Honorāta ģimene svin sava Tēva piedzimšanu debesīm

2

 

Svinot sava Dibinātāja un Līdzbrāļa piedzimšanas debesīm simtgadi, 16.decembra vakarā kapucīnu baznīcā Rīgā pulcējās tēva Honorāta Kozmiņska (1829-1916) dibināto kongregāciju māsas un šo kopienu draugi un atbalstītāji.

 

8

 

Tēvs Krišjānis Dambergs OFM Cap, koncelebrējot saviem kopienas brāļiem, svinēja pateicības Svēto Misi  par tēva Honorāta dzīvi un kalpojumu Baznīcā. Tēvs Staņislavs Kovaļskis OFM Cap, kurš šobrīd kalpo kā garīgais tēvs Rīgas Garīgajā seminārā, uzrunāja sapulcējušos, atklājot svarīgākos pieturas punktus tēva Honorāta dzīvē, kuru viņš dzīvoja kā mērķtiecīgu ceļu uz svētumu.

“Lai svētīgais Honorāts, kurš ir kopā ar mums šodien, stiprina mūsu aicinājumu un dedzību! Lai māca visu upurēt Dievam un visu pieņemt no Viņa,” uzsvēra tēvs Staņislavs.

Īpaši tēvišķi un aizkustinoši izskanēja vārdi, ar kuriem viņš vērsās pie māsām – “Tēva Honorāta garīgās meitiņas!” Patiešām, ir labi apzināties, ka mūsu Tēvs un Dibinātājs ir kopā ar mums un turpina garīgi rūpēties par savām kongregācijām arī caur brāļiem – kapucīniem. Latvijā Honorāta ģimeni veido 3 kongregācijas: Marijas Bezvainīgās Sirds mazās māsas, Māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā un mēs, Bezvainīgās Vissv. Jaunavas Marijas māsas kalpones.

 

4

 

Svētās Mises noslēgumā bija iespēja pagodināt tēva Honorāta relikvijas. Pēc tam vienojāmies pateicības lūgšanas stundā, kuru vadīja tēva Honorāta dibināto kongregāciju māsas, kā arī sadraudzības agapē. Dalījāmies priekā un gandarījumā par visu, ko Dievs ir darījis Honorāta ģimenes – viņa dibināto kongregāciju – vidū deviņu gadu laikā, kad ilga Lielā Novenna. Šis laiks ir palīdzējis sagatavoties tēva Honorāta simtgades atcerei un viņa garīgā mantojuma labākai iepazīšanai.

 

7

 

“Cik labs ir Kungs!” – šajā vakarā varējām atkārtot līdz ar tēvu Honorātu.

“Cik labs ir Kungs – es varu to teikt vārda vistiešākajā nozīmē, jo ikdienas pats no Kristus izeju, Kristus virzienā dodos un pie Kristus atgriežos.”

Bildes (10) >>

 


 

Advents – šogad Tezē zīmē

3

 

Adventa laiks – gaidīšana, gatavošanās, nākšana… Tas šogad 26.novembra vakarā mūsu klosterī iesākās īpaši – ar lūgšanu un dziesmām Tezē garā, kopā ar Tezē brāļiem un brīvprātīgajiem jauniešiem, kas palīdz sagatavot šo Eiropas jauniešu tikšanos.

Ar prieku uzzinājām, ka mūsu klosteris būs tik tuvu Tezē “epicentram” – Ķīpsalas hallei, kas jau pēc dažām nedēļām uzņems gados jaunu svētceļnieku tūkstošus no visas pasaules. Tāpēc jo vairāk ik dienas šai Adventa laikā lūdzamies par visiem jauniešiem, kuri pavisam drīz ieradīsies Rīgā. Lūdzamies arī par to, lai žēlastība atver siržu un namu durvis, lai visiem atrastos naktsmājas.

 

2

 

Jau no nākamnedēļas pie mums mājos 4 Tezē brāļi un 4 māsas, bet jau kopš septembra klosteris ir mājvieta arī 4 brīvprātīgajām meitenēm – Hannai no Horvātijas, Denisai no Slovākijas, Dinai no Maskavas un Bernadetei no Rumānijas. Ir tik iedvesmojoši vērot, kā viņas katru dienu agri no rīta dodas uz Tezē centru un atgriežas tikai vēlu vakaros, visu dienu pavadot aktīvā kalpošanā, lai pēc iespējas labāk sagatavotos svētceļnieku uzņemšanai Rīgā. Apbrīnojama ir jauniešu drosme – viņi dodas uz dažādām draudzēm, uzrunā vietējos, spītējot salam, dzied Tezē dziesmas Kalnciema tirgū un Rīgas parkos,  pat dodas pie mūsu Ķīpsalas kaimiņiem, aicinot tās kļūt par viesģimenēm!

