Vispasaules lūgšanu dienā par aicinājumiem (Labā Gana svētdienā, 26. aprīlī) Vecrīgas sirdī pulcējās daudz brīnišķīgu jauniešu no Rīgas un no visas Latvijas. Priecājāmies, kopīgi lūdzāmies, liecinājām par Dieva mīlestību sastaptajiem cilvēkiem Vecrīgā, liecinājām viens otram – dzīve ar Dievu ir patiešām skaista! Paldies par mīlestību un atbalstu, ko mēs – konsekrētās māsas un brāļi – vakar saņēmām no jums visiem!

Vairāk bildes:

Foto: Anita Sosnāre

Foto: Guna Sterinoviča

Pamazām, ziemai un aukstumam atkāpjoties, tuvojas noslēgumam arī kārtējā sezona māsu kalpoņu klostera zupas virtuvē trūcīgajiem Ķīpsalas un Pārdaugavas iedzīvotājiem. Jau otro gadu šo māsu kalpojumu atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, kā arī kopienas draugi un labdari. Ir izveidojusies arī skaista tradīcija – vairākas reizies gadā kopā ar ģimenēm, kuras ikdienā lūdz māsu palīdzību, tikties, lai kopīgi svinētu svētkus.

Šogad Kaimiņu tikšanās notika Augšāmcelšanās noskaņās, Otrajās Lieldienās (6. aprīlī). Tikšanās laikā bija jūtams prieks, miers un vienkāršība, kas caurstrāvoja mūsu kopā būšanu. Kristus patiesi mūsos augšāmcēlās, ļaujot piedzīvot sevi tad, kad kopīgi tiek lauzta un līdzdalīta maize (sal. Lk 24,30)!

Kaimiņu tikšanās liek aizdomāties par kaut ko, kas ir ļoti svarīgs, kas ir nepieciešams katram cilvēkam – mēs esam viens otram vajadzīgi. Mums ir jābūt draugiem, brāļiem un māsām ik vienam, īpaši, tiem, kuri mums ir vistuvāk un kuriem visvairāk dzīvē pietrūkst cerības. Apziņa, ka mēs, māsas, esam visiem, dod spēku turpināt iesākto kalpošanu mūsu kaimiņiem. Zupas dalīšana kā mazs žēlsirdības pieskāriens un apliecinājums var sasniegt daudzu cilvēku sirdis, jo tā ir iespēja mīlēt un ieraudzīt otrā cilvēkā Kristu. Rodas iespēja veidot attiecības ar tiem, kuri bieži vien sevi nenovērtē, vai, kuri netiek pieņemti, kuri ir zaudējuši dzīves jēgu un meklē īslaicīgu mierinājumu apreibinošās vielās, nonākot atkarībās. Caur zupas dalīšanu mēs ienākam tur, kur ir sāpes un izmisums un ieraugam to, ka cilvēki baidās pazust, bet netic tam, ka var būt citādāk, ka viņu dzīves var izmainīties. Tieši tāpēc tā ir mūsu iespēja caur šo kalpošanu parādīt cilvēkiem, ka ir cerība dzīvot savādāk, bet nevis tāpēc, ka mēs būtu labākas par kaimiņiem, bet gan tāpēc, ka esam tas, kas esam – kalpones. Vēlamies nest mieru tur, kur tā nav un prieku, kad to vairs neviens nejūt, tieši caur  vienkāršību un sapratni, ieklausīšanos otrā cilvēkā, kas apvienojās vienā vārdā – mīlestība. Kaimiņi ir mūsu iespēja būt tur, kur ir Jēzus.

m. Anete

Projektu „Labdarības virtuve trūcīgām personām Rīgā, Ķīpsalā 2014/2015” atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds

Lurdas Dievmātes svētku vakarā – 11. februārī mūsu klosterī notika aizlūgumu Svētā Mise par slimniekiem un cilvēkiem, kuri cīnās ar atkarībām. To celebrēja pr. Aleksandrs Stepanovs, kurš homīlijas laikā atgādināja Lurdas notikumu vēsturi, kā arī skaidroja Slimnieku Sakramenta būtību.

