Mīļais Dievs, paldies par visu!
“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šī iniciatīva aizsākās oktobrī pirms pieciem gadiem, svinot Fatimas Dievmātes, Rožukroņa Karalienes, atklāsmju 100. gadadienu, un šobrīd Vecāku rožukronis pulcē jau gandrīz 40 ģimenes.
Svinot šī mazā “piecgadnieka” – vecāku rožukroņa kopības – dzimšanas dienu, 9. oktobrī māsu kalpoņu klosterī bija pulcējušās daudzas ģimenes kopā ar bērniem, starp kuriem bija arī “piecgadnieki”, kas pa šo laiku auguši vecāku lūgšanas pavadīti. Vairāki bērniņi nākuši pasaulē piecu gadu laikā – arī viņi tagad mācās no saviem vecākiem lūgties.
Pateicība kā galvenais vadmotīvs caurvija Euharistiju, kuru celebrēja pr. Modris Lācis, bērnu iemīļotais priesteris, kurš vairākkārt kalpojis ģimenēm māsu kalpoņu klosterī aizvadīto gadu laikā. Pēc Svētās Mises notika svētku sadraudzība, kuras laikā, blakus citām radošām darbnīcām, vecāki un bērni veidoja kopīgu “pateicības koku”, izsakot gan savstarpēju “paldies”, gan pateicoties Dievam par saņemtajām žēlastībām.
Dieva Vārds, kurš vadīja mūs šajā svētdienā, bija par desmit spitālīgajiem (sal. Lk 17, 11-19), no kuriem viens piedzīvoja lielāku žēlastību nekā miesas veselība – sajuta pateicību un atgriezās pie Jēzus, piedzīvojot arī dvēseles dziedināšanu! Vārds “pateicos” (gr. ευχαριστώ) ir tas pats, kurā mēs saucam Euharistiju – slavas un pateicības upuri. Apustulis Pāvils to dod kā vienu no garīgās dzīves svarīgākajiem padomiem, tā noslēdzot savu vissenāk datēto vēstuli Tesalonikas draudzei: “Pateicieties Dievam par visu, jo tāda attiecībā uz jums ir Dieva griba” (1 Tes 5, 18).
Pateicība ir brīnišķīga augsne tam, lai ģimenē veidotos sirsnīgas attiecības un bērni varētu augt droši un laimīgi. Tikšanās laikā aizkustinoši bija vērot, kā kopīgi veidotajā “pateicības kokā” iemirdzas bērnu rakstītās pateicības vecākiem – tētiem, mammām. Arī vecākiem ir svarīgi atpazīt lietas, par ko viņi ir pateicīgi saviem bērniem – prasīgākajiem un, iespējams, pašiem svarīgākajiem mūsu dzīves skolotājiem.
Kāda mamma raksta: “Mūsu mīļais bērns! Pateicos Dievam, ka varu Tevi pazīt… caur Tevi uzzināju, kā ir būt maziņam. Īstenībā pat nezinu, ar kuru vēl citu man dzīvē būtu tik tuvas attiecības, tik daudz kopā pavadītu stundu! Pateicība par prieku, ko ienesi mūsu mājās!”
Vecāki dalījās ar pieredzēm, kā viņi lūdzas savās ģimenēs. Nereti tas notiek pie bērnu gultiņas, “ieaužot” rožukroņa lūgšanu dziesmiņā pirms miega. Zīmīgi, ka lūgšanai, lai arī tās sākums mēdz būt mazs un nenozīmīgs, piemīt milzu spēks – lūgšana plešas plašumā, pārveidojot mūs pašus un mūsu ģimenes, un spēj apņemt visu pasauli. Kā burtisks pierādījums tam ir kādas mammas stāstītais par dēliņu, kuram patlaban ļoti interesē ģeogrāfija un valstu karogi. Tāpēc viņš, kad piedalās rožukroņa lūgšanā, lūdzas “Esi sveicināta…” par katru valsti, ko spēj izburtot savā ģeogrāfijas atlantā! Arī mūsu visu kopīgajā “pateicības kokā”, ko veidojām, iekarinot koka zaros savas pateicības un lūgumus, varēja lasīt kādas mazas rokas rakstītu lūgšanu: “Mīļo Diev, lūdzu, lai Ukrainā beidzas karš, lai beidzas visas slimības!”
Šajos piecos gados piedzīvoti daudzi Dieva gādības brīnumi. No kādas vairāku bērnu māmiņas liecības:
“Esmu pateicīga, ka varu būt šajā rožukroņa lūgšanas saimē. Jāatzīstas, ir bijušas dienas, kad esmu izlaidusi lūgšanu, jo vienkārši vakarā “nolūzu”. Šobrīd cenšos ieviest tradīciju rožukroņa lūgšanu skaitīt no rīta vai dienas pirmajā pusē. Man šī lūgšana ir svarīga, jo pēdējos gados, dzīvojot tālu no baznīcas, lūgšanas praktizēšana ikdienā slīdēja pamazām no rokām ārā, bet piederība kādai grupai ļauj atrast spēku un motivāciju lūgties ikdienā, it īpaši, ja tas ir bērnu nodomā. Dzīvē redzu, ka bērni ņem piemēru no vecākiem, arī vērtības viņi pārņem no mums.”
Pārsvarā tās ir mammas, kas ienes mājās šo vienkāršo ikdienas lūgšanu, bet priecājamies arī par tēviem, kas piedalījās mūsu tikšanās reizē. Šādas satikšanās ģimenēm tiek organizētas māsu kalpoņu klosterī divas reizes gadā. Tajās ģimenes apmainās ar noslēpumiem un dalās ar citiem savā lūgšanas pieredzē, kas bieži ir tālu no “perfektuma” dēļ noguruma un vecāku daudzajiem pienākumiem. Bet tieši šīs godīgās lūgšanas pieredzes ir tik liels savstarpējs stiprinājums ticībā!
Vecāku rožukroņa lūgšanai par saviem bērniem var pievienoties, rakstot māsām kalponēm ([email protected]). Nākamā ģimeņu tikšanās notiks 13. maijā, Fatimas Dievmātes svētkos. Viņai, Rožukroņa Karalienei un Ģimeņu Karalienei, no sirds uzticam visas ģimenes, kuras šajos gados ir bijušas kopā ar mums un turpina būt lūgšanā!
