Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti elektroniski līdz 20. septembrim uz e-pastu: [email protected]
Samuēla grupa domāta jauniešiem (18-35 g.v.), kuri vēlas ieklausīties Dieva Vārdā un dzīvot saskaņā ar šo Vārdu savā dzīvē. Tiekoties reizi mēnesī, jaunieši cenšas izzināt Dieva gribu savai dzīvei (piem., dzīves aicinājuma – uz laulību, priesterību, konsekrēto dzīvi – izzināšana, karjeras vai citu svarīgu lēmumu pieņemšana).
Tas kļūst iespējams, pateicoties 4 balstiem:
1. Dieva Vārdam (Lectio Divina lūgšanas atklāšana un mācīšanās)
2. Euharistiskajai adorācijai
3. personīgajai garīgajai vadībai (to uzņemsies vairāki priesteri, kā arī māsas)
4. grupas jauniešu savstarpējam atbalstam, grupas sarunām.
Grupa sākas septembrī un norit līdz maijam. Vasaras mēnešos regulārās tikšanās nenotiek, bet tiek izdzīvotas rekolekcijas klusumā, savukārt pēdējā tikšanās notiek nākamā gada rudenī, lai izvērtētu gūtos augļus. Gada laikā jaunieši apņemas katru dienu veltīt noteiktu laiku personīgajai lūgšanai (katras tikšanās laikā saņemot Svēto Rakstu fragmentus Lectio Divina lūgšanai), kā arī – ierobežo interneta lietošanu, tādā veidā veltot šo savas dzīves gadu, lai īpaši klausītos Dieva balsī. Tā ir jauna pieredze, ko jaunieši iegūst savstarpēji daloties un palīdzot izzināšanas ceļā!
Pirmā tikšanās:
24. septembrī Rīgā, māsu kalpoņu klosterī (Enkura ielā 9) plkst. 12:00
Pieteikšanās:
Lai pieteiktos dalībai Samuēla grupā, lūdzu, uzraksti pieteikuma anketu un nosūti elektroniski līdz 20. septembrim uz e-pastu: [email protected]
Šī gada 13.maijā, svinot Fatimas Dievmātes svētkus, mūsu kopienas mājā Ķīpsalā norisinājās Vecāku rožukroņa pavasara tikšanās. To iesākām ar Svēto Misi, ko svinēja pr. Modris Lācis, un noslēgumā, kā ierasts, katra ģimene izlozēja rožukroņa noslēpumu, ko apcerēt līdz nākošajai tikšanās reizei. Svētki turpinājās klostera dārzā ar dažādām aktivitātēm un radošajām darbnīcām bērniem. Iesākumā pagodinājām Mariju, kopā lūdzoties litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, bet pēc tam māsa Inese Ieva atgādināja par “zīmīšu” tradīciju maija mēnesī un visi tika aicināti uzrakstīt vismaz vienu zīmīti ar kādu uzdevumu, ko vēlāk izlozēt.
Tikšanās laikā, blakus priecīgām vafeļu un krāsaino želeju darināšanas darbnīcām, burbuļu pūšanai un pārsteiguma māmiņām gatavošanai, mums bija iespēja arī apsēsties uz nopietnāku sarunu. Patiess prieks bija par Alīnas Ozoliņas, grāmatas “Bērni vispirms” tulkotājas, uzrunājošo liecību, kas ļāva aizdomāties par mūsu pašu vērtībām dzīvē.
Šī tikšanās reize bija prieka un saules gaismas caurstarota. Tas palīdzēja izjust Fatimas garu un atmosfēru mūsu Ķīpsalas klostera vienkāršībā, jo Marija Fatimā atklājās kā “saulē tērpta”. Arī Marijas lūgums –
“Skaitiet katru dienu rožukroni, lai pasaule atgūtu mieru un lai izbeigtos karš” – šķiet, nav zaudējis savu aktualitātes arī šobrīd!
