Dziesma – dāvanā Getšvaldes Dievmātei
Pateicoties māsu kalpoņu iniciatīvai Sandomežas (Sandomierz) provincē Polijā, tika atskaņota “Dziesma par godu Getšvaldes Dievmātei” kā vēstījums Konsekrētās dzīves gadā. Pirmo reizi šis skaņdarbs tika izpildīts sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcā Sandomežas Garīgajā Seminārā.
Par impulsu iniciatīvai kalpoja Pāvesta Franciska pasludinātais Konsekrētās dzīves gads, kā arī diecēzes bīskapa K. Ņitkeviča (Nitkiewicz) pamudinājums, lai “konsekrētās dzīves gads būtu laiks, kad “evaņģelizēt” savu aicinājumu un liecināt par to bagātīgo pieredzi, kāda ir sekošanā Kristum”.
Vairāk nekā 60 kora dalībnieku vidū bija māsas kalpones no Sandomežas provinces, diecēzes priesteri, semināristi, jaunieši no kustības “Światło-Życie”.
1877. gadā Varmijas sādža Getšvalde (Polijas ziemeļu daļā, netālu no Olštinas) kļuva pazīstama kā Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas atklāsmju vieta. Toreiz šajā teritorijā valdīja prūšu iekarotāji, taču ar vizionārēm – pusaugu meitenēm Justīni un Barbaru – Dievmāte sarunājās poliski. Viņa stādījās priekšā kā “Bezvainīgi Ieņemtā”, lūdza ik dienas lūgties Rožukroni un ievērot atturību no alkohola. 1977. gada 11. septembrī Varmijas bīskaps J. Džazga (Drzazga) svinīgi apstiprināja Getšvaldes Dievmātes atklāsmju autentiskumu. Tāpēc nereti Getšvalde tiek saukta par “Polijas Lurdu”!
Īpašu nozīmīgumu Getšvaldes atklāsmei piešķira svētīgais t. Honorāts Kozmiņskis (1829-1916), kapucīns no Zakročimas. Sasaistot šos notikumus ar visas poļu tautas toreizējo situāciju, viņš uzsvēra, ka tie liecina par svētībām un žēlastībām, kas dāvātas visai poļu tautai: “Vēl nekad nav dzirdēts, ka tik daudzas reizes, tik pieejamā veidā un tajā pat laikā – tik svinīgi būtu atklājusies Jaunava Marija.”
Getšvaldes atklāsmes iespaidots, svētīgais t. Honorāts dibināja Bezvainīgās Vissvētkās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregāciju. Ir saglabājušies pieraksti, ka tieši pēc tēva Honorāta ieteikuma divas jaunizveidotās kopienas māsas ieradās Getšvaldē, lai ar vizionāru starpniecību lūgtu svētību. Dievmāte atbildēja, ka viņa svētī kalpones. Tieši gadu vēlāk, 1878. gada 7. oktobrī trīs pirmās māsas, tēva Honorāta sagatavotās kandidātes, veltījās Dievmātes aizbildniecībai, kopīgi lūdzot lūgšanu “Tavā patvērumā…”. Tas bija jaunās kongregācijas sākums.
Vēlāk tēvs Honorāts rakstīja: “Par pamatu šai kopienai tika likta Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas atklāsme Getšvaldē divām lauku meitenēm, tāpēc arī nosaukums ir Bezvainīgās Jaunavas kalpones.” Māsu kalpoņu misija Baznīcā ir īstenot dzīvē Getšvaldes Dievmātes vēstījumu – tā proritātes ir veicināt Rožukroņa lūgšanas izplatīšanos un rūpēties, lai ģimenēs tiktu praktizēta atturība no alkohola.