 

Izskatās, ka šajos Ziemassvētkos mēs viesmīlību “mērīsim kvadrātmetros” – zinot, ka svētceļnieka uzņemšanai nepieciešami tikai 2 kvadrātmetri, kur izritināt paklājiņu un guļammaisu. Mums bija prieks nesen no brīvprātīgajiem uzzināt, ka pēdējās nedēļas laikā saņemti 1000 pieteikumi viesģimenēm!!! Bet otra ziņa ir tā, ka vēl aizvien ir vajadzīgas naktsmājas daudziem daudziem daudziem… Iedrošinām pieteikties arī Tevi! Vairāk informācijas šeit

Tas būtu tik skaisti piedzīvot, ka svētceļniekus uzņemot, Dievs nāk tuvāk mums, Rīgai, Latvijai! Marana tha! Nāc, Kungs Jēzu!


1

 

 

Iedvesmai aicinām izlasīt māsas Guntas liecību par to, kā viņa sastapās ar Tezē!

 

Pirmo reizi par Tezē uzzināju tikai 2014.gadā, kad Rīgā norisinājās reģionālā tikšanās jauniešiem. Tas bija vēl viens īpašs laiks dvēselei. Īpaši nozīmīgi kļuva klusuma brīži, kuru laikā es varēju palūkoties uz savu dzīvi it kā no malas un ieklausīties savā sirdsbalsī. Tā bija jauna un bagātinoša pieredze,  kas palīdzēja atvērt sirdi jauniem izaicinājumiem un domāt par jauniem aicinājumiem. Šo divu gadu laikā manā dzīvē daudz kas ir mainījies un es par to esmu ļoti priecīga un Dievam pateicīga.

 

15042072_632043770308325_4400984802852327230_o

 

 

Šoruden, kad pieteicos palīdzēt Tezē centrā, pirmais uzdevums bija doties uz Lietuvu. Kopā ar Tezē brīvprātīgo jaunieti Madaru devāmies nedēļu garā ceļā. Bijām Viļņā, Kauņā un Paņevežā, kur apmeklējām skolas un lūgšanas grupas, lai informētu tās par Tezē Eiropas tikšanos Rīgā.

Šī tikšanās ar Lietuvas  brāļiem un māsām bija abpusēji bagātinoša. Uzņemšana ģimenēs un citās naktsmītnēs bija ļoti laipna un viesmīlīga! Sastapām ļoti daudz sirsnīgus un atvērtus jauniešus, kuru liecības par Dieva darbību viņu dzīvēs iedvesmoja un stiprināja arī mūsu Uzticības svētceļojumu.

Mums ar Madaru tā bija pirmā reize, kad tā pa īstam atklājām Lietuvu. Satikām jauniešus, kas darbojas diacēžu jauniešu centros, jauniešu grupās, scētceļnieku centrā un brīvprātīgos janiešus, kuri iesaistījāss kādā no šīm organizācijām.  Devāmies arī pie vidusskolu jauniešiem, kuriem Tezē, tāpat kā man, bija kaut kas jauns, tādēļ šķita svarīgi dalīties ar savu liecību un iesaistīt nelielā diskusijā.

Labu pieredzi guvām apmeklējot arī Jauniešu forumu Kauņā, kurā galvenokārt pulcējās tie, kuri rūpējas par jauniešu gara izaugsmi un darbojas kādā no kristīgajām organizācijām. Šīs tikšanās tēma bija par evaņģelizāciju jauniešiem, tās izaicinājumiem un būtiskāko šajā procesā. Šī bija iedvesmojoša tikšanās, kas ceru, kā sēkla kritīs auglīgā zemē un savā laikā nesīs arī augļus.

Esam pateicīgas par ik viena cilvēka atvērto sirdi, rūpēm un veltīto laiku šajā īpašajā nedēļā Lietuvā! Priecāsimies viņus pavisam drīz jau uzņemt arī mūsu zemē!

m. Gunta

Tēvam Honorātam veltīts pateicības vakars

afisa_-t_honorats_2016

 

16. decembrī aprit 100 gadi, kopš svētīgā tēva Honorāta Kozmiņska (1829-1916), mūsu kongregācijas dibinātāja, piedzimšanas debesīm.

Tas ļauj mums slavēt Dievu un pateikties par Tēva svētīgo dzīvi un lielo darbu, ko viņš, ticības spēkā, paveica Baznīcas labā.

Tāpēc 16. decembra vakarā kopā ar tēviem kapucīniem ielūdzam jūs visus uz sv. Alberta baznīcu – uz tēvam Honorātam veltītu pateicības vakaru, kura laikā varēsim labāk iepazīt tēva Honorāta neparasto personību un ceļu uz svētumu!