēru, tagad gavēņa laikā darot labos darbus!

Palīdzība apkārtnes trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek sniegta ar Fonda Ziedot.lv un Teterevu fonda atbalstu.