Kongregācija Latvijā

Māsu kalpoņu darbības pirmsākumi Latvijā meklējami jau XIX-XX gadsimta mijā. Pirmā zināmā māsa, kas iestājās māsu kalpoņu kongregācijā no Latvijas, ir Sofija Rimkēviča (klostera vārdā – māsa Malgožata), dzimusi 1875. gadā tagadējā Indras pagasta Mateikos. Pirmos Solījumus salikusi 1898. gadā Polijā, Nove Mjasto (Nowe Miasto), jau pēc gada 1899. gadā viņa kopā ar sešām māsām ieradās Ilūkstē, kur tika izveidota pirmā māsu kopiena.

Ir zināms, ka XX gadsimta sākumā māsas kalpones ir bijušas arī Krāslavā un Prinosinos, kur klostera kopienas pastāvējušas līdz Pirmajam pasaules karam.

1975. gadā atkal piecas māsas no Latvijas salika pirmos svētsolījumus, tādējādi atjaunojot māsu kalpoņu kongregācijas klātbūtni Latvijā.

Māsas pēc rekolekcijām 1980.gadā.

2002. g. – V.E. Kardināls Jānis Pujats iesvētīja māsu centrālo māju Rīgā, Enkura 9.

Šobrīd Latvijas kopienā ir sešpadsmit māsas.

Kopš 2001. gada tiek piedāvāta iespēja pasaulē dzīvojošām jaunietēm iesaistīties kongregācijā arī sabiedroto māsu statusā, kuras saliek privātu šķīstības solījumu un dzīvo pasaulē, liecinādamas par Kristu savās ģimenēs un apkārtējā vidē. Tādējādi notiek kongregācijas atgriešanās pie pirmsākumu garīgās pieredzes, kad kopienas māsu kalpošanu un apustulātu stiprināja un vairoja “apvienoto” un “sabiedroto” māsu lūgšanas un liecība pasaulē.

Notikumu kalendārs
 novembris 2018
MTWTFSS
293031123
2018. gada 3. novembrisx
4
2018. gada 4. novembrisx
5678910
2018. gada 10. novembrisx
11
2018. gada 11. novembrisx
121314151617
2018. gada 17. novembrisx
18
2018. gada 18. novembrisx
192021222324
2018. gada 24. novembrisx
25
2018. gada 25. novembrisx
26272829301
2018. gada 1. decembrisx
2
2018. gada 2. decembrisx
T. Honorāta vārdi:
„Cilvēks, kuram ir dzīva ticība un dedzīga mīlestība, visur saskata Dieva mīlestību, Viņa spēku un gudrību.”
Sv. Francisks:

“Mēs esam solījuši lielas lietas, un vēl lielākas ir solītas mums; pildīsim vienas un ilgosimies pēc otrām. Bauda ir īsa, bet sods mūžīgs; ciešanas ir nelielas, bet godība nebeidzama; daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu, atmaksa ir visiem.”– Toms no Čelano, Dzīves apraksts, II (2C 191)