Advents šogad māsu kalpoņu klosterī iesākas izjusti gospeliskās noskaņās - seminārā "No gregoriāņiem līdz gospeļiem". Tā bija priecīga kopīga slavēšana - kā brāļi un māsas, neatkarīgi no konfesionālās piederības, vienā balsī, bet nesaplūstot vienā tonī un katram saglabājot savu krāsainību, varējām izdziedāties no sirds un slavēt mūsu Tēvu.

Semināru ļoti profesionāli vadīja Jānis Maslovskis, Rīgas Gospelkora direktors, kurš mūs iepazīstināja ar dažādiem gospelmūzikas stiliem, kā arī brīnišķi sagatavoja tam, lai mēs spētu atvērties slavēšanai caur gospeli."Viss, kas stāsta par Kristu, par Labo Vēsti, tas viss ir gospelis," atzina Jānis. Gospelmūzika – tā ir mūzika par Dievu, par to, kas notiek starp cilvēku - mani un Viņu. Pārējais, kas notiek, paliek otrā plānā.

Seminārs bija ļoti prakstisks. Pēc ļoti atraktīvas iesildīšanās, kuru vadīja Gospelkora dziedātāja Kristīne, mēs sadalījāmies pa balsīm – soprānos, altos un tenoros, lai mācītos kopīgi dziedāt. Novērtējām to, ka mūsu vidū klātesoši bija gospelkora dalībnieki, līdz ar to mācīšanās notika vieglāk - mēs ātri varējām uztvert dziedāšanas ritmu un iekļauties tajā.

Kopā ar mums, līdzīgi kā pērn, bija arī dziedātājs Jānis Kurševs, kurš ar savu balsi piešķīra mūsu balsu skanējumam īpašu improvizācijas noskaņu. Svētās Mises laikā pirmo reizi izdziedājām arī Jāņa īpaši šim notikumam komponētās Mises liturģiskos dziedājumus (to vārdi bija gregoriskajam dziedāšanas veidam tuvāki, bet mūzika - apvienoja gregoriskās un gospeliskās noskaņas).

Semināra ievadā Jānis Kurševs, atsaucoties uz pagājušā gada seminārā aplūkoto gregorisko dziedājumu, būvēja tiltu starp abiem dziedāšanas un Dieva slavēšanas veidiem. Viņš tos salīdzināja, piemeklējot tiem attiecīgus Svēto Rakstu fragmentus. "Gregoriku var raksturot ar citātu no Mateja evaņģēlija "Bet kad Tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz Tēvu slepenībā” (Mt 5,5-6) -  gregoriskajā dziedājumā mēs neakcentējam savu personības šarmu, savu tembru, savu personisko spēku. Mēs būtībā visu savācam un atdodam sevi šajā kopīgajā – dominējošajā Tēva tonī," teica Jānis. "Savukārt par gospeli varētu teikt „Lai pasaule zina, ka es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs man ir pavēlējis”  (Jņ 14,31) – būtībā tas ir gospelis. Tas vairs nav intraverti, bet gan apliecinoši – es apliecinu Dievu, es esmu izvēlējies ticēt. Un šeit vairs nav vietas tādam "kautrīgumam". Gregorikā – mēs varam dziedāt kautrīgi (tas pat ir šarmanti, ja jūs to darāt kautrīgi). Bet ja jūs gospeli dziedātu kautrīgi – tas laikam būtu smieklīgi. Tāpēc dziedot tik svarīgi atrast sevī šo "bezkaunību", "bezkaunību Kristū", šo "kristīgo bezkaunību", jeb pareizāk sakot – drosmi! Jauki, ja mēs varam pārvaldīt, gan šo pazemīgo veidu, gan šo uz āru vērsto, apliecinošo veidu, jo tajos abos ir kaut kas personību izdaiļojošs."

"Jūs katrs esiet gospelis – Labā Vēsts cilvēkiem, kuri jūs redz," mums novēlēja priesteris Ilmārs Tolstovs, ievadot Adventā ar Svēto Misi, kuras laikā tika degta pirmā svece Adventa vainagā un mazais Jēzus Bērniņš, ko simbolizēja figūriņa guldīta mazā groziņā, uzsāka savu ceļu - no ģimenes uz ģimeni. Un tā līdz Ziemassvētkiem!bildes (24)

Paldies vēlreiz mūsu galvenajiem viesiem - Jānim Maslovskim un Rīgas Gospelkorim par atsaucību un jaukās kopābūšanas brīdi!