Franciskāniskie teksti

Kunga Ciešanu Ofīcijs

2011-04-12T19:09:27Z

Kunga Ciešanu Ofīcijs - sv. Franciska lūgšana

Iedrošinājums Dieva slavēšanai

2011-04-02T19:52:33Z

Mazākajiem brāļiem ziedotajā vientuļnieku mītnē Cesi di Terni, Francisks ieteica uzbūvēt baznīciņu pēc Asīzes Eņģeļu Dievmātes kapelas parauga. Priekšpusē, uz koka plāksnes, lika uzzīmēt dažādas radības un visdrīzāk pašrocīgi uzrakstīja dažus psalmus no Svētajiem Rakstiem un no liturģiskajiem tekstiem, kuri aicina uz goda atdošanu Dievam, kuru šodien pazīstam ar nosaukumu „Iedrošinājums Dieva slavēšanai”. Šī plāksne tika vientuļnieku mītnē ar cieņu glabāta vēl 15.gs. beigās un 16.gs. sākumā.
Šī lūgšana parāda oriģinālo Franciska lūgšanas stilu un ir ierindojama viņa darbu skaitā. Nav iespējams pateikt neko konkrētu par „Iedrošinājumu” rašanās laiku. [..] pāris psalmu pantus Francisks citē no Romas psaltērija, bet zināms, ka jau Apstiprinātajā Regulā liturģiskajā lūgšanā brāļus ievadīja galliskā psaltērija teksts. No tā secināms, ka lūgšana ir uzrakstīta pirms 1223.gada.

¹ Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu (sal. Atkl. 14, 7).

² Cienīgs ir Kungs saņemt slavu un godu (sal. Atkl. 4, 11).

³ Visi, kas bīstaties Kunga, slavējiet Viņu (sal. Ps. 21, 24).

⁵ Slavējiet Viņu, debesis un zeme (sal. Ps. 68, 35).

⁶Visas upes, slavējiet Kungu (sal. Dan. 3, 78).

⁷ Dieva dēli, slavējiet Kungu (sal. Dan. 3, 82).

⁸ Šī ir diena, kuru Kungs devis; priecāsimies tajā un līksmosim (sal. Ps. 117, 24).

Alleluja, alleluja, alleluja! Izraēla Karalis (Jņ 12, 13)!

⁹ Katrs gars, lai slavē Kungu (Ps. 150, 6).

¹⁰ Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs (sal. Ps. 146, 1); visi, kuri to lasiet, slavējiet Kungu (Ps. 102, 21).

¹¹ Visas radības, slavējiet Kungu (Ps. 102, 22).

¹² Visi debesu putni, slavējiet Kungu (sal. Ps. 148, 7. 10; ).

¹³ Visi kalpi, slavējiet Kungu (sal. Ps. 112, 1).

¹⁴ Jaunekļi un jaunavas, slavējiet Kungu (sal. Ps. 148, 12).

¹⁵ Jērs, ko nonāvēja, ir cienīgs saņemt slavu, godu un cieņu

(sal. Atkl. 5, 12).

¹⁶ Svētīta, lai top Svētā Trīsvienība un nedalāmā Vienība.

¹⁷ Svētais erceņģeli Miķeli, sargā mūs cīņā.

Vēstule ticīgajiem

2011-04-02T19:52:33Z

Pamudinājums gandarītājiem – brāļiem un māsām
Vēstulei ir divas versijas. Šīs, pirmās versijas tapšanas laiks nav zināms. Tiek pieņemts, ka tā uzrakstīta pirms III Ordeņa dibināšanas, tas ir, pirms 1221. gada. Šo vēstuli sv. Francisks rakstīja vīriešiem un sievietēm, kas vēlējās gandarīt un sekot viņa pēdās un no kuriem vēlāk izveidojās III Ordenis (terciāri).

Kunga Vārdā!