Tikšanās laikā radās ideja nākamreiz (1. oktobrī) kopā ar ģimenēm un bērniem doties mazā Rožukroņa svētceļojumā no Ikšķiles līdz Ogrei, vienlaikus priecājoties par Zilo kalnu skaistumu rudenī. Vairāk par iespējām iesaistīties Vecāku rožukronī par bērniem var uzzināt, rakstot uz [email protected]
Dažas idejas Maija kalendāram
Palikt mierā, nedusmoties.
Iesākt dienu ar rīta lūgšanu.
Izlasīt vienu teikumu vai vienu pantu no Bībeles.
Mazāk lietot internetu.
Lūgties par priesteriem.
Iepriecināt kādu.
Pacelt kādu nomestu plastmasas pudeli vai maisiņu, lai rūpētos par dabu.
Palīdzēt mammai vai tētim mājas darbos.
Samīļot!
Pateikt kādam: “Tu esi mīlēts!”
Katru dienu apgulties uz zemes un raudzīties debesīs, domājot par Debesu Valstību.
“Vecāku rožukronis par bērniem” – tā ir kopīga lūgšana, kurā vecāki katru dienu lūdzas vienu rožukroņa noslēpumu savu bērnu nodomā. Šī iniciatīva aizsākās oktobrī pirms pieciem gadiem, svinot Fatimas Dievmātes, Rožukroņa Karalienes, atklāsmju 100. gadadienu, un šobrīd Vecāku rožukronis pulcē jau gandrīz 40 ģimenes.
Svinot šī mazā “piecgadnieka” – vecāku rožukroņa kopības – dzimšanas dienu, 9. oktobrī māsu kalpoņu klosterī bija pulcējušās daudzas ģimenes kopā ar bērniem, starp kuriem bija arī “piecgadnieki”, kas pa šo laiku auguši vecāku lūgšanas pavadīti. Vairāki bērniņi nākuši pasaulē piecu gadu laikā – arī viņi tagad mācās no saviem vecākiem lūgties.
Pateicība kā galvenais vadmotīvs caurvija Euharistiju, kuru celebrēja pr. Modris Lācis, bērnu iemīļotais priesteris, kurš vairākkārt kalpojis ģimenēm māsu kalpoņu klosterī aizvadīto gadu laikā. Pēc Svētās Mises notika svētku sadraudzība, kuras laikā, blakus citām radošām darbnīcām, vecāki un bērni veidoja kopīgu “pateicības koku”, izsakot gan savstarpēju “paldies”, gan pateicoties Dievam par saņemtajām žēlastībām.
Dieva Vārds, kurš vadīja mūs šajā svētdienā, bija par desmit spitālīgajiem (sal. Lk 17, 11-19), no kuriem viens piedzīvoja lielāku žēlastību nekā miesas veselība – sajuta pateicību un atgriezās pie Jēzus, piedzīvojot arī dvēseles dziedināšanu! Vārds “pateicos” (gr. ευχαριστώ) ir tas pats, kurā mēs saucam Euharistiju – slavas un pateicības upuri. Apustulis Pāvils to dod kā vienu no garīgās dzīves svarīgākajiem padomiem, tā noslēdzot savu vissenāk datēto vēstuli Tesalonikas draudzei: “Pateicieties Dievam par visu, jo tāda attiecībā uz jums ir Dieva griba” (1 Tes 5, 18).
Pateicība ir brīnišķīga augsne tam, lai ģimenē veidotos sirsnīgas attiecības un bērni varētu augt droši un laimīgi. Tikšanās laikā aizkustinoši bija vērot, kā kopīgi veidotajā “pateicības kokā” iemirdzas bērnu rakstītās pateicības vecākiem – tētiem, mammām. Arī vecākiem ir svarīgi atpazīt lietas, par ko viņi ir pateicīgi saviem bērniem – prasīgākajiem un, iespējams, pašiem svarīgākajiem mūsu dzīves skolotājiem.
Kāda mamma raksta: “Mūsu mīļais bērns! Pateicos Dievam, ka varu Tevi pazīt… caur Tevi uzzināju, kā ir būt maziņam. Īstenībā pat nezinu, ar kuru vēl citu man dzīvē būtu tik tuvas attiecības, tik daudz kopā pavadītu stundu! Pateicība par prieku, ko ienesi mūsu mājās!”
