Sv. Franciska no Asīzes jubilejas gads



PĀVESTA LEONA XIV VĒSTULE, IZSLUDINOT JUBILEJAS GADU
“Glabājiet piemiņu par mūsu tēvu un brāli Francisku, par slavu un godu Tam, kas viņu darīja lielu cilvēku vidū un pagodināja eņģeļu vidū. Lūdzieties par viņu, kā viņš pats mums to lūdza pirms savas nāves, un lūdzieties pie viņa, lai Dievs arī mūs dara līdzdalīgus viņa svētajā žēlastībā.”(Brāļa Elijas vēstule visām Ordeņa provincēm par Svētā Franciska nāvi, 7)
Kamēr vēl ir dzīvi un iedarbīgi žēlastības augļi no tikko noslēgtā 2025. gada Parastā Jubilejas gada, kurā mēs visi tikām mudināti kļūt par šīs cerības, kas nepieviļ (sal. Rom 5,5), svētceļniekiem, tam kā ideāls turpinājums pievienojas jauna prieka un svēttapšanas iespēja: svētā Asīzes Franciska laimīgās pārejas no zemes dzīves uz Debesu Tēviju astoņsimtgade (1226. gada 3. oktobrī).
Pēdējos gados citi nozīmīgi jubilejas svētki ir bijuši veltīti Asīzes Svētā personai un darbiem: Grečo pirmās Betlēmes ainas izveides astoņsimtgade, Radību dziesmas (Cantico delle Creature) sacerēšanas jubileja – himna svētajam radības skaistumam –, kā arī Svēto Stigmu saņemšanas jubileja, kas notika La Vernas kalnā, it kā jaunā Golgātā, divus gadus pirms viņa nāves. 2026. gads iezīmēs visu iepriekšējo svinību virsotni un piepildījumu: tas būs svētā Franciska gads, un mēs visi tiksim aicināti kļūt svēti mūsdienu apstākļos, sekojot Serafiskā Patriarha piemēram.
Ja ir apbrīnojami patiess apgalvojums, ka “zem debesīm nav dots cilvēkiem neviens cits vārds” (sal. Apd 4,12) kā vien Jēzus Kristus, cilvēces Pestītājs, tad tikpat izcili patiess ir arī tas, ka divpadsmitajā un trīspadsmitajā gadsimtā, tā dēvēto svēto karu, tikumu atslābuma un aplama reliģiska degsmes laikmetā, “pasaulē uzausa saule” (citāts no A. Dantes “Dievišķās komēdijas”): Francisks, kurš, būdams bagāta tirgotāja dēls, kļuva nabadzīgs un pazemīgs, patiess alter Christus virs zemes, sniedzot pasaulei taustāmus evaņģēliskas dzīves piemērus un patiesu kristīgās pilnības tēlu.
Mūsu laiki nav daudz atšķirīgi no tiem, kuros dzīvoja Francisks, un tieši tādēļ viņa mācība šodien, iespējams, ir vēl aktuālāka un saprotamāka. Kad kristīgā mīlestība apsīkst, nezināšana izplatās līdzīgi netikumībai un tie, kuri sludina tautu saskaņu, to dara vairāk savtīgu iemeslu dēļ nekā patiesa kristīga gara vadīti; kad virtuālais gūst virsroku pār reālo, sociālie konflikti un vardarbība kļūst par ikdienu, bet miers ar katru dienu kļūst arvien nedrošāks un tālāks, šis Svētā Franciska gads lai mudina mūs visus, katru pēc savām iespējām, atdarināt Asīzes Nabagu, veidot sevi pēc Kristus parauga un neizniekot tikko aizritējušā Svētā gada ieceres: lai cerība, kas mūs darīja par svētceļniekiem, tagad pārtop dedzībā un aktīvā mīlestībā.
“Un šajā es gribu zināt, vai tu mīli Kungu un mīli mani, Viņa un tavu kalpu: ja tu darīsi to, proti, lai nekad nebūtu pasaulē neviena brāļa, kurš būtu grēkojis, cik vien varējis, un kurš, pēc tam, kad redzējis tavas acis, aizietu prom bez tavas žēlsirdīgās piedošanas, ja viņš to lūdz.” (no Asīzes Franciska “Vēstules ministram”, 7-8)
Ar šiem izcilajiem vārdiem, kas atrodami slavenajā Vēstulē kādam ministram [brālim, kurš bija atbildīgs par kādu no kopienām], svētais Francisks vienlaikus ne tikai sniedz mierinājumu un padomus kādam anonīmam brālim, bet jo īpaši iezīmē un uzsver žēlsirdības pamatjēdzienu, ar kuru nesaraujami saistīti piedošanas un indulgences [grēku atlaišanas] jēdzieni. Tieši šādu piedošanu – plaši pazīstamās “Porciunkulas atlaidas” – pāvests Honorijam III ar īpašu privilēģiju piešķīra tieši Franciskam un tiem, kuri, izsūdzējušies un pieņēmuši Komūniju, 2. augustā apmeklētu senu baznīciņu netālu no Asīzes, uzceltu pirms 800 gadiem uz “neliela zemes gabala” (no kā cēlies nosaukums Porciunkula).