[1. nodaļa]

Par tiem, kuri gandara

Visi, kas mīl mūsu Kungu no visas sirds, visas dvēseles, ar visu prātu un visu spēku (sal. Mk 12, 30) un mīl savus tuvākos kā sevi pašu (sal. Mt 22, 39), bet nicina savu miesu ar tās nosliecēm un grēkiem, un pieņem mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, un nes atgriešanās cienīgus augļus – ak, cik gan laimīgi un svētīgi ir viņi un viņas, ka tādas lietas dara un tajās iztur līdz galam, jo pār viņiem klāsies Tā Kunga Gars (sal. Is 11, 2) un veidos viņos savu mājokli un palikšanas vietu (sal. Jņ 14, 23). Viņi ir Debesu Tēva dēli (sal. Mt 5, 45), jo tie dara Viņa darbus, un viņi ir līgavaiņi un mūsu Kunga Jēzus Kristus brāļi un mātes (Mt 12, 50). Līgavaiņi mēs esam tad, kad uzticīga dvēsele Svētajā Garā vienojas ar Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Viņa brāļi esam tad, kad pildām Debesu Tēva gribu (sal. Mt 12, 50). Mātes esam tad, kad mīlestībā uz Dievu un ar tīru un patiesu sirdsapziņu nesam Viņu savā sirdī un miesā (sal. 1 Kor 6, 20); mēs dzemdinām Viņu caur svētiem darbiem, kuriem jāspīd ļaužu priekšā kā paraugam (sal. Mt 5, 16). Ak, cik brīnišķīgi, ka mums debesīs ir svēts un varens Tēvs! Ak, cik svētīgi, ka mums ir Iepriecinātājs, tik skaists un apbrīnas cienīgs Līgavainis! Ak, cik svētīgi un vērtīgi ir tas, ka mums ir tik labs, pazemīgs, mieru nesošs, salduma pilns, mīlestības cienīgs un pāri pār visu ilgotais brālis un tāds dēls – mūsu Kungs Jēzus Kristus, kurš atdeva dzīvību par savām avīm (sal. Jņ 10, 15) un lūdzās Tēvu, sacīdams: Svētais Tēvs, uzturi Tavā Vārdā tos (Jņ 17, 11), kurus esi Man devis pasaulē; Tavi tie bija un Man Tu viņus devi (Jņ 17, 6). Un vārdus, kurus Tu Man devi, Es esmu devis viņiem; un viņi tos ir uzņēmuši un patiesi ieticējuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un atzinuši, ka Tu Mani esi sūtījis (sal. Jņ 17, 8). Es lūdzu par viņiem, nevis par pasauli (sal. Jņ 17, 9). Svētī viņus un svētdari (sal. Jņ 17, 17), viņu labā Es pats svētījos nāvē (Jņ 17, 19). Ne tikai par viņiem Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs (sal. Jņ 17, 20), lai viņi būtu svētīti vienotībā (sal. Jņ 17, 23), tāpat kā Mēs (Jņ 17, 11). Un es vēlos, Tēvs, lai arī viņi būtu kopā ar Mani tur, kur Es esmu, lai viņi redzētu manu godību (sal. Jņ 17, 24) Tavā valstībā (Mt 20, 21). Amen.

[2. nodaļa]

Par tiem, kuri negandara

Savukārt visi tie, kuri nedzīvo gandarot un nepieņem mūsu Kunga Jēzus Kristus Miesu un Asinis, un krīt pārkāpumos un grēkos, un kuri padodas ļaunai iekārei un ļaunām savas miesas iegribām, un neievēro to, ko solījuši Kungam, un ar savām miesīgajām tieksmēm, izdabāšanu un šīs dzīves rūpēm kalpo pasaulei – sātana apmāti, viņa dēli tie ir un viņa darbus dara (sal. Jņ 8, 41). Viņi ir akli, jo neredz patieso Gaismu – mūsu Kungu Jēzu Kristu. Viņiem nav garīgās gudrības, jo viņiem nav Dieva Dēla, kas ir Tēva patiesā Gudrība. Par viņiem ir teikts: Viņu gudrība bija pagalam (sal. Ps 106 (107), 27) un Nolādēti ir tie, kas atkāpjas no Taviem baušļiem (Ps 118 (119), 21). Redz un pazīst, zina, bet rīkojas ļauni un paši apzināti savu dvēseli pazudina. Raugieties, aklie, jūs pieviļ jūsu ienaidnieki: miesa, pasaule un sātans. Miesa rod saldmi grēkošanā, bet rūgtumu – kalpošanā Dievam. Visi pārkāpumi un grēki no iziet no cilvēka sirds (sal. Mk 7, 21. 23), kā mūsu Kungs saka Evaņģēlijā. Un neko jūs neiegūstiet nedz šai pasaulē, nedz nākamajā (sal. Mt 15, 19). Jūs domājat, ka jums ilgi piederēs šīs pasaules iznīcīgā manta (sal. Mt 24, 44. 25, 13), bet maldāties, jo pienāks diena un stunda, par kuru jūs nedomājiet, kuru neziniet un nepazīstiet; miesa slimo, nāve tuvojas un cilvēks mirst rūgtā nāvē.