Vecāki dalījās ar pieredzēm, kā viņi lūdzas savās ģimenēs. Nereti tas notiek pie bērnu gultiņas, “ieaužot” rožukroņa lūgšanu dziesmiņā pirms miega. Zīmīgi, ka lūgšanai, lai arī tās sākums mēdz būt mazs un nenozīmīgs, piemīt milzu spēks – lūgšana plešas plašumā, pārveidojot mūs pašus un mūsu ģimenes, un spēj apņemt visu pasauli. Kā burtisks pierādījums tam ir kādas mammas stāstītais par dēliņu, kuram patlaban ļoti interesē ģeogrāfija un valstu karogi. Tāpēc viņš, kad piedalās rožukroņa lūgšanā, lūdzas “Esi sveicināta…” par katru valsti, ko spēj izburtot savā ģeogrāfijas atlantā! Arī mūsu visu kopīgajā “pateicības kokā”, ko veidojām, iekarinot koka zaros savas pateicības un lūgumus, varēja lasīt kādas mazas rokas rakstītu lūgšanu: “Mīļo Diev, lūdzu, lai Ukrainā beidzas karš, lai beidzas visas slimības!”
Šajos piecos gados piedzīvoti daudzi Dieva gādības brīnumi. No kādas vairāku bērnu māmiņas liecības:
“Esmu pateicīga, ka varu būt šajā rožukroņa lūgšanas saimē. Jāatzīstas, ir bijušas dienas, kad esmu izlaidusi lūgšanu, jo vienkārši vakarā “nolūzu”. Šobrīd cenšos ieviest tradīciju rožukroņa lūgšanu skaitīt no rīta vai dienas pirmajā pusē. Man šī lūgšana ir svarīga, jo pēdējos gados, dzīvojot tālu no baznīcas, lūgšanas praktizēšana ikdienā slīdēja pamazām no rokām ārā, bet piederība kādai grupai ļauj atrast spēku un motivāciju lūgties ikdienā, it īpaši, ja tas ir bērnu nodomā. Dzīvē redzu, ka bērni ņem piemēru no vecākiem, arī vērtības viņi pārņem no mums.”
Pārsvarā tās ir mammas, kas ienes mājās šo vienkāršo ikdienas lūgšanu, bet priecājamies arī par tēviem, kas piedalījās mūsu tikšanās reizē. Šādas satikšanās ģimenēm tiek organizētas māsu kalpoņu klosterī divas reizes gadā. Tajās ģimenes apmainās ar noslēpumiem un dalās ar citiem savā lūgšanas pieredzē, kas bieži ir tālu no “perfektuma” dēļ noguruma un vecāku daudzajiem pienākumiem. Bet tieši šīs godīgās lūgšanas pieredzes ir tik liels savstarpējs stiprinājums ticībā!
Vecāku rožukroņa lūgšanai par saviem bērniem var pievienoties, rakstot māsām kalponēm ([email protected]). Nākamā ģimeņu tikšanās notiks 13. maijā, Fatimas Dievmātes svētkos. Viņai, Rožukroņa Karalienei un Ģimeņu Karalienei, no sirds uzticam visas ģimenes, kuras šajos gados ir bijušas kopā ar mums un turpina būt lūgšanā!
„Cilvēks, kuram ir dzīva ticība un dedzīga mīlestība, visur saskata Dieva mīlestību, Viņa spēku un gudrību.”
Sv. Francisks:
“Mēs esam solījuši lielas lietas, un vēl lielākas ir solītas mums; pildīsim vienas un ilgosimies pēc otrām. Bauda ir īsa, bet sods mūžīgs; ciešanas ir nelielas, bet godība nebeidzama; daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu, atmaksa ir visiem.”– Toms no Čelano, Dzīves apraksts, II (2C 191)
Mūsu lapa šobrīd tiek atjaunota. Vecā versija ir atrodama šeit.
Pieteikties
