Sv. Franciska draugu Telšu Dienas Priedainē 2010. gada 23.-25. jūnijā
Mēs dzīvojām kā ģimene, kā vienotības cilts, kā brīvi dzīves bērni, kā laimes nesēji, kā ģimene, kas vienotībā jūt ikkatra biedra plecu, kas mīlestībā dod no sevis daļu citam.
Mēs tuvu bijām Zemei, kas Māte mums un barotāj’, un māsai Saulei, brālim Vējam, un tuvu bijām viens pie otra, cik tuvu vien mēs spējām būt, lai justu otra siltumu, kas tonakt neredzami lija pār katru dzīvu radību.
Tas zemes ātri aizslīdošais laiks bij’ netveramas jēgas pārpilns, caur slavas dziesmām, laudēm, vesperēm, tik smalki vibrēdams ap mums kā starpnieks Debesīm un Zemei, mums pieskārās ar Svētību.
Laiks it kā stāvošais uz vietas un tomēr ātri skrienošais, bij’ tikai neaizmirstams mirklis, ko skāra tālā mūžība,tā bija zvaigžņu gaismā rokrokā pavadītā nakts, kas vienoja mūs klusā, tik trausli maigā lūgšanā: tā atviegloja dzīvju nastas, tā lika saplūst tuvībā.
Un rītausmā piejūras krastā mēs liecinieki bijām tam, kā rodas jauna diena un piepildās ar dzīvību, un iegūst jaunu elpu, un lēnu kustību, kā Dieva varenajā spēkā mums uzticētā pasaulē viss piedzimst it no jauna un iesāk ritumu.
Un mūsu sirdis gavilēs ar Dievu sarunājās: ikkatrā spertā solī un katrā kustībā, ikkatrā acu skatā un elpas vilcienā, ikkatrā vārdā teiktā un arī klusumā, un visa mūsu esība bij’ tērpta gaišumā: un tika dota Gaisma un Gara dzīvība, jo visiem mūsu darbiem bij’ Svēta vadība.
(81 bildes)
Tādiem vārdiem varētu raksturot Svētā Franciska draugu Telšu Dienas, kuras norisinājās Priedainē 2010. gada 23.-25. jūnijā. Tie bija patiesi vienotības svētki. Cilvēki apvienojās, lai godinātu Jāni Kristītāju un tuvāk iepazītos ar vienu no ievērojamākajiem svētajiem - sv. Francisku no Asīzes. Neskatoties uz to, ka šie Baznīcas svētki sakrīt ar latviešu tautā tradicionāli svinamo Jāņu nakti, ticīgo atsaucība skaidri parādīja šādu organizatorisko notikumu nepieciešamību un cilvēku tieksmi pēc tīriem un neizkropļotiem ideāliem.
Vienotā garīgā un sadzīviskā kopābūšana, kā arī meistarīgi izdomātās sportiskās orientēšanās sacensības, kuras bija tendētas uz pilnīgi savā starpā nepazīstamu cilvēku saliedētību caur grūtību pārvarēšanu, šajā īsajā laika periodā atspoguļoja nometnes viesu sirds atvērtību un cilvēkmīlestību. Pasākuma veiksmīgā norise ne mirkli neatstāja vietu garlaicībai un, pateicoties dalībnieku aktivitātei un drosmei iesaistīties nometnes procesā, telšu pilsētiņas programma vēl jo vairāk uzplauka savā krāšņumā, izveidojot šo samērā nelielo cilvēku grupu par īstenu ticīgo kopienu.
Ļoti pozitīvi un augsti vērtējamas bija garīgās mācības nodarbības. Uz kopējo svinību fona, mijoties izklaidei un priestera konferencēm, tās it īpaši likās spilgtas un jo vairāk aktuālas. Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas prāvesta Krišjāņa Damberga (OFMCap) vadībā prieka pilnā atmosfērā tika apskatīti Sv. Franciska ordeņa tradīciju pirmsākumi un tā ticības pamati ne tikai teorijā, bet arī praksē. Klausoties īstenā kapucīnu mūku pārstāvja vārdos, izklāstītais materiāls bija jo īpaši atmiņā paliekošs.
Cik ļoti aizkustināja un katram nometnes dalībniekam lika sajust sevi par Zemes pilsoni brīvā dabā notikušie nakts un dienas dievkalpojumi. Raksturīgās Mises neraksturīgos apstākļos lika apjaust patiesu Baznīcu kā institūciju pašā sabiedrībā un cilvēku sirdīs. Šo sajūtu vēl jo vairāk padziļināja Rīgas Svētā Jēkaba Katedrāles priestera Ilmāra Tolstova uzrunājošais sprediķis par cilvēku nozīmi dažādu dzīves apstākļu virpulī un personības apzināšanos dotajā vidē attiecībā uz Dieva plānu. Tieši šis uzsvars, kas likts uz Dieva plāna nozīmi cilvēku dzīvju ritumos, jo dziļāk nometnes dalībniekiem lika aizdomāties par Latvijas tautas izvēlētajām prioritātēm svētku dienās.
Sv. Franciska draugu Telšu Dienas, kuras jau ar savām pirmajām pastāvēšanas minūtēm pierādīja savu nepieciešamību un dzīvotspēju, pulcināja vairāk kā pussimts ticīgo ar nodomu pielūgt Dzīvo Dievu. Šī ticībā sakņotā izvēle dot priekšroku dzīvībai ir patiesa motivācija mūsu valsts nākotnei, un ir jāizsaka liela pateicība nometnes rīkotājiem, kuru uzņēmība un pašaizliedzīgā kalpošana ļāva viesiem piedzīvot neaizmirstamus svinīgus brīžus. Un ar pārliecību jāsaka, ka šī pirmā reize ir likusi stingrus pamatus jaunai ilgi dzīvotspējīgai svētku tradīcijai, kas ik gadu pulcinās aizvien vairāk ticīgo cilvēku, stiprinot vienotās lūgšanas spēku.