Vienalga, kur un kad, un kādā veidā cilvēks mirst nāvīgā grēkā bez gandarīšanas un vainas atlīdzināšanas, ja vien viņš būtu varējis gandarīt, bet tomēr negandara, sātans izkampj viņa dvēseli no miesas ar tādiem spaidiem un mocībām, ko neviens nevar pat iedomāties, ja tās nav piedzīvojis. Un visas bagātības un vara, un zināšanas, un gudrība (sal. 2 Hr 1, 12), kuras viņš bija uzskatījis par savu īpašumu, tiek viņam atņemtas (sal. Lk 8, 18; Mk 4, 25). Viņa mantojums paliek viņa radiniekiem un draugiem, kas to savāc un sadala, bet pēc tam saka: „Lai nolādēta ir viņa dvēsele, jo varēja taču mums vairāk iedot un vairāk sakrāt, nekā ir sakrājis”. Miesu ēd tārpi, un tā viņi ir pazaudējuši šai īsajā dzīvē gan miesu, gan dvēseli un nonāks ellē, kur tie cietīs nebeidzamas mokas.

Visus tos, kurus sasniegs šī vēstule, lūdzam tās mīlestības dēļ, kas ir Dievs (sal. 1 J 4, 8. 16), lai viņi ar laipnību un dievišķu mīlestību uzņemtu šos augstāk minētos smaržpilnos mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdus. Bet tie, kuri nemāk lasīt, lai parūpējas, ka viņiem tie bieži tiktu lasīti priekšā. Un lai tos ievēro, dzīvojot svētumā līdz galam, jo tie ir gars un dzīvība (sal. Jņ 6, 64). Bet tiem, kuri to nedarīs, nāksies dot norēķinu tiesas dienā (sal. Mt 12, 36) mūsu Kunga Jēzus Kristus tribunāla priekšā (sal. Rom 14, 10).

Neapstiprinātā regula – Regula Prima

2011-04-02T19:52:33Z

(fragments)
Neapstiprinātā regula tiek dēvēta par „Pirmo regulu”, kaut gan patiesībā tā ir otrā, kuru uzrakstīja svētais Francisks. Pirmā, kura tapa 1209. vai 1210. gadā un kuru veidoja vien nedaudzi Evaņģēlija fragmenti, nav saglabājusies.
Neapstiprinātās regulas teksts tika pabeigts līdz 1221. gada Vasarassvētkiem. Lai gan regula netika apstiprināta ar pāvesta bullu tās sarežītā formāta un daudzo atkāpju dēļ, šis dokuments ir viens no spilgtākajiem svētā Franciska garīguma, ideālu un dedzīgās mīlestības uz Dievu paudējiem.

[XXI nodaļa]

Kā brāļi var slavēt Dievu un pamudināt Viņu pielūgt

¹ Un šo vai cita veida iedrošinājumu un Dieva slavinājumu visi mani brāļi – kad vien vēlas – var sludināt visiem cilvēkiem līdz ar svētības vārdiem: ²bijājiet un godiniet, slavējiet un svētījiet, par visu pateicieties (1 Tes 5, 18) un pielūdziet visvareno Kungu Dievu Trīsvienībā un pilnīgā Vienībā, Tēvu un Dēlu un Svēto Garu, visu lietu Radītāju. ³Gandariet par grēkiem (Mt 3,2) un nesiet atgriešanās cienīgus augļus (sal. Lk 3, 8), jo drīz mēs mirsim. ⁴Dodiet, tad jums tiks dots (Lk 6, 38). ⁵Piedodiet, tad jums tiks piedots (sal. Lk 6, 37). ⁶Un ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedosiet (sal. Mt 6, 14), tad arī Kungs jūsu pārkāpumus nepiedos (sal. Mk 11, 26), atzīstieties cits citam savos grēkos (Jk 5, 16). ⁷Svētīgi tie, kas mirst gandarot par grēkiem, jo tie būs Debesu valstībā. ⁸Bēdas tiem, kas mirst bez grēku nožēlas, jo tie būs velna dēli (sal. 1 J 3, 10), kas dara viņa darbus (sal. Jņ 8, 41) un iet mūžīgā ugunī (sal. Mt 18, 8; 25, 41). ⁹Izsargājieties un atturieties no visa ļaunā, un izturiet labajā līdz galam.

