Vissvētākās Bezvainīgās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregācijas pirmsākumi saistās ar Dievmātes parādīšanos lauku meitenēm Getšvaldē, Polijas ziemeļdaļā, 1877. gadā.

Tā deva garīgu ievirzi t. Honorāta jaunizveidotai kopienai, kura uzņēmās rūpes par lauku ļaužu garīgo atdzimšanu. Vissvētākā Jaunava ar vizionāru starpniecību deva svētību pirmajām māsām - "Svētīju kalpones!", tā radās kongregācijas nosaukums, kā arī aizsākās tradīcija saukt Mariju par kongregācijas Dibinātāju.  Tā kā Dievmāte īpaši uzsvēra Rožukroņa lūgšanas vērtību, tieši Marijas kā Rožukroņa Karalienes svētki – 7. oktobris – kļuva par šīs kongregācijas dibināšanas dienu.

Uz vizionāru jautājumu, ko darīt, lai grēcinieki atgrieztos pie Dieva, Dievmāte atbildēja: lūdzieties rožukroni; ko darīt, lai cilvēki pārstātu dzert – lūdzieties rožukroni; ko darīt, lai draudzēs būtu pietiekami daudz priesteru – lūdzieties rožukroni; ko darīt, lai slimnieki atgūtu veselību – lūdzieties rožukroni...

Atceroties šo Getšvaldes Dievmātes aicinājumu, 2006. gadā BVJ Marijas māsu kalpoņu kongregācijas paspārnē izveidojās lūgšanu kopiena SOS „No sirds uz sirdi” („Sercem Ogarnąć Serce”).

Jau pirmajā kopienas pastāvēšanas gadā 162 personas apņēmās visu dzīvi lūgties rožukroni. Septiņas no šīm personām bija no Latvijas. Līdz 2010. gada oktobrim kopienā jau bija 265 locekļi, kuri apņēmušies visu mūžu lūgties rožukroni. Uz noteiktu laiku kopienā 2006. gadā bija iesaistījušās 224 personas, 2010. gadā to bija 341. Tātad kopumā esam jau diezgan liels pulks, kuru Marija var izmantot Baznīcas, mūsu tēvzemes un mūsu ģimeņu labā. Arī šādā veidā mēs varam palīdzēt tiem, kuri šodien sauc palīgā – SOS („glābiet mūsu dvēseles”)!