Ar to pašu degsmi un to pašu prieku, ar kādu Svētais, redzēdams, ka Kristus Vietnieks ir uzklausījis viņa lūgšanu, izstaroja žēlastību klātesošajam pūlim Porciunkulas iesvētīšanas laikā, pasludinot piešķirto žēlastību, Viņa Svētība pāvests Leons XIV, mūsu ticības un prieka kalpotājs, nosaka, ka no 2026. gada 10. janvāra, vienlaikus ar Parastā Jubilejas gada noslēgumu, līdz 2027. gada 10. janvārim tiek izsludināts īpašs Svētā Franciska gads, kurā katrs kristīgais ticīgais, sekojot Asīzes Svētā piemēram, kļūst par svētas dzīves paraugu un pastāvīgu miera liecinieku.
Lai pilnīgāk sasniegtu izvirzītos mērķus, Apustuliskā Penitenciārija ar šo Dekrētu, kas izdots saskaņā ar Augstākā Pontifika gribu, Svētā Franciska gada ietvaros piešķir pilnīgas atlaidas pie ierastajiem nosacījumiem (sakramentālā grēksūdze, Euharistiskā Komūnija un lūgšana Svētā Tēva nodomos), ko var piemērot arī kā aizlūgumu par dvēselēm šķīstītavā:
- Franciskāņu Ordeņa locekļiem:
– Pirmā, Otrā un Trešā ordeņa regulārajām un laju Franciskāņu ģimenēm;
– konsekrētās dzīves institūtiem, apustuliskās dzīves biedrībām un publiskām vai privātām ticīgo apvienībām, kas ievēro Svētā Franciska Regulu vai iedvesmojas no viņa garīguma, vai jebkādā veidā turpina viņa harizmu; - visiem ticīgajiem bez izņēmuma,
kuri ar sirdi, kas atrauta no grēka, piedalīsies Svētā Franciska gadā, svētceļojuma veidā apmeklējot jebkuru franciskāņu klostera baznīcu vai dievnamu jebkurā pasaules vietā, kas veltīts Svētajam Franciskam vai ar viņu saistīts jebkāda iemesla dēļ, un tur dievbijīgi piedalīsies jubilejas ritos vai pavadīs vismaz atbilstošu laika posmu dievbijīgās meditācijās un pacels lūgšanas Dievam, lai, sekojot Svētā Franciska piemēram, sirdīs dzimtu kristīgās mīlestības jūtas pret tuvāko un patiesas vēlmes pēc saskaņas un miera starp tautām, noslēdzot ar “Tēvs mūsu”, Ticības apliecinājumu un lūgšanu Vissvētākajai Jaunavai Marijai, svētajam Franciskam no Asīzes, svētajai Klārai un visiem Franciskāņu ģimenes svētajiem.
Vecāka gadagājuma cilvēki, slimnieki, tie, kuri par viņiem rūpējas, kā arī visi, kuri nopietna iemesla dēļ nespēj atstāt mājas, var tāpat iegūt pilnīgas atlaidas, pilnībā atsakoties no pieķeršanās grēkam, ar nodomu, cik drīz vien iespējams, izpildīt trīs ierastos nosacījumus, ja viņi garīgi vienosies ar Svētā Franciska gada jubilejas svinībām, upurējot Žēlsirdīgajam Dievam savas lūgšanas, sāpes vai dzīves ciešanas.
Lai šāda iespēja saņemt dievišķo žēlastību caur Baznīcas Atslēgu varu tiktu īstenota vieglāk, šī Penitenciārija stingri aicina visus priesterus – regulāros un diecēzes –, kam ir atbilstošas pilnvaras, būt pieejamiem ar gatavu, dāsnu un žēlsirdīgu garu Samierināšanas sakramenta svinēšanai.
Šis dekrēts ir spēkā Svētā Franciska gadā. Neskatoties uz jebkādiem pretējiem noteikumiem.
Romā, 2026. gada 10. janvārī, Kunga Kristības svētku priekšvakarā.