[XXII nodaļa]

Atgādinājums brāļiem

¹Brāļi, pārdomāsim visi Kunga vārdus: Mīliet savus ienaidniekus un dariet labu tiem, kas jūs ienīst (sal. Mt 5, 44), ²jo mūsu Kungs Jēzus Kristus, kura pēdās mums jāseko (sal. 1 Pēt 2, 21), savu nodevēju sauca par draugu (sal. Mt 26, 50) un labprātīgi atdevās tiem, kas Viņu sita krustā. ³Mūsu ienaidnieki ir visi tie, kas netaisnīgi mūs apspiež un vajā, pazemo un ievaino, sagādā mums sāpes un ciešanas, mokas un nāvi. ⁴Mums viņi būtu ļoti jāmīl, jo pateicoties tam, ko viņi mums dara, mēs saņemam mūžīgo dzīvi.

⁵Un turēsim ienaidā savu miesu ar tās netikumiem un grēkiem; jo ar dzīvi miesā velns grib mums atņemt Jēzus Kristus mīlestību un mūžīgo dzīvi, un sevi pašu kopā ar visiem citiem pazudināt ellē; ⁶jo savas vainas dēļ mēs esam smakojoši, nožēlojami un pretojamies labajam, bet labprāt pievēršamies ļaunajam, jo tā saka Kungs Evaņģēlijā: ⁷Sirdī rodas un no sirds iziet ļaunas domas, laulības pārkāpšana, nešķīstība, slepkavības, zādzības, mantkārība, ļaunprātība, viltus, izvirtība, skaudība, nepatiesas liecības, zaimi, muļķība (sal. Mk 7 21, Mt 15, 19). ⁷Viss tāds ļaunums no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet (sal. Mk 7, 23) un aptraipa cilvēku (sal. Mt 15, 20).

⁹Turpretī tagad, tā kā mēs esam atstājuši pasauli, mums nav nekā cita, ko darīt, kā vien pildīt Kunga gribu un Viņam vienam patikt. ¹⁰Ļoti sargāsimies no tā, lai mēs nebūtu tīrums ceļa malā vai akmeņaina vai ērkšķaina zeme, par kuru Kungs saka Evaņģēlijā: ¹¹Sēkla ir Dieva vārds (Lk 8, 11). ¹²Tā, kas krita ceļmalā un tika samīta (Lk 8, 5), ir tie, kuri dzird vārdus (Lk 8, 12) un nesaprot (sal. Mt 13, 19); ¹³un tūdaļ (sal. Mk 4, 15) velns nāk (Lk 8, 12) un izkampj to (Mk 13, 19), kas bija sēts viņu sirdīs (Mk 4, 15), un paņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netiktu izglābti caur ticību (Lk 8, 12). ¹⁴Sēkla, kas krita uz akmenāja (sal. Mt 13, 20), ir tie, kuri, dzirdot vārdu, nekavējoties ar prieku (Mk 4, 16) pieņem (Lk 8, 13) to (Mk 4, 16). ¹⁵Tomēr kad sākas spaidi vai vajāšanas vārda dēļ, tie tūdaļ ieļaunojas (Mt 13, 21) un viņiem nav saknes sevī, bet tie ir svārstīgi (sal. Mt 4, 17), jo tikai kādu laiku tie ir ticīgi, bet pārbaudījumos atkāpjas ( Lk 8, 13). ¹⁶Tā sēkla, kas krita starp ērkšķiem, apzīmē tos (Lk 8, 14), kuri klausās Dieva vārdus (sal. Mt 4, 18), bet šīs pasaules raizes (Mt 13, 22) un rūpes (Mk 4, 19) un bagātības maldi (Mt 13, 22), un citas kārības iespiežas un noslāpē vārdu, padarot to neauglīgu (Mk 4, 19). ¹⁷Sēkla, kas labā zemē (Lk 8, 15) tika sēta (Mt 13, 23), ir tie, kas klausās vārdu ar labu un godīgu sirdi (Lk 8, 15), saprot un (sal. Mt 13, 23) patur to, augļus nesdami ar pacietību (Lk 8, 15). ¹⁸ Un tāpēc mēs, brāļi, kā saka Kungs, atstāsim mirušajiem apglabāt savus mirušos (sal. Mt 8, 22).

