Šodien man bija iespēja būt sv. Misē Vatikānā un pēc tam arī Audiencē pie pāvesta Franciska – tas viss Konsekrētās dzīves gada ietvaros, kad tika organizēts vispārējs kongress atbildīgajiem par formāciju kopienās. Mises laikā vēlreiz atcerējos sava aicinājuma sākumu.

Dievs darbojas caur cilvēkiem – par māsām uzzināju no Antonijas kundzes, kas strādāja Katedrālē grāmatu galdā. Ja ne šī tikšanās, tad … Labi, nekad nesaki nekad – Dievam ir tūkstošiem veidu, kā mūs uzrunāt un Viņš nemitīgi mūs uzrunā. Viņš var noorganizēt tūkstošiem citu tikšanās iespēju. Tas, kas ir nepieciešams – sirdssauciens pēc Viņa gribas mūsu dzīvē.

Tātad, tālajā 1997.gadā jau biju nolēmusi – pēc studiju pabeigšanas apciemošu māsas un izvēlēšos klosteri un noskaidrošu par iespējām iestāties. Jā, varbūt tas ir mans aicinājums? Rakstāmgalda atvilktnē jau gaidīja manis izveidotais klosteru saraksts ar adresēm.

Rīt ir Dieva Žēlsirdības svētki. Man šķiet, tikai šodien tā līdz galam apjautu, ka pie māsām kalponēm mani aizveda Žēlsirdīgā Jēzus attēls – jo manā klosteru sarakstā māsu kalpoņu vienkārši nebija.

Kādā sniegainā dienā, teoloģijas fakultātes bibliotēkā rakstīju darbu par tēmu Žēlastība Vecajā Derībā.  Tā nu, rakstot to savu darbu, nopūlējos un izdomāju – jāaiziet uz sv. Jēkaba Katedrāli – nekad vēl tur neesmu bijusi. Pie ieejas papētīju arī grāmatgaldu – no luterānes skatu punkta šķita tīri interesants.

Te manu uzmanību pēkšņi piesaistīja kāda mazītiņa Jēzus svētbilde, maza mazītiņa, uz koka pamatnes. Tik skaista! Manas acis to nepārstāja uzlūkot, vēlējos uz to skatīties un skatīties vēl. Tolaik biju vēl luterāne – padomāju: kāpēc tikai tagad ieraugu Jēzu tik skaistu! Bet pēc mirkļa mana sajūsma nedaudz noplaka – varbūt kāda mākslinieka izdoma. Tādu Jēzu vēl nekad nebiju redzējusi. Nav jau viss jāpērk, kas patīk.

Tā vietā nopirku kādu mazu grāmatiņu, kuras virsrakstā bija vārds žēlsirdība –tas man vismaz atgādināja mana darba tēmu – žēlastība. Žēlsirdība… žēlastība… varbūt noderēs iedvesmai.

Nokļūstot atpakaļ bibliotēkā, atvēru grāmatiņu un tajā atkal ieraudzīju šo pašu Jēzus attēlu, kas mani bija tik ļoti uzrunājis. Brošūra bija apraksts par Žēlsirdīgo Jēzus attēlu. Tobrīd sapratu, ka tas nav nekāds katoļu mākslinieka izdomājums, ka varu uz to paļauties un tūlīt pat atgriezos katedrālē, lai to iegūtu savā īpašumā. Biju kā fascinēta – tik ļoti mani bija uzrunājis šis Jēzus attēls.

Pārdevēja, savukārt, dodot man Žēlsirdīgā Jēzus svētbildīti, pajautāja: Tu gadījumā neesi domājusi par klosteri? Teicu, ka varbūt. Patiesībā pat ļoti biju domājusi un jau labu laiku- Tu man atgādini vienu māsu, m. Inesi. Lūk, viņas telefons. Ja vēlies, piezvani.

Tā mani Kungs atveda pie māsām kalponēm. Manis izveidotajā sarakstā kalpones nebija, bet Dievam bija saraksts pēc sava plāna.

Pāvests audiencē aicināja konsekrētos atgriezties Galilejā, atgriezties sava aicinājuma sākumos. Mana Galileja savā ziņā ir šis Žēlsirdīgā Jēzus attēls – “āķītis”, uz kura uzķēros.

Šodien padomāju, kas zina – ja ne šī tikšanās katedrālē, atgriešanās lai iegūtu savā īpašumā Žēlsirdīgā Jēzus attēlu, varbūt tā arī neuzzinātu par kalponēm un nekļūtu par vienu no viņām.

Dievam ir savi veidi, kā mūs uzrunāt – dažkārt  Viņš mēdz izmantot skaisto, kas ir durvis uz Viņu pašu.

m. Marija Ginta 

 

 

Pāvests Francisks 13. un 14. martā aicina draudzes un kopienas visā pasaulē piedalīties viņa iniciatīvā “24 stundas Kungam”. Atsaucoties Pāvesta aicinājumam, mūsu klosterī Jēzus tiks adorēts no piektdienas vakara (18:00) līdz sestdienas vakaram (18:00).