Marija vienmēr izvēlas tieši vismazākos un nabadzīgākos, kuriem atklājas. Bieži atklāsmju laikā viņu ir redzējuši bērni, kā tas notika Lurdā. Bernadete Subirū bija nabadzīga 14 gadus veca meitene ar vāju veselību. Viņas ģimene bija nonākusi nopietnās finansiālās grūtībās. Nabadzības un biežās slimošanas dēļ Bernadete bija iekavējusi katehisma mācības – salīdzinājumā ar citiem bērniem, kas gatavojās Pirmajai Svētajai Komūnijai, viņai bija jau 14 gadi. Tomēr, ieraugot Dievmāti, kas viņai atklājās grotā, Bernadete intuitīvi sajuta rožukroņa lūgšanas lielo spēku. Vēlāk viņa stāstīja par šo notikumu:

Pat bez domāšanas, ko es daru, paņēmu rokās rožukroni un nokritu ceļos. Jaunava apstiprinoši man pamāja ar galvu un pati paņēma rokās rožukroni, kas nokarājās pār viņas labo roku. Kad centos uzsākt lūgšanu ar krusta zīmi, mana roka bija kā paralizēta – es nevarēju to pielikt pie pieres, kamēr Jaunava neizdarīja to pašu. Jaunava man ļāva turpināt lūgties vienai – viņa gan pārvietoja pirkstos sava rožukroņa zīlītes, bet neizteica lūgšanas vārdus, vienīgi katra noslēpuma beigās pievienojās “Gods lai ir…” lūgšanai.

Uzticoties Bernadetes liecībai, ka Marija lūdzas ar mums ikreiz, kad rokās ņemam rožukroni, pirms Svētās Mises uzticējām Dievam daudzos nodomus, lūdzoties tieši šo lūgšanu. Lūgšanai ir pārveidojošs spēks. Nereti mēs, māsas, tiekam iepriecinātas ieraudzīt šo lūgšanu augļus. Šajās dienās saņemām vēstuli no Anitas:

Pateicos Dievam un jums, mīļās māsas, kādu laiciņu atpakaļ  lūdzu jums aizlūgt par savu brāli, kurš bija lielā alkohola atkarībā. Tagad būs jau vairāk par gadu, kā brālis nav lietojis alkoholu.

Pateicība Dievam par visām žēlastībām, kuras Viņš mums dāvā caur Bezvainīgo Jaunavu!

 

Ejiet pie Viņas – jūs, kurus skārusi materiālā nabadzība, kas esiet neaizsargāti dzīves grūtību un cilvēku vienaldzības priekšā. Ejiet pie Viņas – jūs, kas dzīvojat skumjās un kas cīnāties ar kārdinājumiem. Ejiet pie viņas, visi slimnieki un cilvēki ar īpašajām vajadzībām, jūs, kas Lurdā esiet īpaši gaidīti un cienīti kā Kristus Miesas locekļi, kuri cieš. Ejiet pie Viņas un saņemiet sirds mieru, spēku ikdienas pienākumos, prieku upuros, kurus jūs nesiet. ~ Pāvests Pijs XII

Svētā Bernadete mūs iedrošina:

Marijai nebija kādas citas Marijas, uz ko balstīties… Ak, laimīga tā dvēsele, kas pratusi atrast Viņas patvērumu, šo paspārni! Nav nekādu bēdu, nekādu nepatikšanu, ne baiļu, no kurām nevarētu atpūsties, patveroties šajā mātišķajā Sirdī un sakot tai: tā nu tas ir – es esmu noguris, es nezinu vairs, ko iesākt, kā turpināt savu ceļu… Mana Māte, es atpūšos Tevī! ~sv. Bernadete