¹⁹Un ļoti sargāsim sevi no sātana ļaunprātības un viltus, kurš nevēlas, lai cilvēka prāts un sirds būtu pievērsti Kungam. ²⁰Un staigājot apkārt, viņš kādas atlīdzības vai ieguvuma aizsegā cenšas satvert cilvēka sirdi un viņa atmiņā noslāpēt Kunga vārdu un baušļus, un vēlas maldināt cilvēka sirdi ar pasaules darīšanām un raizēm, un iemājot tajā, kā saka Kungs: ²¹Kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas (Mt 12, 42) un bezūdens vietas un meklē dusu; bet, to neatrazdams, saka: ²²Es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju (Lk 11,24). ²³Un, kad viņš nāk, tad viņš to atrod tukšu, izmēztu un uzpostu (Mt 12,44). ²⁴Tad viņš noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš (sal. Lk 11, 26).

²⁵Tāpēc, brāļi, ļoti piesargāsimies, lai mēs, kādas atlīdzības, darba vai ieguvuma maldināti, nepazaudētu vai nenovērstu mūsu prātu un sirdi no Kunga. ²⁶Bet svētā Mīlestībā, kas ir Dievs (sal. 1 J 4, 16), es lūdzu visus brāļus, kā ministrus, tā pārējos, lai, novākuši visus šķēršļus un atmetuši visas raizes un bažas, tie ar tīru sirdi un skaidru prātu pēc iespējas labāk kalpotu Kungam Dievam, Viņu mīlētu, pielūgtu un slavētu; jo Dievs to no mums vēlas par visu vairāk.²⁷Un lai mēs vienmēr sagatavojam sevī mājokli un palikšanas vietu (sal. Jņ 14, 23) Tam, kurš ir visvarenais Kungs Dievs, Tēvs un Dēls, un Svētais Gars, kurš saka: Palieciet nomodā un lūdzieties katrā laikā, lai jūs būtu cienīgi izvairīties no briesmām, kam jānāk, un stāties Cilvēka Dēla priekšā (sal. Lk 21, 36). ²⁸Un kad jūs lūdziet (Mk 11, 25), sakiet (Lk 11, 2): Mūsu Tēvs, kas esi debesīs (Mt 6, 9). ²⁹Un lai pielūdzam Viņu ar tīru sirdi, jo vajag vienmēr lūgt un nepagurt (Lk18, 1); ³⁰jo Tēvs meklē tādus, kas Viņu tā pielūdz. ³¹Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā (sal. Jņ 4, 23-24). ³²Un steigsimies pie Viņa kā pie mūsu dvēseļu gana un bīskapa (sarga) (sal. 1 Pt 2, 25), kurš saka: Es esmu labais gans un ganu manas avis (sal. Jņ 10, 11.15) , un atdodu savu dzīvību par manām avīm. ³³Jūs visi esat brāļi. ³⁴Un nevienu virs zemes nesauciet par savu tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs. ³⁵Tāpat neļaujiet sevi saukt par mācītājiem, jo viens ir jūsu Mācītājs, Tas – debesīs (sal. Mt 23, 8-10). ³⁶Ja jūs paliksiet Manī un Mani vārdi paliks jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks (Jņ 15, 7). ³⁷Kur divi vai trīs ir pulcējušies Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū (Mt 18, 20). ³⁸Lūk, Es esmu ar jums līdz pasaules galam (Mt 28, 20). ³⁹Vārdi, ko Es jums esmu runājis, ir gars un dzīvība (Jņ 6, 63). ⁴⁰Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība (Jņ 14, 6).

