Žēlsirdības kronītis mūsdienās ir kļuvis daudziem pazīstama lūgšana. Tās vārdus svētā māsa Faustīna saņēma no Jēzus. Viļņā, 1935. gada 13. septembra vakarā  viņa savā cellē redzēja vīziju, kas viņu ļoti saviļņoja – eņģelis grasījās sodīt pasauli par tās daudzajiem grēkiem. Faustīna to ir atklājusi savā Dienasgrāmatā:

Kad es ieraudzīju šo Dieva dusmu zīmi, kurai bija jāskar zeme vienā konkrētā vietā, kuru zināmu apstākļu dēļ nevaru nosaukt, lūdzu eņģeli, lai viņš dažas sekundes pakavējas, bet pasaule izdarīs grēku nožēlu. Tomēr mans lūgums bija tikai nieks pret Dieva dusmām. (..) Sāku lūgt Dievu par cilvēci ar tiem vārdiem, kuri skanēja manī.

Tā lūdzoties, es ieraudzīju eņģeļa bezspēcību, jo viņš nespēja izpildīt taisnīgu, par grēkiem uzliktu sodu. Ar tādu iekšēju spēku kā toreiz es vēl nekad nebiju lūgusies. Vārdi, ar kuriem lūdzu Dievu, bija šie: Mūžīgais Tēvs upurēju Tev tava mīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, Dvēseli un Dievišķību par mūsu un visas pasaules grēku piedošanu; Viņa rūgto ciešanu dēļ apžēlojies par mums un visu pasauli. (Dienasgrāmata, 474-475)

Šī lūgšana ir īsa – aizņem tikai septiņas minūtes, bet tā ir ļoti spēcīga. Kādēļ Dieva Žēlsirdības kronītis ir spēcīga  lūgšana ?

Tādēļ, ka tās avots ir vissvētākajā un visspēcīgākajā lūgšanā, kāda vien iespējama – Svētajā Misē. Citiem vārdiem sakot, Dieva Žēlsirdības kronītis ir kā Svētās Mises lūgšanas “pagarinājums”, kad priesteris pie altāra ņem  Kristus Miesu un Asinis savās rokās un upurē to Tēvam, sakot:

Caur Viņu, ar Viņu un Viņā, Tev Visvarenais Tēvs, vienībā ar Svēto Garu, visa slava un gods mūžīgi mūžos Amen.

Jēzus dod savu Miesu, Asinis, dvēseli un dievišķību mūsu rokās: burtiksi priestera rokās, un garīgi – arī laju rokās, kuri vieno savus ikdienas upurus ar Upuri uz altāra. Visi kopā, bet katrs savā veidā, mēs upurējam Jēzus mūžīgo mīlestības upuri Tēvam. Tas ir Svētās Mises spēks. Tas ir paša Jēzus mīlestības upuris mūsu rokās, pacelts uz Tēvu, un Tēvs nevar nepieņemt pilnīgu mīlestības upuri. Tā tiešām ir perfekta, pilnīga lūgšana.

Kronītis ir šī Svētās Mises brīža pagarinājums, jo mēs lūdzamies (uz lielajām rožukroņa zīlītēm):

Mūžīgais Tēvs, es upurēju Tev mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, dvēseli un dievišķību ka pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.

Kādiem grēkiem? Manas ģimenes? … Pilsētas?… Nē,  ne tikai … bet par visas pasaules grēkiem.  Tātad tā ir ļoti drosmīga lūgšana. Tā ir lūgšana par visu pasauli! Un tā drīkst būt tik drosmīga lūgšana, jo balstās neizsmeļamajos  Kristus nopelnos: Kristus bezgalīgajā  mīlestības upurī uz krusta.

Uz katras mazās Esi sveicināta Marija… zīlītes mēs lūdzmies:

Viņa sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.

Citiem vārdiem, mēs “paceļam” uz Tēvu  lūgšanā Dēla mūžīgo mīlestības upuri un nebeidzam atkārtot: žēlsirdība, žēlsirdība, žēlsirdība. Precīzāk, mēs lūdzamies esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei. “Un tas ir spēcīgi! Ticiet man,” saka tēvs Maikls Gaitlijs, MIC. “Esmu pieredzējis šīs lūgšanas spēku. Esmu dzirdējis liecības. Īpaši spēcīga šī lūgšana ir, lūdzoties par mirstošajiem.”  

—

No Michael Gaitley, MIC grāmatām: “7 secretes of Divine Mercy”; “The One Thing is Three: How the Most Holy Trinity Explains Everything”

https://www.youtube.com/watch?v=US8Ax9rBKKw

Baznīcu nakts, kas šogad norisinājās 190 baznīcās, jau otro gadu bija ienākusi mūsu klosterī Ķīpsalā, ļaujot piedzīvot īpašu svētību vienotības un viesmīlības kalpošanai. “Piecus gadus es nebiju bijis baznīcā…” “Nepiederu nevienai draudzei…”  “Neatceros, kurā baznīcā esmu kristīts…” “Dzīvojam tepat kaimiņos, bet šonakt izlēmām iegriezties pie jums” – to dzirdējām no mūsu ciemos atnākušajiem. Baznīcu naktij ir sava “brīnumainība” – daudzas negaidītas, neticami skaistas satikšanās – pat pēc gadiem…

Tas vēl jo vairāk stiprina pārliecību, ka Baznīcu nakts ideja ir Dieva darbs, kas ļauj daudziem ienākt Baznīcā, atrast savas īstās, “garīgās mājas”.

Mūsu klosterī Baznīcu nakts šogad ziedēja rozēs – gan rožukroņa darināšanas darbnīcā, gan “lūgšanu rozēs” Latvijas atdzimšanas nodomā, gan arī pie mežrozīšu tējas un cepumiem, kur izvērtās visdzīvākā diskusija un līdz pat pusnaktij tika uzdoti neskaitāmi jautājumi par klostera ikdienu, māsu aicinājumu, Baznīcu. Kopā ar pr. Ilmāru bijām sarūpējušas viesiem arī pārsteigumu – mazu filmu ar intriģējošu nosaukumu “Vienkārši Marija”.

Marija ir Kristus Māte. Arī Māte Kristus mistiskajai Miesai – Baznīcai, kuras daudzie locekļi esam mēs. Marijai, Baznīcas Mātei, arī turpmāk uzticam Baznīcu nakts ideju. Lai viņa rāda daudziem ceļu uz garīgajām Mājām!

Bildes (27) >>