Ar prieka pilnām sirdīm atgriezāmies no jauniešu ekspedīcijas Labā Gana svētdienā (22.aprīlī). Daudz iespaidu, pārdomu, jaunu iedrošinājumu iet tālāk kopā ar jauniešiem, lai atbalstītu viņus aicinājuma ceļā.

Priesteris Ilmārs Tolstovs, Kristus Karaļa baznīcas prāvests, kuram pateicoties varējām piedzīvot draudzes viesmīlību, atzina:

Tā bija īpaša žēlastība Labā Gana svētdienā piedzīvot Arhibīskapu kā diecēzes un draudzes ganu. Jauniešu klātbūtne man atgādināja, ka aicinājums vienmēr ir saistīts ar jaunību, jo Dievā mēs vienmēr esam jauni! Turklāt, aicinājums vienlaikus ir arī izaicinājums mums katram uz kaut ko jaunu!

Sirsnīgs paldies visiem, kuri mūs atbalstīja, kopīgi līdzdarbojoties šajā notikumā! Paldies Samuēla grupas jauniešiem par palīdzību – gan organizatoriskajā procesā, gan Svētās Mises liturģijā un skaistās mūzikas radīšanā!

 

 

Gunas skaistās bildes (48) var aplūkot šeit >>

Dalībnieku atsauksmes >>

 

 

• ērti apavi (kā Jauniešu dienās Krakovā jauniešiem ieteica pāvests Francisks!)
• termoss ar tēju un maizītes (vislabāk sev un draugam!)
• sabiedriskā transporta biļete
• mūzikas instruments, ja māki to spēlēt un ja tas nav nav ērģeles
• ļoti ieteicams – ņemt līdzi draugus un vēlēšanos meklēt un atrast dzīvē svarīgas lietas!
• tiem, kuri pievienosies no draudzēm ārpus Rīgas, meklēsim un atradīsim iespēju nakšņot viesģimenēs (līdzi ņemot guļammaisu).

 

PIETEIKŠANĀS ANKETA >>

 

Īpaša dāvana mums, konsekrētajiem, šogad, svinot Konsekrētās dzīves dienu (2.februārī), bija iespēja piedalīties  formācijas dienās, kuras vadīja pr. Lešeks Voroņeckis (Woroniecki), SAC, teoloģijas doktors, palotīnu priesteris no Frīburgas universitātes (Šveicē). Pirmajā vakarā (2. februārī) tikšanās laikā viesmīlīgajās Svētās Ģimenes mājas telpās, pr. Voroņeckis aicināja konsekrētos dziļāk apzināties savu aicinājumu būt Baznīcā un ar Baznīcu, kā arī ieklausīties uz ko Dievs mūs aicina caur Baznīcas balsi jaunizdotajos dokumentos saistībā ar konsekrēto dzīvi.

 

 

Sestdien, 3. februārī, formācijas dienas turpinājās mūsu klosterī Ķīpsalā, kur pulcējās ne vien konsekrētie no Latvijas, bet arī vairākas māsas no Lietuvas. Tēvs Lešeks Voroņeckis divās plašās konferencēs ieskicēja mūsdienu izaicinājumus, ar kuriem konsekrētās personas saskaras postmodernisma kultūras kontekstā. Viņš pieskārās arī šobrīd aktuālajiem sabiedrības un Baznīcas jautājumiem par Stambulas konvenciju un arī par dokumenta “Amores Laetitia” 8. nodaļas interpretāciju.

 

 

Īpaši vērtīga mums, konsekrētajiem, bija konference par konsekrētās personas identitāti, kas ļāva mums padziļināt izpratni par konsekrētās dzīves teoloģiju.

“Mums nav jāizdomā sava identitāte kā konsekrētajiem. To mums atklāj Baznīca. Ja kāds to cenšas izdomāt pats, viņš kļūdīsies. Šī identitāte ir dāvana, ko mēs saņemam no Dieva un no Baznīcas.”