DVĒSEĻU ARHITEKTS
Svētīgais Honorāts Kozmiņskis (1829-1916)
m. Otīlija Kovaļevska
„Kaut arī es staigātu tumšā nāves ielejā, nebīšos ļaunuma, jo Tu esi ar mani” (Ps 23, 4). Šos psalma vārdus pāvests Jānis Pāvils II beatifikācijas Misē 1988. gadā attiecināja uz t. Honorātu Kozmiņski OFMCap. Savas ticības pieredzes dēļ viņš ir izsludināts par paļāvības un izturības aizbildni, kā izcils biktstēvs un garīgais vadītājs viņš tiek saukts par „dvēseļu arhitektu”.
Dzīvojis un darbojies Baznīcai grūtos apstākļos, nomiris Pirmā pasaules kara laikā, kad varēja likties, ka viss viņa mūža darbs bijis veltīgs, ka tas, ko viņš cēlis, ir sabrucis. Tomēr, kā Evaņģēlijā lasām, „koku pazīst pēc tā augļiem” (Lk 6, 44). Mūsdienās Polijā un dažādās pasaules malās darbojas 17 viņa dibinātās kongregācijas (vairākas no tām — arī Latvijā). Norit t. Honorāta kanonizācijas process. Ir daudz publikāciju, pētījumu par viņa pieredzi; Zakročimā darbojas garīgais centrs „Honoratianum”; ik gadus notiek svētceļojumi, atkārtojot kādreiz t. Honorāta noieto maršrutu, dodoties izsūtījumā no Zakročimas uz Nove Mjasto. 2007. gada 16. decembrī t. Honorāta dibinātās kongregācijas ir uzsākušas deviņu gadu novennu, sagaidot t. Honorāta nāves simtgadi, kas apritēs 2016. gadā. Katrs šīs novennas gads ir veltīts noteiktai tēmai, kuru apcerot, tiek padziļināta t. Honorāta mantojuma izpēte, kā arī attīstīts tālāk Honorāta garīgums, kas jau pašos pamatos paredz izplatīt Evaņģēlija vēsti pasaulē atbilstoši konkrētajam laikmetam un apstākļiem.
Tā kā gan Polija, gan Latvija laikā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā bija Krievijas impērijas sastāvā, tad t. Honorāta iedzīvinātā garīgās atjaunotnes kustība zināmā mērā atbalsojās arī Latvijā. Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā, Liepājā, Ilūkstē, Līksnā, Daugavpilī, Krāslavā u. c. darbojušās t. Honorāta dibināto bezhabita kongregāciju māsas, bet Rīgā – arī brāļi. Šajās kongregācijās ir stājušās arī Latvijas teritorijā dzimušas personas, kuras vēlāk strādājušas Lietuvā, Polijā.
Lai kaut nedaudz iepazītu šo cilvēku, ielūkosimies viņa biogrāfijā.