⁴¹Lai ievērojam Tā vārdus, dzīvi un mācību, un Tā svēto Evaņģēliju, kurš vēlējās par mums lūgties savu Tēvu un atklāt mums Viņa Vārdu, sakot: Tēvs, pagodini Tavu Vārdu (Jņ 12, 28) un pagodini Savu Dēlu, lai Dēls pagodina Tevi (Jņ 17, 1b). ⁴²Tēvs, Tavu Vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko Tu Man devi (Jņ 17, 6); jo vārdus, kurus Man devi, Es esmu devis viņiem; un viņi tos uzņēmuši un patiesi atzinuši, ka Es esmu nācis no Tevis, un ticējuši, ka Tu Mani esi sūtījis. ⁴³Es lūdzu par viņiem, nevis par pasauli, ⁴⁴bet par tiem, ko Tu Man esi devis, jo viņi ir Tavi un viss, kas ir Mans, tas ir Tavs (Jņ 17, 8-10). ⁴⁵Svētais Tēvs, uzturi Savā Vārdā tos, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā mēs. (Jņ 17, 11b). ⁴⁶To saku, būdams pasaulē, lai Mans prieks būtu viņos. ⁴⁷Tavus vārdus Es tiem esmu devis, un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. ⁴⁸Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna (Jņ 17, 13b-15). ⁴⁹Svētī viņus patiesībā. ⁵⁰Tavi vārdi ir patiesība. ⁵¹Kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ⁵²Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti. ⁵³Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs (sal. Jņ 17, 17-20), lai viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis (J 17, 23). ⁵⁴Un Es viņiem darīšu zināmu Tavu Vārdu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos (sal. Jņ 17, 26). ⁵⁵Tēvs, Es gribu, lai, kur Es esmu, arī tie ir pie Manis, ko Tu Man esi devis, lai viņi redzētu Tavu godību (sal. Jņ 17, 24) Tavā valstībā (Mt 20, 21). Āmen.

[XXIII nodaļa]

Lūgšana - lūgumi un pateicības lūgšana

¹Visvarenais, vissvētākais, un visaugstākais Dievs, svētais Tēvs (Jņ 17, 11), un taisnīgais, Kungs, debesu un zemes Karali (sal. Mt 11, 25), Tevis paša dēļ mēs Tev pateicamies, jo saskaņā ar Tavu svēto gribu un caur Tavu vienīgo Dēlu vienotībā ar Svēto Garu Tu radīji visas radības, garīgas un miesīgas, un mūs pašus, veidotus pēc Tava attēla un līdzības (sal. 1 Moz 1, 26), novietoji paradīzē. ²Mēs gan pakritām savas vainas dēļ. ³Un Tev pateicamies par to, ka līdzīgi kā mūs radīji caur Tavu Dēlu, tā arī caur Savu svēto mīlestību, ar kuru Tu mūs iemīlēji (sal. Jņ 17, 26), darīji, ka Viņš, patiesais Dievs un patiesais Cilvēks, piedzima no godināmās, vienmēr Jaunavas, pār visiem svētītās, svētās Marijas un caur Viņa krustu un asinīm, un nāvi mūs vēlējies atpirkt no verdzības. ⁴Un pateicamies Tev, ka Tavs Dēls atnāks Savā godībā, lai nolādētos, kuri nenožēloja grēkus un Tevi nepazina, lemtu mūžīgai ugunij, bet visiem tiem, kuri Tevi pazina, godināja un kalpoja Tev gandarot, teiktu: Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma (sal. Mt 25, 34).

⁵Bet tā kā mēs, nabagi un grēcinieki, visi kopā neesam cienīgi izrunāt Tavu Vārdu, mēs pazemīgi lūdzam, lai mūsu Kungs Jēzus Kristus, Tavs mīļotais Dēls, pie kura Tev ir labs prāts (sal. Mt 17, 5) kopā ar Svēto Garu Iepriecinātāju par visu Tev saliktu pateicību tā, kā Tev un Viņam labpatīk, Viņš, ar kuru vienu Tev pietiek, caur kuru mūsu labā tik daudz esi darījis. Alleluja.

⁶Un Tavas mīlestības dēļ mēs pazemīgi lūdzam godināmo Māti, Vissvētāko vienmēr Jaunavu Mariju, svēto Mihailu, Gabriēlu un Rafaēlu, un visus svētīgos serafu, ķerubu, troņu, valstu un valstību, varu un spēku, eņģeļu un erceņģeļu korus, svēto Jāni Kristītāju, svēto Jāni Evaņģēlistu, Pēteri, Pāvilu un svētos patriarhus, praviešus, nevainīgos bērnus, apustuļus, evaņģēlistus, mācekļus, mocekļus, lieciniekus, jaunavas, svēto Eliju un Ēnohu un visus Svētos, kuri bija un būs, un ir, lai saliek Tev pateicību tā, kā labpatīk Tev, visaugstajam Dievam, patiesajam, mūžīgajam un dzīvajam, kopā ar Tavu mīļoto Dēlu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, un Svēto Garu Iepriecinātāju mūžīgi mūžos. Amen. Alleluja (sal. Atkl 19, 4).