Aicinām pievienoties mūsu lūgšanai sestdien, 14. martā, izdzīvojot klosterī klusuma un kalpošanas dienu.

 

Programma:

9:00 Rīta lūgšanas stunda kapelā

10:00-10:30 Tēja, iepazīšanās

10:30-12:00 Kalpošanas darbi (lūdzam paņemt līdzi darba drēbes)

12:30 Pusdienas laika lūgšanas, rožukronis

13:30 Pusdienas

14:30 Konference par sirdsapziņas izmeklēšanu

– Jēzus adorācija Vissvētākajā Sakramentā

– grēksūdzes iespēja

16:00 Svētā Mise

17:00 Dalīšanās ar piedzīvoto klusuma dienā – pie tējas krūzes

17:30 Pateicības lūgšana, Vesperes

 

Aicināti visi – iepriekš piesakoties!

Lurdas Dievmātes svētku vakarā – 11. februārī mūsu klosterī notika aizlūgumu Svētā Mise par slimniekiem un cilvēkiem, kuri cīnās ar atkarībām. To celebrēja pr. Aleksandrs Stepanovs, kurš homīlijas laikā atgādināja Lurdas notikumu vēsturi, kā arī skaidroja Slimnieku Sakramenta būtību.

Marija vienmēr izvēlas tieši vismazākos un nabadzīgākos, kuriem atklājas. Bieži atklāsmju laikā viņu ir redzējuši bērni, kā tas notika Lurdā. Bernadete Subirū bija nabadzīga 14 gadus veca meitene ar vāju veselību. Viņas ģimene bija nonākusi nopietnās finansiālās grūtībās. Nabadzības un biežās slimošanas dēļ Bernadete bija iekavējusi katehisma mācības – salīdzinājumā ar citiem bērniem, kas gatavojās Pirmajai Svētajai Komūnijai, viņai bija jau 14 gadi. Tomēr, ieraugot Dievmāti, kas viņai atklājās grotā, Bernadete intuitīvi sajuta rožukroņa lūgšanas lielo spēku. Vēlāk viņa stāstīja par šo notikumu:

Pat bez domāšanas, ko es daru, paņēmu rokās rožukroni un nokritu ceļos. Jaunava apstiprinoši man pamāja ar galvu un pati paņēma rokās rožukroni, kas nokarājās pār viņas labo roku. Kad centos uzsākt lūgšanu ar krusta zīmi, mana roka bija kā paralizēta – es nevarēju to pielikt pie pieres, kamēr Jaunava neizdarīja to pašu. Jaunava man ļāva turpināt lūgties vienai – viņa gan pārvietoja pirkstos sava rožukroņa zīlītes, bet neizteica lūgšanas vārdus, vienīgi katra noslēpuma beigās pievienojās “Gods lai ir…” lūgšanai.

Uzticoties Bernadetes liecībai, ka Marija lūdzas ar mums ikreiz, kad rokās ņemam rožukroni, pirms Svētās Mises uzticējām Dievam daudzos nodomus, lūdzoties tieši šo lūgšanu. Lūgšanai ir pārveidojošs spēks. Nereti mēs, māsas, tiekam iepriecinātas ieraudzīt šo lūgšanu augļus. Šajās dienās saņemām vēstuli no Anitas:

Pateicos Dievam un jums, mīļās māsas, kādu laiciņu atpakaļ  lūdzu jums aizlūgt par savu brāli, kurš bija lielā alkohola atkarībā. Tagad būs jau vairāk par gadu, kā brālis nav lietojis alkoholu.

Pateicība Dievam par visām žēlastībām, kuras Viņš mums dāvā caur Bezvainīgo Jaunavu!

 

 

Ejiet pie Viņas – jūs, kurus skārusi materiālā nabadzība, kas esiet neaizsargāti dzīves grūtību un cilvēku vienaldzības priekšā. Ejiet pie Viņas – jūs, kas dzīvojat skumjās un kas cīnāties ar kārdinājumiem. Ejiet pie viņas, visi slimnieki un cilvēki ar īpašajām vajadzībām, jūs, kas Lurdā esiet īpaši gaidīti un cienīti kā Kristus Miesas locekļi, kuri cieš. Ejiet pie Viņas un saņemiet sirds mieru, spēku ikdienas pienākumos, prieku upuros, kurus jūs nesiet. ~ Pāvests Pijs XII

 

Svētā Bernadete mūs iedrošina:

Marijai nebija kādas citas Marijas, uz ko balstīties… Ak, laimīga tā dvēsele, kas pratusi atrast Viņas patvērumu, šo paspārni! Nav nekādu bēdu, nekādu nepatikšanu, ne baiļu, no kurām nevarētu atpūsties, patveroties šajā mātišķajā Sirdī un sakot tai: tā nu tas ir – es esmu noguris, es nezinu vairs, ko iesākt, kā turpināt savu ceļu… Mana Māte, es atpūšos Tevī! ~sv. Bernadete