Bilžu galerija (31) >>

Tezē tikšanās bija tik īpašs un skaists notikums mums un visai Latvijai! Mēs ticam, ka viesmīlība un prieks, kas bija pārņēmis Rīgu gadumijā, paliks uz ilgu laiku sirdīs un palīdzēs mūsu draudzēm atvērties Gara darbībai!

“Šī viesmīlība kā gaisma izgaismos mūsu dzīves ceļu. Paņemsim rīt šo gaismu līdzi. Tā ir paša Kristus gaisma. Tā izgaismos mūsu ikdienas dzīvi un arvien no jauna dzīvinās mūsos cerību,” noslēgumā teica brālis Aloizs.

 

 

Kas paliks mūsos pēc šīs tikšanās? “Svarīgākais, par ko vēlos pateikties Dievam, ir šī viesmīlības dāvana, ka varējām savās mājās uzņemt eņģeļus… Manuprāt, valdīja viens gars un svarīgākais, ka viss notika sirsnīgā vienkāršībā un priekā!” šie māsas Guntas vārdi labi izsaka visu, ko piedzīvojām sirdī.

 

Bērna acis, patiesā atvērtība un uzticēšanās – tas arī mums, pieaugušajiem, ir visvairāk nepieciešams, lai no sirds piedzīvotu Kristus dzimšanas svētku vienmēr uzrunājošo skaistumu.

Bilžu galerija (54)

 

Rekolekcijās, kas mūsu klosterī notika 18. decembrī, Adventa ceturtajā svētdienā, bija pulcējušies gandrīz 50 bērni vecumā no 3 līdz 11 gadiem, lai kopīgi gatavotos Kristus dzimšanas noslēpumam. “Mazais Ķēniņš…” aizkustinoši nopūtās kāds četrgadnieks, ieraugot autiņos tīto un silītē guldīto Betlēmes Bērnu.

 

 

Bērni gatavojās svētkiem, čakli darbojoties arī vairākās darbnīcās: gatavoja apsveikumus un veidoja Jēzus Bērniņa figūriņu no ģipša vai sālsmasas, darināja savus mūzikas instrumentus, ko vēlāk varēja spēlēt dziesmu mēģinājumā, cepa un dekorēja piparkūkas, un pat devās piedzīvojumu pārgājienā pa Ķīpsalu, meklējot tur apslēpto dārgumu lādi. Noslēgumā kopīgi lūdzāmies Svētajā Misē, ko vadīja kapucīnu tēvs Krišjānis Dambergs OFM Cap.

 

 

Vairāki bērni bija mērojuši tālu ceļu – pat no Balviem un Limbažiem. Tomēr prieks, ko redzējām bērnu un vecāku acīs, atvadoties no māsām, atsvēra visu! Īpašs paldies arī mūsu brīvprātīgajiem palīgiem, kuru radošums un nesavtīgā ziedošanās bērniem ļāva izdzīvot patiesus svētkus!

 

 

Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, arī nākamajā gadā mēs turpināsim palīdzēt daudzbērnu ģimenēm, kā arī bērniem no trūcīgām ģimenēm projekta “Augsim lieli Latvijai” ietvaros. Mēs, māsas, esam pateicīgas katram labas gribas cilvēkam par atbalstu mūsu kalpošanai, kā arī par ziedojumiem, kas tika savākti Adventa labdarības tirdziņa laikā!

Lai mums visiem, Svētkus svinot, ir bērna acis un sirds!

 

 

 

Svinot sava Dibinātāja un Līdzbrāļa piedzimšanas debesīm simtgadi, 16.decembra vakarā kapucīnu baznīcā Rīgā pulcējās tēva Honorāta Kozmiņska (1829-1916) dibināto kongregāciju māsas un šo kopienu draugi un atbalstītāji.

 

 

Tēvs Krišjānis Dambergs OFM Cap, koncelebrējot saviem kopienas brāļiem, svinēja pateicības Svēto Misi  par tēva Honorāta dzīvi un kalpojumu Baznīcā. Tēvs Staņislavs Kovaļskis OFM Cap, kurš šobrīd kalpo kā garīgais tēvs Rīgas Garīgajā seminārā, uzrunāja sapulcējušos, atklājot svarīgākos pieturas punktus tēva Honorāta dzīvē, kuru viņš dzīvoja kā mērķtiecīgu ceļu uz svētumu.

“Lai svētīgais Honorāts, kurš ir kopā ar mums šodien, stiprina mūsu aicinājumu un dedzību! Lai māca visu upurēt Dievam un visu pieņemt no Viņa,” uzsvēra tēvs Staņislavs.

Īpaši tēvišķi un aizkustinoši izskanēja vārdi, ar kuriem viņš vērsās pie māsām – “Tēva Honorāta garīgās meitiņas!” Patiešām, ir labi apzināties, ka mūsu Tēvs un Dibinātājs ir kopā ar mums un turpina garīgi rūpēties par savām kongregācijām arī caur brāļiem – kapucīniem. Latvijā Honorāta ģimeni veido 3 kongregācijas: Marijas Bezvainīgās Sirds mazās māsas, Māsas palīdzētājas dvēselēm šķīstītavā un mēs, Bezvainīgās Vissv. Jaunavas Marijas māsas kalpones.

 

 

Svētās Mises noslēgumā bija iespēja pagodināt tēva Honorāta relikvijas. Pēc tam vienojāmies pateicības lūgšanas stundā, kuru vadīja tēva Honorāta dibināto kongregāciju māsas, kā arī sadraudzības agapē. Dalījāmies priekā un gandarījumā par visu, ko Dievs ir darījis Honorāta ģimenes – viņa dibināto kongregāciju – vidū deviņu gadu laikā, kad ilga Lielā Novenna. Šis laiks ir palīdzējis sagatavoties tēva Honorāta simtgades atcerei un viņa garīgā mantojuma labākai iepazīšanai.

 

 

“Cik labs ir Kungs!” – šajā vakarā varējām atkārtot līdz ar tēvu Honorātu.

“Cik labs ir Kungs – es varu to teikt vārda vistiešākajā nozīmē, jo ikdienas pats no Kristus izeju, Kristus virzienā dodos un pie Kristus atgriežos.”

Bildes (10) >>

 

---