Saturs
JĀNIS PĀVILS II
I STRAUTS
II MEDITĀCIJAS PAR «RADĪŠANAS GRĀMATU» UZ SIKSTA KAPELAS SLIEKŠŅA
Visas lapas

ROMAS TRIPTIHS (Meditācijas)

                    

                          I

              STRAUTS

 

Ruah[1]   

Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem...

 

1. Izbrīns

 

Meža ieloks nonāk

kalnu strautu ritmā.

Šis ritms man atklāj Tevi,

Mūžsenais Vārds.

Cik gan apbrīnojama ir Tava klusēšana

visā, ar ko radītā pasaule

uzrunā visapkārt...

tā līdz ar meža ieloku

nāk lejā pa katru nogāzi...

viss, ko aiznes sev līdzi

sudrabotā ūdeņu kaskāde,

kas ritmiski krīt lejup no kalna,

sava plūduma nesta...

— uz kurieni nesta?

 

Ko saki man, kalnu straume?

kurā vietā tu tiecies ar mani?

Ar mani, kas esmu pārejošs —

līdzīgi kā tu...

Vai tiešām kā tu?

 

(Ļauj man šeit apstāties,

ļauj apstāties uz sliekšņa —

lūk, šis ir viens no tiem visvienkāršākajiem izbrīniem.)

Strauts neizbrīnās, kad tas krīt lejup

un meži klusējot nonāk strauta ritmā

— bet izbrīnās cilvēks!

Slieksnis, kuru pasaule viņā pārkāpj,

ir izbrīna slieksnis.

(Reiz tieši šim izbrīnam dots vārds «Ādams».)

 

Viņš bija vientuļš savā izbrīnā

starp būtnēm, kuras nebrīnījās

— tām pietika būt un pāriet.

Cilvēks bija pārejošs līdz ar tām

izbrīnu vilnī.

Brīnoties tas arvien tiecās ārā

no šī viļņa, kas viņu nesa,

it kā sakot visam visapkārt:

«apstājies! — tev manī  ir piestātne»

«manī ir tikšanās vieta

ar Mūžseno Vārdu» —

«apstājies, šai pārejamībai ir jēga»

«ir jēga... ir jēga... ir jēga!»

 

 

2. Avots

 

Meža ieloks nonāk

kalnu strautu ritmā...

Ja vēlies atrast avotu,

tev jāiet kalnup, pret straumi.

Spraucies cauri, meklē, neatkāpies,

zini — tam kaut kur šeit jābūt.

Kur esi tu, avot?... Kur esi, avot?!

 

Klusums...

Straume, meža straume,

atklāj man

sava sākuma noslēpumu!

 

(Klusums — kāpēc tu klusē?

Cik gan rūpīgi esi apslēpusi sava sākuma noslēpumu.)

 

Ļauj man atveldzēt lūpas

avota ūdenī,

sajust svaigumu,

dzīvinošu svaigumu.




[1] Vārds ruah (ebr. ‘dvesma, gaiss, vējš’) — Liturģijā un teoloģiskajā valodā ar Ruah apzīmē neizsakāmo Svētā Gara Personu.