Māsu kalpoņu darbības pirmsākumi Latvijā meklējami jau XIX-XX gadsimta mijā. Pirmā zināmā māsa, kas iestājās māsu kalpoņu kongregācijā no Latvijas, ir Sofija Rimkēviča (klostera vārdā – māsa Malgožata), dzimusi 1875. gadā tagadējā Indras pagasta Mateikos. Pirmos Solījumus salikusi 1898. gadā Polijā, Nove Mjasto (Nowe Miasto), jau pēc gada 1899. gadā viņa kopā ar sešām māsām ieradās Ilūkstē, kur tika izveidota pirmā māsu kopiena.

Ir zināms, ka XX gadsimta sākumā māsas kalpones ir bijušas arī Krāslavā un Prinosinos, kur klostera kopienas pastāvējušas līdz Pirmajam pasaules karam.

1975. gadā atkal piecas māsas no Latvijas salika pirmos svētsolījumus, tādējādi atjaunojot māsu kalpoņu kongregācijas klātbūtni Latvijā.

Māsas pēc rekolekcijām 1980.gadā.

2002. g. – V.E. Kardināls Jānis Pujats iesvētīja māsu centrālo māju Rīgā, Enkura 9.

Šobrīd Latvijas kopienā ir sešpadsmit māsas.

Kopš 2001. gada tiek piedāvāta iespēja pasaulē dzīvojošām jaunietēm iesaistīties kongregācijā arī sabiedroto māsu statusā, kuras saliek privātu šķīstības solījumu un dzīvo pasaulē, liecinādamas par Kristu savās ģimenēs un apkārtējā vidē. Tādējādi notiek kongregācijas atgriešanās pie pirmsākumu garīgās pieredzes, kad kopienas māsu kalpošanu un apustulātu stiprināja un vairoja “apvienoto” un “sabiedroto” māsu lūgšanas un liecība pasaulē.