Svēt. tēva Honorāta Kozmiņska piemiņas diena – kongregācijas patronālie svētki

Svētīgais tēvs Honorāts Kozmiņskis (1829-1916) – kapucīnu mūks, biktstēvs, garīgais vadītājs, jaunu kongregāciju dibinātājs, sava laikmeta pravietis.

Īpašā veidā viņam bija dāvāta grēksūdzes harizma. Pie viņa biktskrēsla nāca ļoti daudz cilvēku ne tikai, lai izsūdzētu grēkus, bet arī pēc garīga padoma. Ļoti daudz bija tādu, kas vēlējās darīt kaut ko vairāk savas dvēseles un Baznīcas labā; daudz bija arī tādu, kas vēlējās savu dzīvi veltīt kalpošanai Dievam. Pretēji tā laika tendencei brīvākas darbošanās iespēju meklējumos izbraukt uz ārzemēm, t. Ho­norāts piedāvāja vienkāršāku, tomēr loģisku un skaidru ceļu — meklēt iespējas kal­pot Dievam jebkuros konkrētajos apstākļos, kuros cilvēks jau atradās. T. Honorāts centās atraisīt pašu cilvēku radošās spējas un izdomu, uzsvēra, ka ticībai jāizpaužas darbībā. Viņš bija arī prasīgs un konkrēts, un tas sevišķi pievilka stipra rakstura cilvēkus, kas savu­kārt spēja organizēt un vadīt jaunas kopienas un kalpojumus Baznīcā.

Vairāk >>

Notikumu kalendārs
 janvāris 2017
MTWTFSS
26
2016. gada 26. decembrisx
2728
2016. gada 28. decembrisx
29
2016. gada 29. decembrisx
30
2016. gada 30. decembrisx
311
2
2017. gada 2. janvārisx
34567
2017. gada 7. janvārisx
8
2017. gada 8. janvārisx
9
2017. gada 9. janvārisx
1011121314
2017. gada 14. janvārisx
15
2017. gada 15. janvārisx
16
2017. gada 16. janvārisx
1718192021
2017. gada 21. janvārisx
22
2017. gada 22. janvārisx
23
2017. gada 23. janvārisx
242526272829
2017. gada 29. janvārisx
30
2017. gada 30. janvārisx
311234
2017. gada 4. februārisx
5
2017. gada 5. februārisx
T. Honorāta vārdi:
„Cilvēks, kuram ir dzīva ticība un dedzīga mīlestība, visur saskata Dieva mīlestību, Viņa spēku un gudrību.”
Sv. Francisks:

“Mēs esam solījuši lielas lietas, un vēl lielākas ir solītas mums; pildīsim vienas un ilgosimies pēc otrām. Bauda ir īsa, bet sods mūžīgs; ciešanas ir nelielas, bet godība nebeidzama; daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu, atmaksa ir visiem.”– Toms no Čelano, Dzīves apraksts, II (2C 191)