⁷Mēs visi, mazākie brāļi, nederīgie kalpi (Lk 17,10), pazemīgi ubagojam un lūdzam visus tos, kuri vēlas kalpot Kungam Dievam svētajā katoliskajā un apustuliskajā Baznīcā, un visas kārtas: priesterus, diakonus, subdiakonus, akolītus, eksorcistus, lektorus, ostiārijus (viesu sagaidītājus) un visus garīdzniekus, visus klostera brāļus un māsas, visus konvertītus un vismazākos, nabadzīgos un trūkumā esošos, karaļus un augstdzimušos, strādniekus un lauksaimniekus, kalpus un kungus, visas jaunavas, atraitnes un laulātās sievas, visus lajus, vīriešus un sievietes, visus bērnus, jauniešus, jaunos un vecos, veselos un slimos, visus mazos un lielos, un visas tautas, ciltis, tautības un valodas (sal. Atkl 7,9), visas valstis un visus ļaudis virs zemes, kuri bija un būs, lai mēs visi izturētu patiesā ticībā un gandarīšanā, jo citādāk neviens nevar tikt izglābts.

⁸No visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta, no visa sava spēka (Mk 12, 30), un ar gara stigrību (sal. Mk 12, 33), ar visu saprātu, ar visiem (dvēseles un miesas) spēkiem (sal. Lk 10, 27), visu piepūli, visām sajūtām, ar visu iekšieni, ar visām ilgām un visu gribu mīlēsim Kungu Dievu (sal. Mk 12, 30), kurš dāvāja un dāvā mums visiem visu miesu, visu dvēseli un visu dzīvi, kurš mūs radīja, atpirka un pestīja mūs tikai savas žēlsirdības dēļ (sal. Tob 13, 5), kurš mums, nelaimīgiem un nožēlojamiem, samaitātiem un smirdošiem, nepateicīgiem un ļauniem, ir devis un dod visu labo. ⁹Lai tad mums nav citu ilgu, citu vēlēšanos, citu iepriecinājumu un prieku kā vienīgi mūsu Radītājs un Atbrīvotājs, mūsu Pestītājs, vienīgais un patiesais Dievs, kurš ir visa labuma pilnība, kurš ir pats labums, kurš vienīgais ir labs (sal. Lk 18,19), žēlīgs, maigs, laipns un saldmes pilns, kurš vienīgais ir svēts, taisnīgs, patiess, cēls un taisns, kurš viens vienīgais ir labvēlīgs, bez vainas, šķīsts, no kura un caur kuru, un kurā (sal. Rm 11,36) ir visa piedošana, visa žēlastība, visa godība tiem, kuri gandara, un tiem, kas ir taisnīgi, visiem svētīgajiem, kas kopīgi priecājas debesīs. ¹⁰Lai tad mūs nekas netraucē, nekas mūs nešķir un neuztrauc; ¹¹Lai visur, katrā vietā, katrā stundā un katrā laikā, katru dienu un nemitīgi visi staigājam neviltotā un pazemīgā ticībā, nesam sirdī un mīlam, godinām, pielūdzam, kalpojam slavējam un svētījam, cildinām un paaugstinām, daudzinām (Viņu) un pateicamies visaugstajam, mūžīgajam Dievam, Trīsvienībā un Vienībā, Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam, visu lietu Radītājam un visu to, kas Viņam tic, cer un Viņu mīl, Glābējam, Tam, kuram nav ne iesākuma, ne gala, kurš ir nemainīgs, neredzams, nemaldīgs, neizsakāms, neizprotams, neizdibināms (sal. Rm 11, 33), svētlaimīgs, godināms, slavināms, paaugstināts pār visiem (sal. Dn 3, 52), cildens, visaugstākais, pilns saldmes, mīlestības cienīgs, iemīlēts un pāri visām lietām vajadzīgs uz mūžiem. Amen.