28. maijā – Dieva Žēlsirdības svētdienā jau ceturto reizi lūgšanu kustības “No sirds uz sirdi” formācijas dienu vadīja viesi no Polijas – pr. Slavomirs Plusa un māsas kalpones Eva un Magda. Kā ievēroja pr. Slavomirs, katru gadu šīs tikšanās notiek kādā īpašā dienā – piemēram, labi atminamies pagājušā gada lūgšanu dienu, kas notika Kristus Miesas un Asins svētkos, kad izgājām Euharistiskajā procesijā pa Ķīpsalu, pirmo reizi tās vēsturē. Savukārt šogad tikāmies Dieva Žēlsirdības svētdienā. Kā zinām, Dieva Žēlsirdības vēsts 20. gadsimtā īpaši spēcīgi ir izskanējusi tieši no Polijas caur svēto māsu Faustīni un svēto pāvestu Jāni Pāvilu II. Un, lūk, tieši no šīs zemes nāk arī mūsu viesi – lūgšanu dienas vadītāji.
Šoreiz tikāmies skaitā ap 40 – pietiekami daudz, lai visi neietilptu Sv. Misē mūsu Ķīpsalas klostera kapelā, kā dēļ nācās Euharistiju svinēt mūsu “augšistabā” – jumta stāva zālē. Daļu dalībnieku var saukt par patstāvīgiem, bet krietna daļa piedalījās pirmo reizi. Viņiem pievienojās arī jaunieši no Samuēla grupas, par ko liels prieks!
Māsa Eva ievadvārdos uzsvēra Marijas sūtību – Viņa kā Žēlsirdības Māte ved mūs vienmēr pie sava Dēla. Turklāt ar šādu titulu Marija tiek godināta tepat mums netālajā – Viļņā – Austras Vārtu sanktuārijā. Pr. Slavomirs atgādināja rožukroņa lūgšanas, kas ir arī eksorcisms, spēku. Rožukroņa lūgšanai eksorcisma spēku piešķīra pāvests Jānis Pāvils II. Pēc ievadvārdiem vienojāmies kopīgā rožukronī Vissvētākā Altāra Sakramenta priekšā. Tajā ikviens bija aicināts pienest Dievam caur Mariju savas ilgas, sapņus, bet arī sāpes un ciešanas. Gandrīz katrs no dalībniekiem izmantoja iespēju uzrakstīt savu nodomu/-us, kas tika nolasīti skaļi pirms katra rožukroņa noslēpuma. Rožukroņa pārdomās mūs ievadīja māsas Faustīnes “Dienasgrāmatā” ierakstītie vārdi.
Pateicība Dievam! – laiks bija silts un saulains, tāpēc māsu sarūpēto zupu un pašu atnestos gardumus varējām baudīt klostera pagalmā. Vienlaicīgi ļoti daudzi izmantoja brīnišķīgo iespēju izlīgt ar Kungu grēksūdzes sakramentā, kur nesavtīgi kalpoja pr. Modris Lācis. Citi izvēlējās lūgt pr. Slavomira aizlūgšanu.
Pēc pusdienām sekoja pr. Slavomira konference, kurā viņš mums atgādināja svētā Jāņa Pāvila II encikliku “DIVES IN MISERICORDIA”. Tajā Dieva žēlsirdība ir atspoguļota, pamatojoties gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Dievs, kurš ir uzticīgs un žēlsirdīgs, noslēdz derību ar cilvēku. Dievs aicina mūs dzīvot šajā derībā. Pat, ja mēs esam neuzticīgi Dievam, tad Viņš paliek uzticīgs, balstoties uz Savu Vārdu – apsolījumu, ko mums ir devis. Pirmā derība tika noslēgta Sinaja kalnā, bet otrā – Golgātā. Tā ir derība Kristus asinīs. Priesteris mums atgādināja arī to, ka nevajag spēlēties ar ļauno, jo viņš to uztver nopietni un ienāk mūsu dzīvē. Mums ir jāatceras, ka otra cilvēka grēki nav mūsu īpašums, tie ir Jēzus Kristus īpašums. Viņš atdeva savu dzīvību par mums. Priesteris atgādināja mums ļoti svarīgu patiesību: Dievs nekad nevar pārstāt mūs mīlēt!
Mēs lūdzāmies žēlsirdības kronīti (kuru lūdzot šajā dienā, kā arī lūdzoties Svētā Tēva nodomos, ir iespēja saņemt pilnīgas atlaidas), pēc kā sekoja Sv. Mise. Homīlijā pr. Slavomirs norādīja uz plakātu, kurā attēlota Getšvaldes Dievmāte ar koka lapotni fonā. Viņš salīdzināja, ka tāpat ir arī mūsu dzīvē – tā nes patiesus augļus tikai tad, ja tajā ieaicinām Mariju.
Noslēgumā māsa Magda pastāstīja par līdzatvesto balzāmu – eļļu no Dieva Žēlsirdības sanktuārija Lagevņikos. Katrs, kurš vēlējās, varēja lūgt par savu dvēseles un miesas dziedināšanu un veselību, ar ticību svaidot sevi ar svētīto eļļu.
Plašāk par lūgšanu kustību “No sirds uz sirdi” un pieteikšanos – https://kalpones.lv/apustulats/lugsanu-grupa/.