Šodien, 16. decembrī aprit 100 gadi kopš tēvs Honorāts Kozmiņskis noslēdza savu svētīgo mūžu. Tā ir viņa “dies natalis” – piedzimšanas diena debesīm.
Svētīgais tēvs Honorāts Kozmiņskis (1829-1916) – kapucīnu mūks, biktstēvs, garīgais vadītājs, jaunu kongregāciju dibinātājs, sava laikmeta pravietis.
Īpašā veidā viņam bija dāvāta grēksūdzes harizma. Pie viņa biktskrēsla nāca ļoti daudz cilvēku ne tikai, lai izsūdzētu grēkus, bet arī pēc garīga padoma. Ļoti daudz bija tādu, kas vēlējās darīt kaut ko vairāk savas dvēseles un Baznīcas labā; daudz bija arī tādu, kas vēlējās savu dzīvi veltīt kalpošanai Dievam. Pretēji tā laika tendencei brīvākas darbošanās iespēju meklējumos izbraukt uz ārzemēm, t. Honorāts piedāvāja vienkāršāku, tomēr loģisku un skaidru ceļu — meklēt iespējas kalpot Dievam jebkuros konkrētajos apstākļos, kuros cilvēks jau atradās. T. Honorāts centās atraisīt pašu cilvēku radošās spējas un izdomu, uzsvēra, ka ticībai jāizpaužas darbībā. Viņš bija arī prasīgs un konkrēts, un tas sevišķi pievilka stipra rakstura cilvēkus, kas savukārt spēja organizēt un vadīt jaunas kopienas un kalpojumus Baznīcā.